• Tweet

Ministru kabinets atbalstījis Veselības ministrijas izstrādāto plānu Covid-19 drošības pasākumu mazināšanai pēc tā dēvētā luksofora principa. Šobrīd lemt par pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu varēsim, kad esošie saslimstībās rādītāji samazināsies gandrīz trīs reizes.

Latvijā 14 dienu kumulatīvās saslimšanas rādītājs pašlaik ir 560,4 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, tāpēc mazināt drošības pasākumus nav iespējams. Pirmā iespēja lemt par pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu būtu, ja 14 dienās tiktu reģistrēti ne vairāk kā 200 jauni saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Skaidrs apliecinājums joprojām kritiskajai situācijai ir stacionēto pacientu skaits. Katru dienu slimnīcās nonāk vidēji 101 cilvēks. Kopš janvāra sākuma par 57% pieaudzis pacientu skaits, kuru veselības stāvoklis ir smags.

“Luksofora princips” sastāv no četrām riska pakāpēm:

• “tumši sarkanās gaismas” – ļoti augsta riska situācijas, kurā esam šobrīd, jo 14 dienās reģistrēti vairāk nekā 200 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju (precīzs rādītājs – 563,2);
• “sarkanās gaismas” – augsta riska situācijas, kurā 14 dienās reģistrē ne vairāk kā 200 jaunus saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Tikai tad varēsim pakāpeniski drošības pasākumus sākt mazināt;
• “dzeltenās gaismas” – vidēja riska situācijas, kurā 14 dienās reģistrē ne vairāk kā 100 jaunus saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju;
• “zaļās gaismas” – zema riska situācijas, kurā 14 dienās reģistrē 20 jaunus saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Tas ļaus atgriezties pie ikdienas dzīves bez būtiskiem ierobežojumiem.

Sasniegtā riska pakāpe ļaus prognozēt, kā varētu mazināt piesardzības pasākumus. Piemēram, augsta riska situācijā varēs pulcēties pieci un, iespējams, vairāk cilvēku, bet pasākumi joprojām būs aizliegti. Tie varētu atsākties, ja saslimstība samazinātos, sasniedzot vidēja riska līmeni. Arī izklaides vietas pakāpeniski varētu atsākt darbu tikai tad, ja būtu vidēja riska situācija. Tas pats attiecas uz sporta grupu nodarbībām iekštelpās.

Katrai riska pakāpei rekomendētie drošības pasākumi tiks ieviesti pakēpeniski, vadoties no situācijas, nevis vienlaikus. Mazinot drošības pasākumus, svarīgi ir nepieļaut atkārotu vīrusa izplatības pieaugumu un slimnīcu noslodzes palielināšanos.

Paredzēta arī rīcība, ja situācija krasi pasliktināsies. To noteiks pēc vismaz viena no trīs kritērijiem:

• ārkārtīgi augsts saslimstības līmenis – 14 dienu kumulatīvais rādītājs pārsniedz 700 saslimšanas gadījumus;
• ļoti straujš saslimstības pieaugums – 14 dienu kumulatīvais rādītājs ir virs 200 saslimšanas gadījumiem un vienlaikus 7 dienu kumulatīvais rādītājs nedēļas laikā pieaug par 20%;
• nedēļas laikā no kopējā SARS-CoV-2 sekvencēto paraugu skaita vairāk nekā 5% gadījumu atklāj jaunos vīrusa variantus un ir aizdomas par vietējo transmisiju.

Izpildoties kādam no šiem kritērijiem, varētu lemt par stingrāku drošības pasākumu ieviešanu. Piemēram, varētu noteikt personu pārvietošanās ierobežojumus, bērnudārzos strādātu tikai dežūrgrupas u.tml.

Lai nepieļautu situācijas pasliktināšanos un ievērojami mazinātu Covid-19 izplatību, vajadzīgs:

• aizliegt maznozīmīgus ceļojumus un ieviest pienākumu deklarēt ceļojuma mērķi;
• pārskatīt un samazināt personu grupas, kurām, ieceļojot Latvijā un ievērojot pašizolāciju, ir noteikti izņēmumi Covid-19 testu veikšanai;
• pastiprināt atbildību un kontroli par “Covidpass” aizpildīšanas kvalitāti un pašizolācijas prasību ievērošanu;

nekavējoties pastiprināt epidemioloģiskās drošības prasību kontroli un atbildību par prasību neievērošanu.
Efektīva minēto pasākumu ieviešana un vīrusa izplatības mazināšanās sabiedrībā, ļautu mainīt atsevišķus drošības pasākumus, piemēram, atjaunot klātienes mācības 1. – 2. klašu skolēniem, pieļaut individuālas konsultācijas vai pārskatīt tirdzniecības ierobežojumus.

Par konkrētu drošības pasākumu pastiprināšanu vai mazināšanu lēmumus pieņems Ministru kabinets.