Bažas par to, ka tiks mazinātas iespējas vietējiem lauksaimniekiem iegādāties zemi

Lauksaimnieki ir sašutuši, jo Nacionālās apvienības vadītā Zemkopības ministrija nav paredzējusi atbalstu lauksaimniecības zemes iegādes kredītprocentu dzēšanai turpmākajos gados. Šī atbalsta programma vēsturiski tika izveidota, lai Latvijas lauksaimnieki varētu iegādāties zemi ar līdzīgām procentu likmēm, kā tas ir vecajā Eiropā. Šāds lēmums būtiski samazinās vietējo saimniecību konkurētspēju par zemi, salīdzinot ar ārvalstu investoriem, kuri turpmāk varēs par daudz izdevīgākiem nosacījumiem iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi un pat veselas saimniecības, pauž Zemnieku Saeimā.
Kredītprocentu dzēšana tika paredzēta ne tikai par zemes iegādi, bet arī par tādiem ieguldījumiem, kā būvniecība, ilggadīgo augļkopības kultūru stādu iegāde, lauksaimniecības tehnikas, iekārtu, aprīkojuma, vaislas lauksaimniecības dzīvnieku iegāde un īstermiņa aizdevumu kredītprocentu daļēja dzēšana.
Šo atbalstu saņēma fiziskas un juridiskas personas, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un atbilstīgās kooperatīvās sabiedrības. 2019. gadā uz šo atbalstu bija pieteikušies 2668 pretendenti, kas pamatā ir mazās un vidējās ģimenes saimniecības, un 16 kooperatīvās sabiedrības.
Šāda atbalsta programma bija svarīga gan lauksaimniekiem, gan kooperatīviem, ņemot aizdevumus, gan arī bankām, aizdevumus izsniedzot, tāpēc vadošās lauksaimnieku organizācijas: biedrība „Zemnieku saeima”, „Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome” un „Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija” aicina rast līdzekļus kredītprocentu daļējai dzēšanai 2021. gadā un turpmākajos gados, lai negrautu Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju.
2021. gadam Zemkopības ministrijas budžeta projekta apakšprogrammā 21.01.00 „Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai” valsts atbalstam subsīdiju veidā paredzētais finansējums ir 23 720 490 EUR, no kuriem, diemžēl, nav paredzēts finansējums investīciju veicināšanai – daļējai kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem un atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām.
ZSA valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Viens no Valdības uzstādījumiem Covid-19 radīto seku mazināšanai, bija uzsvars uz ekonomikas, tajā skaitā lauksaimniecības nozares, sildīšanu. Kredītprocentu dzēšanas programma ir būtiska, lai veicinātu lauksaimniecības ražošanu un modernizāciju. Diemžēl, Zemkopības ministrija ir izvēlējusies cita veida prioritātes un neieklausās ražotāju viedoklī. Tas negatīvi ietekmēs mūsu lauksaimniecības konkurētspēja Eiropas Savienībā.”
Vēl par tēmu:
Pārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes
Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši...
Lasīt tālākEM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk