25% no Latvijas iedzīvotājiem turpina vēl lietot kodu kartes

Vēl tikai nedēļu internetbankai varēs piekļūt ar kodu kartēm. Luminor Privātpersonu apkalpošanas vadītājs Normunds Rudzītis norāda, ka vēl aptuveni 25% no Latvijas iedzīvotājiem turpina lietot kodu kartes.
Līdz 10. septembrī pilnībā tiks pārtraukta iespēja autentificēties, kā arī veikt maksājumus internetbankā un mobilajā bankā ar kodu kartēm. Tā vietā klientiem būs jāizmanto drošāki autentifikācijas rīki – kodu kalkulatoru vai mobilo lietotni Smart-ID.
Kā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atzina Normunds Rudzītis, bankas ir izvēlējušās veidu, kā aizvietot šīs kodu kartes, un lielākā daļa, tostarp Luminor, ir izvēlējušās Smart-ID kartes.
“Ja mēs paskatāmies kopumā Latvijā, tad tie ir aptuveni vēl 25% no Latvijas iedzīvotājiem, kuri turpina lietot kodu kartes. Ir arī bankas, kas izvēlējušās šādu veidu – kodu karte kopā ar īsziņas kodu, kas nozīmē, ka daļa no klientiem turpinās kartes lietot,” izteicās Rudzītis.
“Ņemot vērā šīs būtiskās pārmaiņas, kas vēl joprojām skar atsevišķas klientu grupas, filiālēs rindas varētu būt,” atzina Luminor pārstāvis.
Lejupielādējiet Smart-ID AppStore vai Google Play un lietotnes aktivizēšanai pirmajā reizē izmantojiet kodu karti vai kalkulatoru. Pēc tam jāizvēlas divi tikai sev vien zināmi PIN kodi, kuri turpmāk būs jālieto, pieslēdzoties internetbankai (PIN1) un apstiprinot maksājumus vai parakstot dokumentus (PIN2). Iegaumējiet tos labi! Izveidotie PIN kodi viedierīcē netiek saglabāti.
Ja vēlaties Smart-ID kontu lietot vairākās viedierīcēs, attiecīgajā telefonā vai planšetdatorā ir jāinstalē unikāls Smart-ID konts. Arī iegādājoties jaunu viedtālruni, Smart-ID lietotne ir jāinstalē no jauna un jāreģistrē jauns Smart-ID konts. Ja vecajā viedierīcē vēl ir aktīvs (neizdzēsts) Smart-ID konts, tad šo kontu var izmantot, lai reģistrēju jaunu Smart-ID kontu jaunajā ierīcē. Ja vecā viedierīce netiks izmantota, tad Smart-ID konts ir jādzēš un jāatinstalē arī Smart-ID lietotne.
Vēl par tēmu:
Apmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPolicistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākRīga paplašina atbalstu jaunajiem vecākiem
Rīga turpina atbalstīt jaunos vecākus pirmajā mazuļa dzīves gadā, finansējot programmu “Piedzimstot bērniņam”. Šogad rasta iespēja pakalpojumu nodrošināt plašākam saņēmēju lokam. Programma...
Lasīt tālākPieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Kā to vērtē pasažieri?
Pagājusi nedēļa kopš valstī pieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Pasažieru informētība par cenu kāpumu ir dažāda – daļa par izmaiņām zināja laikus, bet citi...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālākPVD Dāviņu pagastā izņēmis 15 suņus un trīs kaķus
Pārbaudot informāciju par iespējamiem dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem, Pārtikas un veterinārais dienests no kādām mājām Bauskas novada Dāviņu pagastā izņēmis 15 suņus un...
Lasīt tālāk