• Tweet

Problēmas nevar atrisināt vienkārši ar varas lēmumu, runājot par administratīvi teritoriālo reformu, intervijā Neatkarīgajai norādīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

“Man īsti nepatīk, kā šobrīd tiek pieņemti lēmumi ‒ krīzes laikā, nesaklausot un neizvērtējot priekšlikumus. Uz likumprojekta 2. lasījumu Saeimā virkni priekšlikumu neskatīja, lielā tempā izgāja cauri un atlika uz 3. lasījumu. Eiropas Padomes vietējo reģionālo pašvaldību kongresa monitoringa komisiju eksperti pēc vizītes Latvijā sniedza virkni priekšlikumu un norādīja uz demokrātijas procesa iespējamajiem pārkāpumiem. Kaut arī EP pašlaik Strasbūrā nesanāk un nespēj pieņemt lēmumus, Latvijai vajadzēja šo EP ziņojumu vismaz izvērtēt un sniegt atbildes, noņemt aizdomu plīvuru par demokrātijas mazināšanos,” uzskata Kaminskis.

Viņš norādīja uz to, ka daudzas pašvaldības nav saņēmušas atbildes uz saviem jautājumiem, arī Saeimas komisija pašvaldību vadītājiem situācijas raksturošanai deva vien pāris minūtes. “Vai var tik īsā laikā noraksturot savu teritoriju un argumentēt to vai citu nepieciešamību? Ja to uzskata par konsultēšanos, tad var teikt, ka tā ir bijusi. Manuprāt, ar pašvaldībām, kur ir pilnīgi skaidrs, reformai jāvirzās uz priekšu, turklāt jau iepriekš varbūt iedodot papildu attīstības stimulus, kur tas nepieciešams, vai tās būtu pašvaldības, kuras netiks apvienotas, kā Gulbene, Alūksne, vai tās, kuras strādās kopā, lai jau izanalizē, kur ir problēmas,” norāda LPS priekšsēdētājs.

“Krīze noteikti var ieviest korekcijas, kā tas ir jebkurā krīzē. Redzam, ka ES ar Lielbritāniju neizrunātie jautājumi arī nevirzās uz priekšu, Maskavā konstitūcijas grozījumi tika atlikti. Varbūt arī ATR vispirms jāatbild uz neatbildētajiem jautājumiem? Arī iedzīvotāju aptaujas rāda, ka atbalsts reformai rūk ‒ ja sākumā to neatbalstīja ap 30% iedzīvotāju, tad tagad jau to tādu, kāda tā izvērtusies, neatbalsta lielākā daļa. Kur viss ir kārtībā, kur ir attīstība, kur pašvaldības pieņēmušas lēmumus, dodam zaļo gaismu, bet, kur ir problēmas, kur pašvaldības iebilst pret piedāvāto apvienošanas variantu, kuras saka, ka ir pašas spējīgas strādāt, ir jārunā ‒ problēmas nevar atrisināt vienkārši ar varas lēmumu! Turklāt nav pareizi, ka no likuma ir pazuduši kritēriji, kā jāveido nākamās pašvaldības,” sacīja Kaminskis.

“Katra reforma savā ziņā ir politiska, bet katrai reformai jābūt vērstai uz iedzīvotāju labākas dzīves nodrošināšanu, nevis vienā vai divās vietās, bet visā valstī. Reformas veikšana pēc politiskiem kritērijiem būtu vissliktākais variants,” sacīja LPS vadītājs.

“Par šīm lietām, tostarp, ko tas dos, nav jāsāk diskutēt 3. lasījumā. Vēl 2. lasījumā Jelgava palika bez lielās pilsētas statusa! Piedalījos sēdē, kur Jelgava ļoti labi argumentēja, kāpēc tai jāpaliek atsevišķi, Jelgavas novads ar savu lauku vidi ļoti labi argumentēja, kāpēc tam jāpaliek pašam par sevi, tāpat ‒ Ozolnieku novads, kurš šodien ļoti labi attīstās. Tas Saeimā netika sadzirdēts. Demokrātijā jābūt diskusijai, pārliecināšanai, jāatrod labākais risinājums un tikai tad jāpieņem lēmums,” turpināja Kaminskis.

Foto: F64