No viena grāvja otrā – tiecoties samazināt nerezidentu kontu skaitu bankās, tiek nodarīts kaitējums valsts ekonomikai

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek runāts par to, ka Latvijas banku izvērsta cīņa ar “netīro naudu” skārusi arī vietējos uzņēmējus, kuri spiesti taisnoties, ka nav blēži, savukārt investoriem stingrie nosacījumi uz Latviju durvis aizvēruši teju pavisam. Viens no pirmajiem, kas brīdinājis par šādu scenāriju, bija Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš norādījis, ka ierēdņi nesaprot, ko dara.
Kā zināms, 2018. gadā spēkā stājās izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz Latvijā reģistrētām bankām turpmāk aizliegt sadarboties ar augsta riska kompānijām un apkalpot to kontus.
Lai arī grozījuma mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, sabiedrībā izplatīts kļuvis viedoklis, ka Latvija kļuvusi par bargu uzraugu, tādējādi būtībā graujot mūsu valsts uzņēmējdarbību un ekonomiku.
Valdība gan pārāk stingro naudas atmazgāšanas regulējumu pamanījusi tikai tagad, kad draud pazaudēt ienesīgos Baltkrievijas augsto tehnoloģiju uzņēmumus, kuri vēlētos pārcelties pie mums. Premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņojis, ka jebkuram Latvijā būtu jābūt iespējai atvērt pamatkontu bankā, atzīstot, ka viņš zina vairākus gadījumus, kad potenciālie investori ir aizgājuši prom no Latvijas.
Satraukumu cēlis arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, norādot, ka arvien biežāk dzird par gadījumiem, ka godīgi uzņēmēji nespēj veikt maksājumus, slēdz kontus un investoriem ir grūtības ienākt Latvijā. “Tas ir kaitīgi Latvijas ekonomikai, tas ir kaitīgi Latvijas iedzīvotājiem. Lai dažus blēžus noķertu, nevar būt tā, ka visi pārējie ir spiesti taisnoties, ka nav blēži,” uzsvēra Kazāks.
Un, šķiet, ka valsts jau atkal nav ieklausījusies brīdinājumos, kas izskanēja vēl pirms šī likuma pieņemšanas. Par esošajām grūtībām viens no pirmajiem sāka runāt Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš pauda, ka šāda Latvijas politika atbaida potenciālos investorus.
“Tas ir tik stulbi un muļķīgi, ka ar vārdiem nav aprakstāms. Tas parāda milzīgu nekompetenci un ierobežotību biznesa izpratnes jautājumos, kā arī pasaules biznesa izpratnē,” 2018. gada aprīlī izteicās Lembergs.
“Tā mēs nonāksim līdz absurdam: ķerstīsim visus ārzemju tūristus un lūgsim viņiem izziņu, ka viņi nav teroristi. Mēs ejam Ziemeļkorejas attīstības virzienā, vai tiešām tas ir mums pareizais virziens?” komentēja Lembergs.
Viņš vairākkārt norādījis, ka nav pieļaujams, ka nerezidentu īpatsvars tiek samazināts līdz 5%: “Kā var noteikt tādu procentu? Cita lieta ir, ja saka, ka vajag uzmanīgāk un detalizētāk vērtēt nerezidentu aktīvu vai kapitālu, nevis noteikt barjeru.”
Arī Baltkrievijas uzņēmēju kontekstā politiķis brīdinājis par gaidāmajām grūtībām ar kontu atvēršanu, norādot, ka “neviens nekur pārcelties nevar, jo viņiem vienkārši neatvērs kontu, bet dzīvot bez konta – tas ir sarežģīti.”
Tā vien izskatās, ka kamēr Latvijas finanšu sektors aktīvi strādā, lai stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu, Latvijas uzņēmēji un investori cieš no smagām sekām. Vai tiešām, kā jau norādījis Lembergs, Latvija ar šādām izmaiņām būs aizvērusi durvis citu valstu investoriem, tādējādi arī graujot mūsu valsts ekonomiku?
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Kāda ir Latvijas pensiju sistēma, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?
Ikgadējais Mercer globālais pensiju indeksa pētījums rāda, ka pensiju sistēmu kvalitāte pasaulē pakāpeniski uzlabojas. Lai gan Latvija šajā indeksā netiek tieši apskatīta, ekspertu vērtējumā2...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākIedzīvotāju ienākuma nodoklis no pensijas līdz 1000 eiro vairs netiek ieturēts
Tuvojoties jaunam gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas periodam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka nodokļa atmaksa iespējama tikai tad, ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis...
Lasīt tālākEM: nebanku patērētāju kreditēšanas reforma apdraud patērētāju tiesību aizsardzību
Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” nav datos balstīts un pamatots,...
Lasīt tālākMājokļu cenas Rīgā zemākas nekā Tallinā un Viļņā, atšķirība ir pat divkārša
Rīgā ir zemākās mājokļu cenas Baltijas galvaspilsētu vidū, taču tās turpina pieaugt un tirgus aktivitāte saglabājas. Pērn galvaspilsētā mājokļu tirgus piedzīvoja augstāko aktivitāti...
Lasīt tālākKāzas augustā: cik jāatliek, lai pietiktu?
Bildinājums Valentīndienā ir tikpat iederīgs kā kāzas vasarā. Un tas nav tikai romantisks pieņēmums – kā liecina Valsts statistikas pārvaldes dati, jau vairākus gadus populārākais kāzu...
Lasīt tālākKam jāmaksā par randiņu? Jaunieši lauž tradīcijas
Kamēr vairāk nekā puse jeb 56 % Latvijas iedzīvotāju joprojām uzskata, ka rēķins jāsedz vīrietim, jaunākā paaudze arvien biežāk izvēlas citu pieeju – vienošanos un vienlīdzību tradicionālā...
Lasīt tālākStrādājošie šogad necer uz būtisku algu pieaugumu
Latvijas darba tirgū šobrīd iezīmējas interesants kontrasts – kamēr statistika rāda stabilu algu kāpumu, paši strādājošie savās gaidās kļuvuši ievērojami piesardzīgāki. Gandrīz...
Lasīt tālākLatvija TOP3 Eiropā pēc dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvara
Latvija ir viena no TOP3 Eiropas Savienības valstīm ar augstāko dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvaru. Jaunākie Eurostat dati liecina, ka 64 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos,...
Lasīt tālākValentīndiena bez pārsteigumiem: ko vērts zināt par dāvanām un iepazīšanos tiešsaistē
Tuvojoties Valentīndienai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt īpaši apdomīgiem – gan iegādājoties personalizētas dāvanas, gan iepazīstoties internetā....
Lasīt tālāk