No viena grāvja otrā – tiecoties samazināt nerezidentu kontu skaitu bankās, tiek nodarīts kaitējums valsts ekonomikai

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek runāts par to, ka Latvijas banku izvērsta cīņa ar “netīro naudu” skārusi arī vietējos uzņēmējus, kuri spiesti taisnoties, ka nav blēži, savukārt investoriem stingrie nosacījumi uz Latviju durvis aizvēruši teju pavisam. Viens no pirmajiem, kas brīdinājis par šādu scenāriju, bija Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš norādījis, ka ierēdņi nesaprot, ko dara.
Kā zināms, 2018. gadā spēkā stājās izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz Latvijā reģistrētām bankām turpmāk aizliegt sadarboties ar augsta riska kompānijām un apkalpot to kontus.
Lai arī grozījuma mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, sabiedrībā izplatīts kļuvis viedoklis, ka Latvija kļuvusi par bargu uzraugu, tādējādi būtībā graujot mūsu valsts uzņēmējdarbību un ekonomiku.
Valdība gan pārāk stingro naudas atmazgāšanas regulējumu pamanījusi tikai tagad, kad draud pazaudēt ienesīgos Baltkrievijas augsto tehnoloģiju uzņēmumus, kuri vēlētos pārcelties pie mums. Premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņojis, ka jebkuram Latvijā būtu jābūt iespējai atvērt pamatkontu bankā, atzīstot, ka viņš zina vairākus gadījumus, kad potenciālie investori ir aizgājuši prom no Latvijas.
Satraukumu cēlis arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, norādot, ka arvien biežāk dzird par gadījumiem, ka godīgi uzņēmēji nespēj veikt maksājumus, slēdz kontus un investoriem ir grūtības ienākt Latvijā. “Tas ir kaitīgi Latvijas ekonomikai, tas ir kaitīgi Latvijas iedzīvotājiem. Lai dažus blēžus noķertu, nevar būt tā, ka visi pārējie ir spiesti taisnoties, ka nav blēži,” uzsvēra Kazāks.
Un, šķiet, ka valsts jau atkal nav ieklausījusies brīdinājumos, kas izskanēja vēl pirms šī likuma pieņemšanas. Par esošajām grūtībām viens no pirmajiem sāka runāt Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš pauda, ka šāda Latvijas politika atbaida potenciālos investorus.
“Tas ir tik stulbi un muļķīgi, ka ar vārdiem nav aprakstāms. Tas parāda milzīgu nekompetenci un ierobežotību biznesa izpratnes jautājumos, kā arī pasaules biznesa izpratnē,” 2018. gada aprīlī izteicās Lembergs.
“Tā mēs nonāksim līdz absurdam: ķerstīsim visus ārzemju tūristus un lūgsim viņiem izziņu, ka viņi nav teroristi. Mēs ejam Ziemeļkorejas attīstības virzienā, vai tiešām tas ir mums pareizais virziens?” komentēja Lembergs.
Viņš vairākkārt norādījis, ka nav pieļaujams, ka nerezidentu īpatsvars tiek samazināts līdz 5%: “Kā var noteikt tādu procentu? Cita lieta ir, ja saka, ka vajag uzmanīgāk un detalizētāk vērtēt nerezidentu aktīvu vai kapitālu, nevis noteikt barjeru.”
Arī Baltkrievijas uzņēmēju kontekstā politiķis brīdinājis par gaidāmajām grūtībām ar kontu atvēršanu, norādot, ka “neviens nekur pārcelties nevar, jo viņiem vienkārši neatvērs kontu, bet dzīvot bez konta – tas ir sarežģīti.”
Tā vien izskatās, ka kamēr Latvijas finanšu sektors aktīvi strādā, lai stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu, Latvijas uzņēmēji un investori cieš no smagām sekām. Vai tiešām, kā jau norādījis Lembergs, Latvija ar šādām izmaiņām būs aizvērusi durvis citu valstu investoriem, tādējādi arī graujot mūsu valsts ekonomiku?
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Mājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālākPensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālākPirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...
Lasīt tālākAptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro
41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...
Lasīt tālākPētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālākKredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālāk