Ne viss Covid-19 krīzes atbalsta ieguldījums “Altum” ir pamatojams, secinājusi Valsts kontrole

Noslēdzot pārbaudi par Ekonomikas ministrijai piešķirtajiem 190 miljoniem eiro, ko no valsts budžeta plānots pārskaitīt akciju sabiedrībai “Attīstības finanšu institūcija Altum” (Altum), Valsts kontrole revīzijas starpziņojumā secina, ka ne viss šo līdzekļu apjoma ieguldījums Altum ir pamatojams. Šī naudas summa tika piešķirta, lai piecās programmās atbalstītu saimnieciskās darbības veicējus, kas nonākuši grūtībās Covid-19 izplatības dēļ. Valsts kontrolei nākas atzīt, ka nav arī skaidrības par iespējamo rīcību ar šo līdzekļu atlikumu pēc aizdevumu un garantiju programmu darbības beigām, kad komersanti aizdevumus būs atskaitījuši un garantiju darbības laiks būs noslēdzies.
Līdz 2020. gada septembra beigām Covid-19 seku mazināšanas atbalsta programmu ietvaros Altum kopumā ir piešķīris atbalstu 493 saimnieciskās darbības veicējiem 117,5 miljonu eiro apmērā aizdevumu un garantiju veidā. Par to šajā periodā no komersantiem saņemtas arī komisijas maksas un procentu maksājumi vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā.
Kopumā atbalsts operatīvi ir sniegts saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 krīze, tomēr Valsts kontrole revīzijā ir konstatējusi vairākus gadījumus, kad Altum ir piemērojis atkāpes no normatīvo aktu prasībām, paplašinot Ministru kabineta noteikumos nosauktos Covid-19 ietekmi pamatojošos kritērijus, kā arī atkāpes no Altum iekšējiem kritērijiem gan aizdevuma nodrošinājuma, gan nodokļu parādu nosacījumu piemērošanā. Vienlaikus atzinīgi vērtējams, ka jau revīzijas laikā tika izstrādāti grozījumi atbalsta programmu īstenošanas noteikumos, paplašinot Covid-19 ietekmi pamatojošos kritērijus atbilstoši faktiskajai praksei.
No valsts budžeta Altum piešķirtie 190 miljoni eiro tika paredzēti piecu Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas programmu (apgrozāmo līdzekļu aizdevumi, kredītu brīvdienu garantijas, portfeļgarantijas, kapitāla fonds un lielo komersantu garantijas) īstenošanai. Piešķirtas finanses ne tikai sagaidāmo zaudējumu segšanai un būtiskiem Altum izdevumiem šo programmu administrēšanai, bet saskaņā ar Ekonomikas ministrijas teikto arī līdzekļi aizdevumu izsniegšanai un ieguldījumu veikšanai. Aizdevumu izsniegšanai Altum aizņēmies arī 80 miljonus eiro no Eiropas Investīciju bankas, bet vienlaikus 150 miljonus eiro bija ieplānots aizņemties Valsts kasē.
Valsts kontrole norāda, ka no 190 miljoniem eiro Altum rezerves kapitālā ieguldāmā valsts budžeta finansējuma par 100 miljoniem eiro, kas domāti trijām atbalsta programmām, Ekonomikas ministrija vispār nav noteikusi, kas ar šīs naudas atlikumu būtu darāms pēc programmu darbības beigām, kad būs atmaksāti aizņēmumi un, iespējams, radies atlikums. Valsts kontroles ieskatā, šādi nosacījumi par atlikušo līdzekļu turpmāko izmantošanu ir nepieciešami, lai nodrošinātu, ka arī citreiz šī nauda tiek piešķirta tādam atbalstam, ko valsts ir izvirzījusi kā prioritāru, vai arī tā tiek atmaksāta valsts budžetā.
Valsts kontrole uzsver, ka tad, ja netiks nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmu izdevumiem un ieņēmumiem, kā arī par sniegto atbalstu un tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem, sabiedrība nevarēs gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu apsaimniekošanu. Tāpēc Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Altum ir apņēmusies regulāri un savlaicīgi publiskot informāciju par Covid-19 pārvarēšanas atbalsta programmu līdzekļu izlietojumu, ieņēmumiem un to faktisko atlikumu, kā arī ieviest pārējos Valsts kontroles ieteikumus.
Vēl par tēmu:
Lietavu dēļ Talsu apkārtnē izskaloti un applūduši autoceļi
Stipro lietavu dēļ Talsu apkārtnē applūduši un izskaloti divi valsts autoceļu posmi, kas patlaban ir slēgti. reģionālā autoceļa Sloka–Talsi (P128) posms starp Dursupi un Laucieni (55,2...
Lasīt tālākCik liela alga nepieciešama jaunietim, lai saņemtu mājokļa kredītu?
Nereti valda priekšstats, ka mājokļa kredīts ir pieejams tikai cilvēkiem ar ļoti augstiem ienākumiem. Tomēr Citadele bankas dati rāda, ka visbiežāk mājokli iegādājas jaunieši, kuru mājsaimniecības...
Lasīt tālākTrīs, sešu vai 12 mēnešu Euribor likme mājokļa kredītam – ko labāk izvēlēties?
Augot inflācijai Eiropā, Eiropas Centrālā banka maina likmes, lai stabilizētu ekonomiku, līdz ar to mājokļa kredītņēmēji rūpīgāk izvērtē aizdevuma nosacījumus. Viens no biežākajiem...
Lasīt tālākPētījums: katru trešo Latvijas iedzīvotāju vasarā visvairāk satrauc negadījumi uz ceļa un iespēja gūt traumas
Domājot par vasaras sezonu, Latvijas iedzīvotājus visvairāk satrauc ceļu satiksmes negadījumi un ģimenes locekļu traumas, rāda jaunākais Swedbank Apdrošināšanas "Latvijas iedzīvotāju bažu...
Lasīt tālākNedēļas sākumā daudzviet ilgstoši un stipri līs
Jau nedēļas sākumā Latvijas teritorijai ir pietuvojies ciklona centrs, līdz ar to daudzviet gaidāms ilgstošs un stiprs lietus, vietām arī ļoti stiprs, tāpat veidosies atsevišķi pērkona negaisa...
Lasīt tālākKrāpšana nenotiek tikai vienreiz: kas jāzina par atkārtotiem riskiem
Finanšu krāpšana visbiežāk nemaz nebeidzas ar vienu gadījumu – pēc naudas zaudēšanas cilvēks krāpnieku mērķī var nonākt atkārtoti. Lai turpinātu shēmu, krāpnieki var uzdoties par juristiem...
Lasīt tālākNo svētdienas laiks pakāpeniski kļūs vēsāks, palaikam gaidāms lietus
Aizvadītās dienas bijušas siltas un lielākoties bez nokrišņiem, tāda gaidāma arī piektdiena, bet brīvdienās atkal pastiprināsies ciklona ietekme un Latviju šķērsos nokrišņu zona. Vietām...
Lasīt tālākTrīs mazi tirgi vai viens spēcīgs reģions? Baltijai jāapvieno spēki kapitāla piesaistē
Baltijas valstu kapitāla tirgus pēdējos gados ir panācis redzamu progresu. Obligāciju emisiju apjoms sasniedzis rekordaugstu līmeni. Pieaug privāto investoru aktivitāte, un Baltijas valstu vērtspapīri...
Lasīt tālākMantot var ne tikai mājokli, bet arī kredītu: kas jāzina mantiniekiem?
Tuvinieka zaudējums nereti nozīmē ne tikai emocionālu slodzi, bet arī praktiskus un juridiskus pienākumus. Lai gan mantojumu visbiežāk saista ar nekustamo īpašumu, automašīnu, naudas uzkrājumiem...
Lasīt tālāk37 sporta organizācijas aicina Saeimu nekavējoties virzīt Valsts sporta fonda likumu
Latvijas Olimpiskā komiteja kopā ar Latvijas Olimpiešu klubu un Latvijas Olimpisko sporta veidu federācijām, kopumā 37 Latvijas Olimpiskās sporta organizācijas, ir parakstījušas kopīgu vēstuli...
Lasīt tālāk