Lembergs: Valdība nedrīkst pieļaut, ka krīzes laikā bankas uzdzīvo uz iedzīvotāju rēķina
Valdībai krīzes situācijā īpašu uzmanību vajadzētu pievērst banku darbībai un nepieļaut 2009. gada notikumu atkārtošanos, žurnālistiem norādīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Pēc viņa sacītā, krīzes apstākļos ļoti riskanta zona ir banku sektors. “Bankām tā ir lieliska iespēja izģērbt savus klientus, atņemt naudu, atņemt īpašumus, atņemt ķīlas, padarīt cilvēkus par vergiem un piespiest viņus kārtējo reizi braukt prom, lai kaut ko nopelnītu citās Eiropas Savienības valstīs,” izteicās Lembergs.
“Te valdības rīcībai ir jābūt enerģiskai. Bankas iepriekšējos gados saņēmušas milzīgu peļņu un tagad tām ir jāiet kredītņēmējiem pretī,” uzskata Lembergs.
Viņš turpināja, ka šajā gadījumā valdībai ir jābūt nežēlīgai un viennozīmīgi jānostājas iedzīvotāju pusē. “Latvija bankām izsniedz licences bankām un Latvija var diktēt savus noteikumus,” uzsvēra politiķis.
Vienlaikus Ventspils mērs norādīja, ka pieejai jābūt saprātīgai un viss nevar būt “vienos vārtos”: “Tas nedrīkst būt tā, kā tas bija 2009., 2010. gadā, kad izģērba visus pēc kārtas – atņēma īpašumus un banku sektors palika stāvus bagāts, kas gan ir raksturīgs kapitālismam, bet tāpēc ir sociāli atbildīga valsts, lai to nepieļautu,” norādīja Lembergs.
Kā zināms, saistībā ar koronavīrusa “Covid-19” izplatības ierobežošanai ieviestajiem pasākumiem grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem vairākas bankas jau ir piedāvājušas kredītbrīvdienas jeb iespēju uz laiku atlikt kredīta pamatsummas maksājumu, par šo pakalpojumu neieturot komisijas maksu.
Vēl par tēmu:
Ienākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākNo nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem
Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākŠogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālākLielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju svētkiem tērēs no algas, nevis uzkrājumiem
Tuvojoties svētkiem un apdāvināšanas laikam, Latvijas iedzīvotāju maciņos parasti iestājas lielāka rosība. Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju jūtas finansiāli labi, bet daudziem trūkst iespēju veidot uzkrājumus
Latvijā jau vairāku gadu garumā pieaug algas, un arī Luminor bankas aptauja liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs savu finanšu situāciju šogad vērtē kā labu. Tajā pašā laikā...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālāk
