Austrumu robežbūves lietā aiztur vēl trīs robežsargus
Pirms gada Iekšējās drošības birojs uzsāka izmeklēšanu par iespējamu valsts mantas izsaimniekošanu un dienesta noziegumiem ap četrdesmit miljonu vērtajā Austrumu robežas sakārtošanas projektā. Līdz šim krimināllietā aizdomās turētas četras personas, tostarp bijušais robežsardzes priekšnieks ģenerālis Normunds Garbars un būvnieki. Tagad aizturēti vēl trīs robežsargi, arī dienesta priekšnieka vietnieks Martukāns, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Tikmēr par robežsardzi atbildīgā Iekšlietu ministrija vēl nav tikusi skaidrībā, kā blēdības varēja notikt. Dienesta izmeklēšanās rezultātu vēl joprojām nav.
Austrumu robežas būve ir apjomīgākais Iekšlietu ministrijas projekts pēdējo desmit gadu laikā. Plānots jau sen, taču kavējās naudas trūkuma un lēnās robežas demarkācijas dēļ. Uzrāvienu tas ieguva pēc Krievijas agresijas Ukrainā. Cauro robežu ar steigu sāka sakārtot.
Pieredzes tik lielu projektu vadīšanā robežsardzei nebija. Tā izsludināja iepirkumus, kuru rezultātā identiski tilti uz Baltkrievijas un Krievijas robežas cenā atšķīrās četrkārt. Būvnieki brīvi izcirta kokus robežas zonā, kur tie palika tālāk, nevienu neinteresēja.
Valsts kontrole uzsvēra, ka robežas būve izceļas ar līdz šim neredzētu uzraudzības un vadības trūkumu.
“Es arī vēlētos vērst uzmanību visiem uz Valsts kontroles ieskatā uz tādu bezprecedenta likuma ignorēšanu, ko mēs redzam robežsardzes rīcībā, visatļautību un pat patvaļu. Robežas izbūves darbi ir plānoti un darīti tā, it kā uz valsts robežsardzi likums neattiektos,” pauda Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Pārkāpumus izmeklē Iekšējās drošības birojs. Līdz šim krimināllietā statuss ir četrām personām, tostarp bijušajam robežsardzes priekšniekam Normundam Garbaram. Nesen Iekšējās drošības birojs aizturēja vēl divus robežsargus, kas iesaistīti robežbūvē. Viļakas un Ludzas pārvaldes Bruņojuma un inženiertehnisko līdzekļu dienesta priekšniekus.
No 22. aprīļa statuss krimināllietā ir arī robežsardzes priekšnieka vietniekam Jurim Martukānam
“Nekā personīga” zināms, ka Martukāna aizturēšana saistīta ar to, ka viņš pagājušā gada decembrī parakstījis dokumentus par Baltkrievijas pierobežā uzceltu tiltu. Tā rezultātā būvniekam samaksāti seši līdz septiņi simti tūkstoši eiro. Tas ir viens no tiltiem, kura cena četrkārt pārsniedz līdzinieku izmaksas uz Krievijas robežas.
“Nekā personīga”zināms, ka Martukāns aizturēts, lai pārbaudītu viņa līdzdalību viena sadārdzinātā tilta apmaksāšanā. Decembrī viņš parakstījis dokumentus, kā rezultātā būvniekam sabiedrībai “Igate” izmaksāti 600 – 700 tūkstoši eiro. Tobrīd dienesta priekšnieks Guntis Pujāts bijis īsā atvaļinājumā.
Martukānam nav piemēroti drošības līdzekļi, kas liegtu viņam strādāt robežsardzē. Arī dienesta priekšnieks Pujāts, kas līdz šim noliedzis pārmetumus pārkāpumos robežas būvē, uzticēsies saviem darbiniekiem līdz spriedumam krimināllietā. Dienesta pārbaudes nebūs.
“Valsts robežsardzes rīcībā nav informācijas par VRS priekšnieka vietniekam pulkvedim J. Martukānam piemērotiem jebkādiem ierobežojumiem veikt dienesta pienākumus savas kompetences ietvaros. Valsts robežsardze uzsver, ka kamēr nav pabeigta izmeklēšana Iekšējā drošības biroja uzsāktajā kriminālprocesā, nav pierādīta konkrētu amatpersonu vaina un nav notiesājoša sprieduma, nevienu personu nav pamata uzskatīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā,” norāda Pujāts.
Martukāns joprojām turpina pārstāvēt robežu arī sanāksmēs Iekšlietu ministrijā. Tur kolēģi nezina, ka amatpersona ir izmeklēšanas subjekts.
“To es laikam esmu palaidis garām, jo presē neesmu to lasījis. Jo Martukāna kungu es redzēju burtiski pirms maija svētkiem sanāksmē, sēdējām divu metru attālumā. Tas bija 30. aprīlī vai kādā. Tepat, ministrijas telpās,” norādīja Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Ēriks Ivanovs.
Par četrkārt sadārdzinātajiem tiltiem un pierobežā pazudušo mežu tika stāstīts jau pirms gada. Septembrī Iekšējās drošības birojs aizturēja bijušo robežsardzes priekšnieku Garbaru. Decembrī ziņojumu pabeidza Valsts kontrole. Taču Iekšlietu ministrija joprojām nav tikusi skaidrībā, kas īsti uz robežas ir noticis.
Iekšlietu ministrija Sanda Ģirģena vadībā nav steigusies pārbaudīt iespējamos likuma pārkāpumus robežas ierīkošanā. Sākotnēji ministrs atgaiņājās, ka izmeklēšanu veic IDB, pēc tam aizbildinājās, ka jāsagaida Valsts kontroles atzinums. Valsts kontroles ziņojuma melnraksts ministrijai bija pieejams novembrī. Taču tikai pēc tā publiskošanas janvārī ministrs pieprasīja Nodrošinājuma valsts aģentūrai un robežsardzei veikt dienesta izmeklēšanas.
“Pēc valsts kontroles ziņojuma publicēšanas ministrs ir izdevis rīkojumu par Ārējās robežas uzraudzības komisijas izveidošanu un šajā gadījumā komisija aktgīvi strādā. Komisijas uzdevums bija tikt galā ar problēmam, kuras bija identificējusi Valsts kontrole un arī žurnālisti,” pauda Iekšlietu ministra padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Veide.
Ministrs bija uzdevis arī veikt dienesta pārbaudes un uzsākt arī disciplinārlietas, pārbaudes tiek veiktas, izmeklēšana ir finiša taisnē. Tuvākajās nedēļās ir jābūt arī rezultātiem.
Jāmin arī, ka šajās lietās iesaistītas personas daļa vairs nav darba attiecībās, tas atkal paredz dažādas problēmas par atbildības piemērošanu tieši saistībā ar disciplinārlietām.
Žogi, ceļi un tilti uz Krievijas robežas ekspluatācijā bija jānodod jau decembrī. Taču konstatēti daudz un būtiski pārkāpumi, tāpēc šobrīd neviens neprognozē, kad tas varētu notikt. Arī uz robežas ar Baltkrieviju celtnieki no augusta nestrādā. Tagad, iespējams, būvniecību kā pasūtītājs no robežsardzes pārņems Nodrošinājuma valsts aģentūra. Tā uzskata, ka iepirkumus varēja rīkot daudz ekonomiskāk.
“Tas ka vispārīgā vienošanās ir paredzēti tilti, paredzēti darbi tas neuzlika par pienākumu valsts robežsardzei šos tiltus pasūtīt. Ja vajag, varam sūtīt uz vispārīgās vienošanās pamata, ja vajag, ir otra iespēja – par katru darbu taisīt atsevišķu iepirkumu,” sacīja Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors.
“Bija iespējams taisīt arī atsevišķu iepirkumu. Tas ir pasūtītāja varā. To mēs esam analizējuši, ņemot vērā ka iespējams, varētu būt tālāk realizēts Valsts kontroles ieteikums, ka tas tomēr būtu jādara aģentūrai. Tāpēc arī esam sākuši analizēt visus šos jautājumus,” turpināja Ivanovs.
Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Ivanovs ir pensionēts robežsardzes ģenerālis. Garbars ir bijis viņa kolēģis, bet Martukāns – padotais. IDB uzsācis lietu arī pret kādu aģentūras darbinieku, kas bijis iesaistīts pierobežas zemes atsavināšanā.
Vēl par tēmu:
Plāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 18. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākLAKRS atbalsta jaunatnes organizācijas “Protests” rīkoto protesta akciju par darbinieku tiesībām
Saeimas deputāti ir spēruši izšķirošus soļus Darba likuma grozījumos, kas tūkstošiem darba ņēmēju Latvijā samazina darba samaksu. Plānotie grozījumi paredz būtiski samazināt piemaksas...
Lasīt tālākVAS “Latvijas Pasts” ievieš drošu ID pārbaudi visos pakomātos
VAS “Latvijas Pasts”, kas pārvalda plašāko un pieejamāko pakomātu tīklu Latvijā, paziņo par unikālu pakalpojumu – personas identifikāciju pie pakomāta. Tas paredz iespēju adresātam...
Lasīt tālāk2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākArodbiedrību iniciatīva apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu
Arodbiedrību iniciatīva portālā manabalss.lv, lai apturētu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai, divās dienās savākusi vairāk nekā...
Lasīt tālākSkaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs jānorāda arī kvalifikācija
Valdība otrdien, 3. martā, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos*, kas ievieš lielāku caurskatāmību skaistumkopšanas jomā, prasot pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot darbību,...
Lasīt tālākAr atbalstu sekmēs vietējās pārtikas piegādi skolām, slimnīcām un citām iestādēm
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Ministru kabinets sēdē 3. martā apstiprināja grozījumus atbalsta nosacījumos...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākRēzeknes un Liepājas SEZ darbības termiņu pagarina līdz 2050.gadam
Lai veicinātu uzņēmējdarbību un investīcijas reģionos, Saeima ceturtdien, 26.februārī, pieņēma likumu grozījumus, ar kuriem pagarina Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un Liepājas...
Lasīt tālākEiropas Patērētāju informēšanas centrs brīdina par internetveikala www.iizii.eu komercpraksi
Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) ir saņēmis virkni sūdzību par Igaunijā reģistrēto komersantu, kas pārstāv interneta veikalu iizii.eu. Ņemot vērā, ka sūdzību skaits...
Lasīt tālāk
