Jaunzeme: Krīze radījusi jautājumu par to, cik darba devējs ir bijis godīgs pret valsti un saviem darbiniekiem?
Tie, kas saņēma mazas algas, ar minimālo dīkstāves pabalstu – šiem 180 eiro – varēja nosegt nenopelnīto. Tie, kas agrāk bija saņēmuši aplokšņu algu, saņēma tikai to, ko bija iepriekš deklarējuši. , intervijā “Neatkarīgajā” norādīja Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ieva Jaunzeme.
Vaicāta, kāds šobrīd ir nodokļu ieņēmumu kritums saistībā ar Covid-19 krīzi, viņa atzina, ka precīzi nevarēšu to pateikt, kāda ir situācija uz maija beigām, jo mums ir 216 dažādi konti un parasti paiet zināms laiks, līdz mēs iegūstam precīzus skaitļus par katru. Tas, ko varu droši teikt, ka dažos medijos publicētās ziņas par nodokļu ieņēmumu kritumu par 23% neatbilst patiesībai. Tāda nodokļu krituma nav. Vidēji bija kritums ap 50 – 60 miljoni eiro, kas uz 10 miljardu fona nav milzīga summa. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis pat pildījās virs 100% no plānotā. Sociālās apdrošināšanas iemaksas arī. Tātad traumatiska krituma nebija. Tas izskaidrojams ar to Latvijas fenomenu, ka neliels skaits uzņēmumu samaksā lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem. Vadošo uzņēmumu apgrozījuma kritums nav liels, un arī uzņēmēju aptaujas rāda, ka šie divi mēneši nav viņus ļoti būtiski ietekmējuši.
Runājot par viesnīcas, ēdināšanas un tūrisma nozari, viņa atzina, ka lai gan cilvēki tur ir nodarbināti, ietekme uz valsts budžetu nemaz tik liela nav. “Visticamāk, ēnu ekonomikas īpatsvars šajās nozarēs ir bijis pietiekami liels,” pieļāva Jaunzeme.
“Mums un portālam “Latvija.lv” ir tā dēvētā dzīves gājuma pieeja. Mēs neesam līdzinājušies pret Iedzīvotāju reģistru. Tas ir, cik ir nodokļu maksātāju pret reģistrētajiem iedzīvotājiem. Vairums cilvēku tomēr kaut kādā dzīves situācijā nonāk saskarsmē ar valsti. Tāpēc mēs neesam rēķinājuši, cik valstī ir tādu cilvēku, kuri nekad nav maksājuši nevienu nodokli. Ar lielu ticamības pakāpi varu teikt, ka tādu nebūs daudz. Šobrīd mēs vadāmies no darba devēju ziņojumiem, pašnodarbināto deklarācijām un ienākumu kontu apgrozījuma (personām ar ienākumu virs 15 000 eiro gadā), par kuru ziņas saņemam no komercbankām. Šīs informācijas mēs liekam kopā, plus mums ir pieeja visiem reģistriem. Mēs zinām, vai personai ir nekustamais īpašums, automašīna. Ja cilvēkam ir vairāki īpašumi, bet nekāda nodokļu nomaksa neuzrādās, tad mēs viņu uzrunājam un sakām – tev ir vairāki īpašumi, vai tu gadījumā nenodarbojies ar izīrēšanu? Reizēm cilvēkiem ir lieli pārsteigumi – kā tad jūs zināt, ka man ir tas un tas? Tā, ka nepaliek nekādas pēdas, tas ir maz ticams. Ja cilvēkam nav ne īpašuma, ne automašīnas un viņš pilda kaut kādus gadījuma darbus, tad gan viņš, iespējams, nekad nav nonācis mūsu redzeslokā,” pauda Jaunzeme.
“Mēs ceram, ka ar laiku cilvēku turīgums augs, un 15 000 gadā būs apakšējais ienākumu slieksnis. Tā tiešām nav liela summa, un, iespējams, nākotnē mēs pārbaudīsim cilvēkus, sākot no 50 000 eiro vai 70 000 eiro gadā. Pagaidām tikai trešajai daļai no nodarbinātajiem ienākumi pārsniedz šos 15 000 eiro gadā,” turpināja Jaunzeme.
“Arī Latvijā pirmais solis bija krīzes pabalsta nodibināšana 130 eiro apmērā, ko katrā pašvaldībā cilvēks varēja saņemt. Arī Latvija sāka ar universālo pabalstu visiem. Pēc tam jau nāca pārējie, atbilstoši darba ienākumiem. Tiem, kam iepriekš bija gadījuma darbi, 130 eiro arī bija tas ienākums, ko viņš šajos gadījuma darbos varēja nopelnīt. Tie, kas saņēma dīkstāves pabalstu, nebija gadījuma darba veicēji. Tie bija cilvēki darba attiecībās, un tur arī varēja redzēt, ka ir cilvēki ar ilgstošām darba attiecībām un ļoti niecīgu darba samaksu. Viņiem, ejot uz bezdarbniekiem, nebūtu citas summas. Te ir jautājums, cik darba devējs ir bijis godīgs pret valsti un saviem darbiniekiem? Līdz ar to tie, kas saņēma mazas algas, ar minimālo dīkstāves pabalstu – šiem 180 eiro – varēja nosegt nenopelnīto. Tie, kas agrāk bija saņēmuši aplokšņu algu, saņēma tikai to, ko bija iepriekš deklarējuši. Ceru, ka šī krīze būs pavērsiena punkts izvērtēt attiecības ar darba devēju un izrauties no iestrēgšanas šādās darbavietās,” sacīja VID vadītāja.
“Ne visi uzņēmēji ir negodprātīgi. Ir godīgi uzņēmēji, un es nepiekrītu, ka Latvijā nav izvēles. Izvēle ir. Jūs varat neiet pie negodprātīga uzņēmēja un varat iet pie godprātīga, jo darbaspēka trūkst,” piebilda Jaunzeme.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Īres mājas varēs būvēt arī uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Saeima ceturtdien, 5. februārī, pieņēma jaunu Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likumu. Likums...
Lasīt tālākNo 1. marta iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem būs jāatbild 10 darbdienās
Iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības turpmāk būs jāatbild 10 darbdienu laikā. To paredz ceturtdien, 5. februārī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Iesniegumu...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija atbalsta siltumenerģijas cenu griestu noteikšanu
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 4. februārī, galīgajam lasījumam atbalstīja...
Lasīt tālākJanvārī Latvijā rekordaugsta elektroenerģijas biržas cena
Aizvadītajā janvārī cenas Nord Pool elektroenerģijas biržā uzrādīja rekordaugstu līmeni, vidējai Latvijas elektroenerģijas tirgus cenai augot par 82,8 % salīdzinājumā ar decembri un...
Lasīt tālākMājokļa pabalsts pienākas tikai tām mājsaimniecībām, kas atbilst kritērijiem
Pēc aukstā janvāra daudzi iedzīvotāji ir norūpējušies par komunālo pakalpojumu rēķiniem, jo īpaši – apkures izmaksām. Būtiski uzsvērt, ka atbalsts šādu izdevumu segšanai netiek...
Lasīt tālākSala periods turpināsies: vietām gaiss atdzisīs līdz -30°
Februāra sākumā ziema neatkāpsies – naktī uz pirmdienu teju visā valstī gaisa temperatūra būs zemāka par -20°, vietām valsts dienvidos tā sasniegs arī -30° atzīmi (spēkā dzeltenās...
Lasīt tālākVSAA brīdina par telefonkrāpniekiem
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina par pieaugošu krāpnieku aktivitāti, kas īpaši apdraud seniorus. Krāpnieki uzdodas par VSAA darbiniekiem, zvana iedzīvotājiem un...
Lasīt tālākFM: mazumtirdzniecībā 2025. gada otrais pusgads nodrošinājis gada kopējo izaugsmi 1,4% apmērā
Mazumtirdzniecības apjomi 2025. gadā kopumā pieauga par 1,4% pret 2024. gadu, kas ir straujākais pieaugums kopš 2022. gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi sāka...
Lasīt tālākKā samazināt rēķinus ziemā: vienkārši padomi ūdens un elektrības taupīšanai
Sākoties jaunam gadam un ziemas aukstumam liekot mums vairāk uzturēties telpās, liela daļa mājsaimniecību meklē veidus, kā samazināt savas komunālo pakalpojumu izmaksas. IKEA ikgadējā...
Lasīt tālākSaeimas komisija galīgajam lasījumam virza risinājumu īres māju būvniecībai uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 27. janvārī, lēma virzīt galīgajam lasījumam...
Lasīt tālāk
