Ne viss Covid-19 krīzes atbalsta ieguldījums “Altum” ir pamatojams, secinājusi Valsts kontrole
Noslēdzot pārbaudi par Ekonomikas ministrijai piešķirtajiem 190 miljoniem eiro, ko no valsts budžeta plānots pārskaitīt akciju sabiedrībai “Attīstības finanšu institūcija Altum” (Altum), Valsts kontrole revīzijas starpziņojumā secina, ka ne viss šo līdzekļu apjoma ieguldījums Altum ir pamatojams. Šī naudas summa tika piešķirta, lai piecās programmās atbalstītu saimnieciskās darbības veicējus, kas nonākuši grūtībās Covid-19 izplatības dēļ. Valsts kontrolei nākas atzīt, ka nav arī skaidrības par iespējamo rīcību ar šo līdzekļu atlikumu pēc aizdevumu un garantiju programmu darbības beigām, kad komersanti aizdevumus būs atskaitījuši un garantiju darbības laiks būs noslēdzies.
Līdz 2020. gada septembra beigām Covid-19 seku mazināšanas atbalsta programmu ietvaros Altum kopumā ir piešķīris atbalstu 493 saimnieciskās darbības veicējiem 117,5 miljonu eiro apmērā aizdevumu un garantiju veidā. Par to šajā periodā no komersantiem saņemtas arī komisijas maksas un procentu maksājumi vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā.
Kopumā atbalsts operatīvi ir sniegts saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 krīze, tomēr Valsts kontrole revīzijā ir konstatējusi vairākus gadījumus, kad Altum ir piemērojis atkāpes no normatīvo aktu prasībām, paplašinot Ministru kabineta noteikumos nosauktos Covid-19 ietekmi pamatojošos kritērijus, kā arī atkāpes no Altum iekšējiem kritērijiem gan aizdevuma nodrošinājuma, gan nodokļu parādu nosacījumu piemērošanā. Vienlaikus atzinīgi vērtējams, ka jau revīzijas laikā tika izstrādāti grozījumi atbalsta programmu īstenošanas noteikumos, paplašinot Covid-19 ietekmi pamatojošos kritērijus atbilstoši faktiskajai praksei.
No valsts budžeta Altum piešķirtie 190 miljoni eiro tika paredzēti piecu Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas programmu (apgrozāmo līdzekļu aizdevumi, kredītu brīvdienu garantijas, portfeļgarantijas, kapitāla fonds un lielo komersantu garantijas) īstenošanai. Piešķirtas finanses ne tikai sagaidāmo zaudējumu segšanai un būtiskiem Altum izdevumiem šo programmu administrēšanai, bet saskaņā ar Ekonomikas ministrijas teikto arī līdzekļi aizdevumu izsniegšanai un ieguldījumu veikšanai. Aizdevumu izsniegšanai Altum aizņēmies arī 80 miljonus eiro no Eiropas Investīciju bankas, bet vienlaikus 150 miljonus eiro bija ieplānots aizņemties Valsts kasē.
Valsts kontrole norāda, ka no 190 miljoniem eiro Altum rezerves kapitālā ieguldāmā valsts budžeta finansējuma par 100 miljoniem eiro, kas domāti trijām atbalsta programmām, Ekonomikas ministrija vispār nav noteikusi, kas ar šīs naudas atlikumu būtu darāms pēc programmu darbības beigām, kad būs atmaksāti aizņēmumi un, iespējams, radies atlikums. Valsts kontroles ieskatā, šādi nosacījumi par atlikušo līdzekļu turpmāko izmantošanu ir nepieciešami, lai nodrošinātu, ka arī citreiz šī nauda tiek piešķirta tādam atbalstam, ko valsts ir izvirzījusi kā prioritāru, vai arī tā tiek atmaksāta valsts budžetā.
Valsts kontrole uzsver, ka tad, ja netiks nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmu izdevumiem un ieņēmumiem, kā arī par sniegto atbalstu un tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem, sabiedrība nevarēs gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu apsaimniekošanu. Tāpēc Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Altum ir apņēmusies regulāri un savlaicīgi publiskot informāciju par Covid-19 pārvarēšanas atbalsta programmu līdzekļu izlietojumu, ieņēmumiem un to faktisko atlikumu, kā arī ieviest pārējos Valsts kontroles ieteikumus.
Vēl par tēmu:
Aptauja: katrs otrais Baltijas iedzīvotājs uzskata, ka elektroauto ir pārāk dārgi
Lai arī elektroauto kļūst arvien populārāki, augstā cena joprojām ir galvenais šķērslis, kas attur no to iegādes, liecina Citadele Leasing veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja. Salīdzinājumā...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākLatvijā otrs augstākais strādājošo pensionāru īpatsvars Eiropas Savienībā
Lai gan lielākā daļa eiropiešu, sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, dodas pelnītā atpūtā, Latvijā 44,2% iedzīvotāju, kas saņem pensiju vecumā līdz 74 gadiem, turpina savas darba...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālākVai bērnudārza un pamatskolas internātam ir vieta 21. gadsimtā?
Dzīvošana internātā nav bērna otrās mājas. Tas ir pretrunā ar bērna tiesībām dzīvot ģimenē, kas ir pamatu pamats viņa pilnvērtīgai attīstībai un sagatavošanai patstāvīgai dzīvei....
Lasīt tālāk75% iedzīvotāju šogad samazinājušies izdevumi par recepšu zālēm
Pirmo trīs mēnešu dati pēc jaunā recepšu zāļu cenu modeļa ieviešanas Latvijā liecina, ka ir izdevies būtiski uzlabot zāļu pieejamību iedzīvotājiem: 75% iedzīvotāju izdevumi par zālēm...
Lasīt tālākPieaug interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi
Šī gada pirmajā ceturksnī vērojama pieaugoša interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi – piektdaļu (26 %) no kopējā izsniegtā hipotekāro kredītu apjoma veido Zaļais hipotekārais...
Lasīt tālākAptauja: teju piektdaļa iedzīvotāju pēc saskarsmes ar krāpniecību izjūt emocionālu stresu
Luminor bankas aptaujas dati liecina – lai gan 69% iedzīvotāju uzskata, ka krāpnieku mēģinājumi viņus tieši neietekmē, gandrīz piektdaļa jeb 17% norāda uz emocionālu stresu kā vienu...
Lasīt tālāk