Levits: Pēc krīzes daudzi uzņēmēji būs spiesti iziet no pelēkās zonas
Valsts prezidents Egils Levits slavē Latvijas sabiedrību. Neskatoties uz dažiem incidentiem, viņaprāt, ar situāciju tiek galā gan valdība, gan mediķi, gan iedzīvotāji.
Skaidrs, ka šāda krīze vēl nav piedzīvota, tā atšķiras no jebkā, ko esam piedzīvojuši iepriekš. Prezidents intervijā TV3 raidījumā “Nekā personīga” uzsver, ka jāpalīdz sociāli neaizsargātajiem un varbūt nav jāskatās tik stingri, vai visi nodokļi ir samaksāti, bet jākoncentrējas uz galveno – visiem kopā sagaidīt brīdi, kad atkal atsāksies brīva kustība un atdzīvosies ekonomika.
Vaicāts, vai, atskatoties uz vīrusa krīzes sākumu, pieļautas kādas lielas kļūdas, Levits norāda, ka, viņaprāt, lielas kļūdas netika pieļautas:”Paskatīsimies uz pasaules karti. Kā attīstās vīrusa situācija pasaulē. Un mēs varam redzēt, ka Latvija savā ziņā ir saliņa, kur vīruss nav ticis pārāk tālu. Pateicoties iedzīvotāju lielas daļas disciplīnai un sapratnei par šo situāciju. Un pateicoties tam, ka Valdība ir apsteidzoši un konsekventi turpinājusi savu politiku šī vīrusa ierobežošanai.”
“Šī krīze ir nevis tādēļ, ka ekonomika attīstījusies nepareizā virzienā. Vai ir bijušas samilzušas ekonomikas problēmas. Tas nav šīs krīzes iemesls. Krīzes iemesls ir pavisam vienkāršs un banāls. Ka mēs nevaram brīvi kustēties. No 8 miljardiem Zemes iedzīvotāju apmēram pusei ir ierobežota kustības brīvība. Un šīs krīzes uzdevums ir iesaldēt ekonomiku, iesaldēt uzņēmumus, iesaldēt darbavietas, lai pārziemotu, lai pārdzīvotu šo vīrusa pandēmijas laiku. Un tas pavisam cits uzdevums kā līdzšinējās krīzēs, kur bija jāreformē un strukturāli jāreformē ekonomika. Šodien nav nepieciešams strukturāli reformēt. Šodien ir nepieciešams iekonservēt ekonomiku. Un šo pasākumu jēga ir palīdzēt pirmkārt uzņēmējiem un otrs uzdevums – palīdzēt mājsaimniecībām, palīdzēt ikvienam cilvēkam,” uzskata prezidents.
“Es gribētu minēt divus piemērus, ja mēs runājam par atbalstu mājsaimniecībām un cilvēkiem. Tam vajadzētu pievērst uzmanību. Viens ir, ka būtu dīkstāves regulējaumā būtu jāņem vērā arī apgādājamo skaits. Ja, piemēram, cilvēks ir vieninieks un viņam ir 75% līdz maksimāli 700, tas ir labs regulējums. Bet, ja viņam tomēr ir apgādājamais – viens, divi, trīs bērni, varbūt vēl kāds cits apgādājamais, tad tomēr šeit būtu nepieciešams lielāks atbalsts. Otrs – ir daudzi uzņēmumi, kas nav nomaksājuši nodokļus vai līdz galam nav nomaksājuši nodokļus. Bet dīkstāves pabalstu saņem viņu darbinieki un to uzņēmumu darbinieki, kuri nav samaksājuši vai nav pilnībā samaksājuši nodokļus, tur dīkstāves pabalsts pagaidām nepienākas. Un es domāju, ka šeit jāmaina regulējums, jo darba ņēmējs parasti nav atbildīgs par to, ka darba devējs uzņēmējs nav samaksājis nodokļus. Pēc krīzes pozitīvs blakus efekts no šī dīkstāves pabalstu regulējuma būtu tas, ka daudzi uzņēmēji būs spiesti iziet no pelēkās zonas. Jo tagad ir skaidri redzams, kuri maksā un kuri nemaksā,” runājot par valsts atbalstu krīzē cietušajiem, sacīja Levits.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Nacionālajos bruņotajos spēkos ieviesīs attālināti vadāmus sauszemes dronus
Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumus ar trīs vietējiem uzņēmumiem – SIA “Brasa Defence Systems”, SIA “Natrix” un SIA “LV-Teh” – par Latvijā ražotu bezpilota sauszemes...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālāk
