• Tweet

Mums aiz stūra glūn jaunais Covid-19 vīrusa paveids, kas ir daudz līpīgāks, intervijā LTV norādīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs un profesors Ģirts Briģis.

“Saslimstības samazinājums ir lēzens, ļoti pakāpenisks, īpaši, ja salīdzinām ar citām valstīm, kur ierobežojumi devuši strauju efektu. Acīmredzot šie ierobežojumi līdz galam nenostrādā, tas nozīmē, ka cilvēki ne vienmēr seko tiem, līdz ar to šis efekts ir lēnāks,” sacīja Briģis.

Pēc viņa teiktā, mums aiz stūra glūn jaunais vīrusa paveids, un ziņas, kas nāk no Eiropas, ir diezgan sliktas, jo šis vīruss ir lipīgāks un rada strauju saslimstības pieaugumu: “Mums ir jārēķinās ar to, ka jaunais paveids izplatīsies, kas nozīmē iespējamu saslimstības palielināšanos.”

“Ja tiek samazināti ierobežojumi, lielā mērā var paredzēt, ka mūs sagaida Igaunijas sliktā pieredze. Ja ir ļoti stingri ierobežojumi, var cerēt uz straujāku saslimstības samazināšanos. Visticamāk, valdība meklēs kādu kompromisa variantu,” sacīja profesors.

Viņš norādīja, ka nopietnāk būtu jāizturas pret tiem ierobežojumiem, kas jau ir šobrīd, iespējams, arī pastiprinot kontroli: “Cilvēkiem, kas ir pašizolācijā vai bijuši kontaktā ar slimniekiem, būtu jāizvairās no kontaktiem, jo ir aizdomas, ka šobrīd tas ne visai labi strādā.”

“Pasaules dati rāda, ka ar jauno angļu variantu saslimst vairāk bērnu, un tā ir šī jaunā paveida īpatnība. Pagaidām pētījumi saka, ka nav pamata bažām par to, ka jaunais paveids atstāj lielākas sekas un ir daudz bīstamāks no slimības smaguma viedokļa,” pauda profesors.

Pēc viņa sacītā, vakcīna dos efektu, bet šobrīd vīruss ir aktīvāks par vakcinēšanu: “Ja tiks samazināti ierobežojumi, neraugoties uz to, cik cilvēku ir vakcinēti, sagaidāms saslimstības pieaugums. Šobrīd vakcinācija visā Eiropā mazliet atpaliek no vīrusa izplatības ātruma.”