• Tweet

Mēs respektēsim vienošanos ar uzņēmējiem, ka trīs gadus nemainām minimālo algu, intervijā “Neatkarīgajai” atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Pēc ministra sacītā, kopējie izdevumi pamatbudžetā ir 7,1 miljards, sociālajā budžetā – gandrīz trīs miljardi.

“Tas liecina par to, ka mēs attīstāmies, un jaunie sadalāmie līdzekļi ir vairāk nekā 600 miljoni, no kuriem 500 jau bija sadalīti iepriekš – vidējā termiņa budžetā. No tiem lielākā daļa, vairāk nekā 166 miljoni, aiziet pensiju indeksācijai, kas šogad būs viena no lielākajām, kāda jelkad ir bijusi, ar pamatkoeficientu 7,19. Piemēram, ja cilvēks strādājis vairāk nekā 45 gadus un viņa pensija ir 250 eiro, tad indeksācija ir vairāk nekā 10% jeb 20 eiro. Bijām arī vienojušies par pakāpenisku neapliekamā minimuma celšanu līdz 300 eiro no 2020. gada, 400 eiro – no 2021. un 500 eiro no 2022. gada, kas fiskāli aizņem 119 miljonus eiro jauno līdzekļu,” skaidroja ministrs.

Tāpat viņš atgādināja, ka visi partneri piekrituši, ka nodokļus nepārskatām.

Vaicāts, vai gaidāma nākamā krīze, Reirs norāda, ka “tāda veida krīzes, kas skartu tikai Latviju un tik smagi, kā bija 2008.-2009. gadā, kad mums vienā gadā bija 18% IKP kritums, nekādā gadījumā nebūs.” “Ir ņemtas vērā ļoti daudzas mācības, pārveidota ekonomikas un eksporta struktūra, kas ir samērā labi sabalansēta. Domāju, var vienīgi runāt par tāda veida krīzi, kad attīstība palēninās. Plānojot 2,8% izaugsmi, esam paredzējuši jau vairāk nekā 600 miljonus jaunu izdevumu, kas ir 6% pieaugums – tiešām neredzam papildu iespējas. Bet uz 2021., 2022. gadu redzam nepieciešamību uzlabot nodokļu sistēmu, un darbu pie tā sāksim uzreiz pēc budžeta pieņemšanas. Nodokļu attīstības komiteja ar partiju un nevalstiskā sektora palīdzību vērtēs nodokļu reformu,” atzina Reirs.

Savukārt runājot par minimālās algas celšanu, ministrs atzina, ka “minimālās algas celšanā liela ietekme ir tam, ka to palielināja Lietuva, bet tur to palielināja par tik lielu summu, kādu izdevās iegūt, pārliekot nodokļus no darba devēja uz algas saņēmēja pleciem.”

“Sākotnēji skaitļi liekas lieli un iespaidīgi, bet jārēķina, ka darbiniekam nāk klāt lielāki nodokļi. Respektējam vienošanos ar uzņēmējiem, ka trīs gadus nemainām minimālo algu. Tās strauja celšana rada divas problēmas. Viena – tas ļoti pietuvina minimālās algas vidējā līmeņa kvalificētu darbinieku algām, kādas noteiktas valsts un pašvaldību darbinieku atlīdzības likumā. Tādējādi nekvalificēts darbinieks saņem gandrīz tādu pašu atalgojumu kā sabiedriskajā sektorā strādājošs darbinieks ar augstāko izglītību. Tāpēc vispirms te jāveic reforma, jāatsaista šīs kategorijas, lai netiktu nonivelēta izglītība. Otra problēma – liela daļa darbinieku, kas iepriekš saņēma minimālo algu, to strauji palielinot, vienkārši it kā pāriet uz nepilnu darba laiku. Pašlaik valstī ir vairāk nekā 200 000 darbinieku, kuri it kā nestrādā pilnu slodzi. Tendence pāriet uz mazākām slodzēm sākās, kad tika strauji palielināta minimālā alga,” skaidroja Reirs.

Foto: Valsts kanceleja