Apinis: Nav iespējams sasniegt izcilus rādītājus veselības aprūpē ar slikti apmaksātiem un izdegušiem ārstiem
Latvijā politiķiem vispirms vajadzētu pierādīt, ka viņi rūpējas par tautas veselību un izglītību, ceļot mediķu un skolotāju algas, un tikai pēc tam var celt algas arī politiķiem, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacīja žurnāla Latvijas Ārsts galvenais redaktors Pēteris Apinis.
Viņš atzīst, ka nav pārsteigts, ka medicīnai un veselības aprūpei iepriekš solītie 120 miljoni eiro nav atrasti. “Es savulaik prognozēju, ka šī valdība vispār neatradīs papildu līdzekļus veselības aprūpei. Jaunā un sirdsšķīstā 13. Saeima jau bija pamanījusies Veselības aprūpes finansēšanas likumā ierakstīt paredzamo pieaugumu veselības aprūpei. Citēju: “Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2019. gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam, paredz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20 procentu apmērā: 2019. gadā – 87 483 708 eiro 2020. gadā – 191 227 820 eiro un 2021. gadā – 314 599 953 eiro.” Iebalsoja, lai apstiprinātu latviešu tautas sakāmvārdu “solīts makā nekrīt”. Solījumu nepilda, jo budžeta likums ir augstāks par citiem likumiem,” norādīja Apinis.
Pēc viņas sacītā, šīs politiķu pretmedicīnas izturēšanās dēļ visvairāk ir cietušas māsas, un māsu skaits pret iedzīvotāju skaitu Latvijā beidzot ir zemākais Eiropā. “Manā rīcībā esošā informācija liecina, ka māsas Latvijā ir viszemāk atalgotās Eiropā. Šeit palikušajām par zemu algu ir jāstrādā pusotra vai divas slodzes, bet tas savukārt nāk kopā ar izdegšanu. Latvijas politiķi principā ir savas tautas veselības ienaidnieki. Lai pierādītu, ka vairāk naudas veselībai nevajag, ik gadu oktobrī un novembrī tiek nopludināta informācija par kāda ārsta kļūdu, kādas medmāsas kašķīgu atbildi, reģistratores nekompetenci, sak, viņiem nedrīkst paaugstināt algas. Pirmā bada dzeguze jau atlidoja: Latvijā šogad neviens “nepamanīja” trīsdesmit divus A hepatīta gadījumus, bet bargi aprakstīja trīsdesmit trešo,” norādīja Apinis.
Lai arī politiķi stāsta, ka lielāks finansējuma pieaugums veselībai nav iespējams, viņi gatavojas desmitkāršot politisko partiju finansējumu: maksāt 5,5 eiro katru gadu par katru saņemto balsi Saeimas vēlēšanās. “Mani tas atturēs no vēlēšanām: es nevēlos kādai interešu grupai maksāt lielu naudu no savas valsts budžeta, ko veido arī mani nodokļi. Galvenie argumenti: partijas jāuztur no valsts budžeta, jo tad būšot mazāka oligarhu ietekme, igauņiem arī partijas tiekot dāsni finansētas. Varbūt sākt ar to, ka Igaunijā ar 1,4 miljoniem iedzīvotāju budžets ir lielāks nekā Latvijā ar 1,96 miljoniem iedzīvotāju. Ārstu algas Igaunijā ir divreiz lielākas, medicīnas māsu – trīsreiz lielākas nekā pie mums. Latvijā vajadzēja sākt ar to, ka politiķi vispirms pierādīs, ka rūpējas par tautas veselību un izglītību, ceļot mediķu un skolotāju algas, bet pēc tam mēs celsim algas arī politiķiem. Mūsu politiķi no igauņiem līdz šim mācījušies divas lietas: samazināt alkohola akcīzi un samaksāt saviem partiju bonzām. Saeimas budžets ir 22 miljoni eiro. Šī nauda ir 100 cilvēku darbam un labklājībai (palīgiem, konsultantiem, apteksnēm, šoferiem). 100 medmāsām tas būtu 22 gadu budžets,” pauda ārsts.
Runājot par to, kam veselības aprūpē būtu vajadzīgs atbalsts pirmām kārtām, Apinis min Ģimenes ārstu dienestu un neatliekamo palīdzību. “Šīs jomas nodrošina visplašāko veselības pieejamību. Primārā palīdzība ir galvenais veselības aprūpes spēks. Eiropā vidēji šim dienestam tiek 12% no valsts veselības budžeta, mums tikai 6%, turklāt mūsu budžets ir viens no mazākajiem. Nav iespējams sasniegt izcilus rādītājus veselības aprūpē ar slikti apmaksātiem un izdegušiem ģimenes ārstiem, kurus ministrija un instances nokrāvušas ar atskaitēm un formulāriem, ar pārlieku lielu pacientu skaitu, ar nespēju nomaksāt īres maksas un obligātos iepirkumus sterilitātes, pirmās palīdzības utt. nodrošināšanai. Diemžēl veselības aprūpes rādītājus neceļ magnētiskās rezonanses aparātu skaits un smalkas analīzes,” pauda Latvijas Ārsts galvenais redaktors.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Pirmo gadu novērota mirstības mazināšanās no krūts vēža
Latvijā onkoloģiskās slimības joprojām ir viena no galvenajām sabiedrības veselības problēmām, kas būtiski ietekmē iedzīvotāju veselību, dzīves kvalitāti un mirstību. Dati liecina,...
Lasīt tālākSala periods turpināsies: vietām gaiss atdzisīs līdz -30°
Februāra sākumā ziema neatkāpsies – naktī uz pirmdienu teju visā valstī gaisa temperatūra būs zemāka par -20°, vietām valsts dienvidos tā sasniegs arī -30° atzīmi (spēkā dzeltenās...
Lasīt tālākVSAA brīdina par telefonkrāpniekiem
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina par pieaugošu krāpnieku aktivitāti, kas īpaši apdraud seniorus. Krāpnieki uzdodas par VSAA darbiniekiem, zvana iedzīvotājiem un...
Lasīt tālākPolicistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālākLatvijas slimnīcu vadītāji vēršas pie valsts veselības aprūpes politikas veidotājiem, lai paustu bažas par veselības pakalpojumu turpmāko pieejamību un kvalitāti Latvijā
Straujā un ar slimnīcām nesaskaņotā to finansēšanas reforma var kritiski ietekmēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visā Latvijā, un īpaši sāpīgi tā skars reģionu iedzīvotājus....
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākRīga paplašina atbalstu jaunajiem vecākiem
Rīga turpina atbalstīt jaunos vecākus pirmajā mazuļa dzīves gadā, finansējot programmu “Piedzimstot bērniņam”. Šogad rasta iespēja pakalpojumu nodrošināt plašākam saņēmēju lokam. Programma...
Lasīt tālākPieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Kā to vērtē pasažieri?
Pagājusi nedēļa kopš valstī pieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Pasažieru informētība par cenu kāpumu ir dažāda – daļa par izmaiņām zināja laikus, bet citi...
Lasīt tālākVeselības ministrija atgādina: no 1. janvāra stingrākas prasības skaistumkopšanas pakalpojumiem
Veselības inspekcija atgādina, ka saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumos Nr. 631 “Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai”...
Lasīt tālāk
