Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja: Veselības nozares finansējuma apjoms ir politiska izšķiršanās!
Šī ārkārtas situācija vēl vairāk izgaismo nepieciešamo izšķiršanos par prioritātēm atbilstoši sabiedrības interesēm, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.
“Manuprāt, ģimenes ārsti seko SPKC rekomendācijām, kuras balstītas uz Pasaules veselības organizācijas ieteikumiem. Tā kā Covid-19 ārstēšana ir simptomātiska, kas nozīmē, ka specifisku medikamentu nav, jālieto paracetamols pret paaugstinātu temperatūru, nepieciešams dzert daudz šķidruma, vēdināt telpas. Epidemiologi pārsvarā informē ģimenes ārstus par karantīnā esošiem un Covid-19 inficētiem pacientiem. Nepieciešamības gadījumā ir iespējams konsultēties,” esošo situāciju izīmēja Veide.
Vaicāta, vai bija skaidra kārtība, kā noņemt no uzskaites vīrusa inficētos pēc tam, kad uzrādīti negatīvi testi, viņa atzina, ka kārtība bija zināma, bet problēma radās SPKC kapacitātes trūkuma dēļ, tāpēc policija ne vienmēr ziņas saņēma laikus. “Diemžēl ģimenes ārstiem joprojām jāpilda SPKC funkcija, nododot informāciju par izveseļojušos pacientu arī policijai, jo informācijas aprite starp dienestiem joprojām nefunkcionē bez aizķeršanās,” sacīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja.
Runājot par to, ka valdība ir piešķīrusi 2,5 miljonus eiro piemaksām iekšlietu sistēmas pārstāvjiem un mediķiem, tostarp ģimenes ārstiem, Veide norādīja, ka finansējums piemaksām par darbu martā piešķirts apmēram 660 eiro uz ģimenes ārstu praksi, par darbu aprīlī un maijā tiek plānoti apmēram 440 eiro mēnesī uz praksi.
“Tajā pašā laikā ārstu praksēs ir palielinājušies izdevumi par dezinfekcijas līdzekļu un aizsarglīdzekļu papildu iegādi, kuru izmaksas ir vairāki simti eiro. Sadalot piešķirto finansējumu uz ģimenes ārstu, prakses māsu un ārstu palīgu (apmēram 60% prakšu ir arī otra māsa vai ārsta palīgs), pielikums nesanāk vairāk par 16 ‒22% no Ministru kabineta noteikumos Nr. 555 noteiktās darba samaksas par martu un ne vairāk par 11 ‒15% par aprīli un maiju (atkarībā no prakses darbinieku skaita),” atzina Veide.
“Ar darba devēja nodokli no 660 eiro paliek 531,87 eiro uz papīra, sadalot uz ārstu un divām māsām vai ārsta palīgiem, tie varētu būt, piemēram, 140 eiro uz papīra māsai vai ārsta palīgam jeb 95 eiro māsai pēc nodokļu nomaksas, ārstam 251,87 eiro jeb 171,78 eiro pēc nodokļiem. Aprīlī un maijā attiecīgi tas būtu par 33% mazāk. Bet tā būtu, ja visu šo papildus piešķirto finansējumu izmaksātu darba samaksā, bet no tā vēl ir jāsedz prakses zaudējumi saistībā ar aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu papildu iegādi,” norādīja asociācijas vadītāja.
“Ģimenes ārsti gadiem ir aktīvi prasījuši adekvātu finansējumu nozarei un mediķu atalgojumam. Šī ārkārtas situācija vēl vairāk izgaismo nepieciešamo izšķiršanos par prioritātēm atbilstoši sabiedrības interesēm. Veselības nozares finansējuma apjoms ir politiska izšķiršanās! Savukārt likums un finansēšanas modelis ir pakārtoti un paši par sevi finansējumu nepalielina,” sacīja Veide.
Vēl par tēmu:
VK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākMasalu izplatīšanās turpinās: SPKC aicina pārbaudīt bērnu vakcinācijas statusu
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka Latvijā turpinās masalu izplatīšanās – līdz 2026. gada 7. aprīlim reģistrēti 42 saslimušie. Saslimšanas gadījumi konstatēti...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālāk
