Ekonomikas ministrs: Nekustamā īpašuma nodoklis nedrīkst kļūt par papildu slogu uzņēmējiem

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uzskata, ka nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmēm ir jābūt prognozējamām. Plānojot izmaiņas jāņem vērā, kāds ir NĪN mērķis un kā šīs izmaiņas ietekmēs nekustamā īpašuma cenas nākotnē, mājokļu pieejamību kopumā, investīcijas nekustamā īpašuma tirgū, kā arī Latvijas konkurētspēju, salīdzot ar tuvākajām kaimiņvalstīm.
“Nekustamā īpašuma nodoklis nedrīkst kļūt par papildu slogu uzņēmējiem, īpaši tādēļ, ka vīrusa Covid-19 izraisītā krīze ir mazinājusi uzņēmumu ieņēmumus. Papildu nodokļu sloga uzlikšana komersantiem tiešā veidā mazinās gan darba vietu skaitu, gan darbinieku atalgojumu,” norāda Vitenbergs.
Ekonomikas ministrija prognozē, ka atkopšanās no Covid-19 vīrusa pandēmijas aizņems aptuveni divus gadus, līdz ar to atkopšanās sekmēšanai šajā laika periodā nav pieļaujamas nodokļu izmaiņas. Atbilstoši prognozēm, NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes.*
“Uzņēmējiem, kas pašlaik cīnās ar ievērojamiem zaudējumiem Covid-19 krīzes ietekmē, jaunie NĪN noteikumi radīs papildu zaudējumus. Tādējādi tiks celtas cenas, eksportētāji zaudēs starptautisko konkurētspēju, jo nebūs cenu noteicēji globālajā tirgū, kā rezultātā notiks darbinieku atlaišana, tiks sekmēts bezdarba pieaugums, nomas maksu kāpums un investīciju projektu apturēšana, kā rezultātā cietīs mājsaimniecību patēriņš, bremzēsies investīcijas nekustamā īpašuma tirgū un radīsies papildu slogs eksportētājiem,” prognozē ekonomikas ministrs.
Šī brīža aplēses liecina, ka NĪN izmaiņas ir nesamērīgas salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm. Jau pašlaik Rīga ievērojami atpaliek no Viļņas un Tallinas jaunu dzīvokļu un biroju ēku būvniecībā, kas samazina arī investīciju ieplūdi valstī un jaunu darba vietu radīšanu. Jau pašlaik Latvijā NĪN ir ievērojami augstāks kā Lietuvā un Igaunijā. Paaugstinot to vēl vairāk, Latvija kļūs arvien nekonkurētspējīgāka, kā rezultātā ārvalstu investori saviem projektiem vēl vairāk izvēlēsies Viļņu un Tallinu.
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākIepirkšanās paradumu maiņa svētkos: tas vairs nav pēdējā brīža skrējiens
Kā liecina jaunākie “Maxima Latvija” dati, svētku gaidīšana Latvijā sākas arvien laicīgāk un kļūst apzinātāka - svētki vairs nav tikai dažas intensīvas dienas decembrī, bet gan...
Lasīt tālākUzņēmumi Rīgā ir optimistiskākie, Latgales piesardzīgākie: uzņēmumu prognozes 2026. gadam
Vairāk nekā puse (55 %) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno saglabāt stabilu vai palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi salīdzinājumā ar pēdējiem diviem gadiem, liecina jaunākā...
Lasīt tālākVeiksmīgi sadarbojoties Rīgas un Ropažu pašvaldībām, tiks pagarināts 16. autobusa maršruts
Rīgas un Ropažu pašvaldības un VSIA “Autotransporta direkcija” vienojušās pagarināt 16. autobusa maršrutu līdz Sunīšiem. Izmaiņas stāsies spēkā no 13. decembra brīvdienās un...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam
Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...
Lasīt tālākOktobrī eksporta un importa apjomi turpināja uzrādīt pieauguma tendenci
Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties...
Lasīt tālāk3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbavietu
2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvo darbavietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālāk