Lembergs ministram Linkaitam iesaka paklusēt – viņš vienkārši nesajēdzot, ko pats runā

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) demonstrē pilnīgu nekompetenci – viņš pat jauc terminus un jēdzienus, lai gan tika apgalvots, ka viņš esot profesionālis, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Komentējot satiksmes ministra Tāļa Linkaita apgalvojumus, ka ostu ieņēmumi gan Liepājā, gan Ventspilī samazinās, Lembergs norādīja, ka, pirmkārt, Ventspils osta ir ģeogrāfisks nosaukums un tai nav ieņēmumu.
“Pirmais, kas Linkaitam būtu jāzina, ka ne Ventspils ostai, ne Liepājas ostai nekādu ieņēmumu nav. Ja viņš runā par juridisku personu – Liepājas speciālo ekonomisko zonu vai Ventspils brīvostas pārvaldi – tad tādas ir un par to arī vajag runāt. Ja tu vadi Satiksmes ministriju, tad tiec skaidrībā, sākot ar ģeogrāfiju, beidzot ar likumiem,” ass savos izteikumos bija Ventspils mērs.
“Otrkārt, lai viņš [Linkaits] pierāda, ka, veidojot no valsts iestādes uz kapitālsabiedrību, no tā palielināsies ieņēmumi. Viņam šādu pierādījumu nav un arī nevar būt,” uzsvēra politiķis.
Savukārt, komentējot Linkaita paziņojumus, ka nākamajā periodā nebūs pieejami Eiropas Savienības līdzekļi ostu pamatdarbības nodrošināšanai, akvatorijas padziļināšanai, piestātņu rekonstrukcijai un citu saimniecisko jautājumu risināšanai, Lembergs pauda, ka “atkal – Linkaits nesaprot, ka piestātne nav nekāda saimnieciskā darbība. Jā, tā tiek izmantota, bet tas ir tāpat kā šoseja Ventspils–Rīga. Piestātne ir infrastruktūra. Tāpat kā kuģošanas kanāls – tā ir būve un publiskā infrastruktūra, līdz ar to tas, ka Eiropas Savienības līdzekļi netiek paredzēti publiskai infrastruktūrai, ar ko tad ostu infrastruktūra ir sliktāka par šosejām, kur nauda tiks tērēta? Ar ko sliktāka par Latvijas dzelzceļu? Ar ko sliktāka par lidostu “Rīga”? Ar ko sliktāka par Latvijas gaisa satiksmi? Cilvēks vada nozari un nesaprot, kas ir publiskā infrastruktūra. Šī publiskā infrastruktūra, tāpat kā šoseja, būtu jāizmanto par velti,” sacīja Lembergs.
Viņš uzsvēra, ka faktiski Eiropas Komisija nav pret Eiropas līdzekļu izmantošanu ostu darbības nodrošināšanai, līdz ar to “Linkaits atkal melo!”
“Protams, ka, ja Linkaits kā ministrs un Ministru kabinets iet uz priekšu, sakot, ka [līdzekļus] nevajag. Un, protams, Brisele jau neuzspiedīs,” piebilda politiķis.
Tāpat Linkaits paziņojis, ka “nākotnē ostas nevarēs šos ieņēmumus pārdalīt par labu industriālajai teritorijai un par labu dažādu investīciju atbalstam, bet ieņēmumi būs jāizmanto pašas ostas infrastruktūras sakārtošanai”.
“Viņš nesaprot, ka industriālā teritorija un brīvosta – tas ir viens un tas pats. Tas ir vienots veselums. Linkaits to nesaprot – viņš nodala ostas darbības un industriālo teritoriju. Ir MK noteikumi, kas iezīmē robežas brīvostas teritorijai, kur notiek ne tikai kravu pārkraušana, bet arī industriālā attīstība, un tā ir tā jēga. Cilvēks pat nesaprot, kāda jēga pirms 25 gadiem ir bijusi, veidojot šāda veida projektu,” sacīja Lembergs.
Tāpat ministrs apgalvojis, ka līdzekļi ir jāiegulda rekonstrukcijā, ūdens ceļu izveidošanā, velkoņu un citu pakalpojumu nodrošināšanā. “Pirmkārt, apgalvot to, ka rekonstrukcijā līdzekļi netiek ieguldīti – to var tikai pilnīgs analfabēts. Linkaita kungs, tikko pabeidza Dienvidu mola rekonstrukciju – tā taču ir infrastruktūra. Viņš vispār nesaprot, kas ir osta. Tālāk – ūdens ceļu izveidošana. Par kādiem ūdens ceļiem viņš runā? Tas ir nevis ūdens ceļš, bet tas ir kuģošanas kanāls. Ūdens ceļš un kuģošanas kanāls – tie ir absolūti dažādi jēdzieni. Viņam kā ministram ir jāsaprot šo terminu jēga. [..] Tālāk – velkoņu pakalpojums – to sniedz privātas kompānijas. Velkoņu pakalpojumus valsts struktūra sniedza Padomju Sociālistiskajā Republiku Savienībā, kura pārstāja eksistēt 1991. gadā. Linkaits vēl aizvien domā, ka mums ir PSRS, jo viņš runā ar jēdzieniem, kādi bija spēki tai laikā. Ir pagājuši 30 gadi, un viņš ir satiksmes ministrs!” savu sašutumu neslēpa Lembergs.
Viņš turpināja, ka “Linkaits gan skaitījās milzu eksperts transporta jomā”. Lembergs gan ieteiktu Linkaitam nerunāt vispār.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Eirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākRēzeknes un Liepājas SEZ darbības termiņu pagarina līdz 2050.gadam
Lai veicinātu uzņēmējdarbību un investīcijas reģionos, Saeima ceturtdien, 26.februārī, pieņēma likumu grozījumus, ar kuriem pagarina Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un Liepājas...
Lasīt tālākEiropas Patērētāju informēšanas centrs brīdina par internetveikala www.iizii.eu komercpraksi
Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) ir saņēmis virkni sūdzību par Igaunijā reģistrēto komersantu, kas pārstāv interneta veikalu iizii.eu. Ņemot vērā, ka sūdzību skaits...
Lasīt tālākRīgas lidosta saņem 2025. gada Eiropas pasažieru pieredzes balvu
RIX Rīgas lidosta saņēmusi Starptautiskās lidostu padomes balvu “2025. gada labākā lidosta izlidojošo pasažieru vērtējumā” to Eiropas lidostu kategorijā, kas gadā apkalpo no 5 līdz...
Lasīt tālākZemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...
Lasīt tālākLatvijas uzņēmumu prioritāte ir efektivitāte, kaimiņvalstīs – taupība un stratēģija
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai risinātu būtiskākos uzņēmējdarbības izaicinājumus –...
Lasīt tālāk2025. gadā tūristu mītnēs apkalpots par 4,5% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,8 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 4,5% pieaugumu pret 2024. gadu. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 5 miljonus nakšu, kas ir par 6,1%...
Lasīt tālākPTAC: biežākās problēmas e-komercijā – neskaidras cenas, atteikuma tiesības, preču atgriešana
Iepērkoties internetā, ikviens var nonākt situācijā, kad piedāvājums šķiet izdevīgs, bet noteikumi – neskaidri. Apģērbs, sadzīves tehnika vai preces ar “īpašo piedāvājumu” nereti...
Lasīt tālāk2025. gadā piedzīvota stabila eksporta izaugsme
Lai gan 2025. gada pēdējos mēnešos eksporta izaugsme bija svārstīga, gads kopumā noslēdzās ar stabilu eksporta izaugsmi. Šo pozitīvo tendenci lielā mērā veicināja uzņēmēju spēja...
Lasīt tālākSlēgta vietne “dinnerinthesky.lv”
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Eiropas Patērētāju informēšanas centrs Latvijā (ECC Latvia) informē, ka, pateicoties veiksmīgai Latvijas un Igaunijas uzraudzības iestāžu...
Lasīt tālāk