Bažas par to, ka tiks mazinātas iespējas vietējiem lauksaimniekiem iegādāties zemi
Lauksaimnieki ir sašutuši, jo Nacionālās apvienības vadītā Zemkopības ministrija nav paredzējusi atbalstu lauksaimniecības zemes iegādes kredītprocentu dzēšanai turpmākajos gados. Šī atbalsta programma vēsturiski tika izveidota, lai Latvijas lauksaimnieki varētu iegādāties zemi ar līdzīgām procentu likmēm, kā tas ir vecajā Eiropā. Šāds lēmums būtiski samazinās vietējo saimniecību konkurētspēju par zemi, salīdzinot ar ārvalstu investoriem, kuri turpmāk varēs par daudz izdevīgākiem nosacījumiem iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi un pat veselas saimniecības, pauž Zemnieku Saeimā.
Kredītprocentu dzēšana tika paredzēta ne tikai par zemes iegādi, bet arī par tādiem ieguldījumiem, kā būvniecība, ilggadīgo augļkopības kultūru stādu iegāde, lauksaimniecības tehnikas, iekārtu, aprīkojuma, vaislas lauksaimniecības dzīvnieku iegāde un īstermiņa aizdevumu kredītprocentu daļēja dzēšana.
Šo atbalstu saņēma fiziskas un juridiskas personas, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un atbilstīgās kooperatīvās sabiedrības. 2019. gadā uz šo atbalstu bija pieteikušies 2668 pretendenti, kas pamatā ir mazās un vidējās ģimenes saimniecības, un 16 kooperatīvās sabiedrības.
Šāda atbalsta programma bija svarīga gan lauksaimniekiem, gan kooperatīviem, ņemot aizdevumus, gan arī bankām, aizdevumus izsniedzot, tāpēc vadošās lauksaimnieku organizācijas: biedrība „Zemnieku saeima”, „Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome” un „Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija” aicina rast līdzekļus kredītprocentu daļējai dzēšanai 2021. gadā un turpmākajos gados, lai negrautu Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju.
2021. gadam Zemkopības ministrijas budžeta projekta apakšprogrammā 21.01.00 „Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai” valsts atbalstam subsīdiju veidā paredzētais finansējums ir 23 720 490 EUR, no kuriem, diemžēl, nav paredzēts finansējums investīciju veicināšanai – daļējai kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem un atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām.
ZSA valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Viens no Valdības uzstādījumiem Covid-19 radīto seku mazināšanai, bija uzsvars uz ekonomikas, tajā skaitā lauksaimniecības nozares, sildīšanu. Kredītprocentu dzēšanas programma ir būtiska, lai veicinātu lauksaimniecības ražošanu un modernizāciju. Diemžēl, Zemkopības ministrija ir izvēlējusies cita veida prioritātes un neieklausās ražotāju viedoklī. Tas negatīvi ietekmēs mūsu lauksaimniecības konkurētspēja Eiropas Savienībā.”
Vēl par tēmu:
“Zemnieku saeima” aicina atbalstīt vietējos ražotājus un svētku galdā likt Latvijas produktus
“Latvijas lauksaimniekiem šis ir grūts gads. Netipiski vēsais un mitrais pavasaris un vasaras sākums radījis izaicinājumus virknei lauksaimniecības sektoru un lielai daļai saimniecību. Tieši...
Lasīt tālākPārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPlauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībā izaugsmes temps paātrinājies, aprīlī sasniedzot 5%
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada aprīlī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada maija, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt...
Lasīt tālāk1. ceturksnī palielinās investīciju skaits un vērojams aktivitāšu pieaugums būvniecības nozarē
Kaut arī pasaulē joprojām pastāv augsta nenoteiktība, jaunākie IKP dati liecina par piesardzīgi pozitīvām tendencēm ekonomikā, uz ko norāda gan investīciju skaita palielinājums, gan aktivitāšu...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības pieaugums aprīlī signalizē par pakāpenisku patēriņa atjaunošanos
Pēc krituma 2025. gada februārī un martā mazumtirdzniecības apgrozījumam aprīlī atkal bija vērojams mērens kāpums. Kaut arī iedzīvotāju pirktspēja ir palielinājusies, patērētāju...
Lasīt tālāk