VK par VUGD: Likums pārkāpts, budžetam nodarīti zaudējumi, bet vainīgo nav
Nesodāmības gaisotne turpina valdīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) un tam padotajā Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā. Ir aizritējis vairāk nekā gads kopš Valsts kontrole atklāja, ka koledžas direktoram prettiesiski izkārtota iespēja papildus algai saņemt arī izdienas pensiju. Kaitējums budžetam pārsniedz 170 tūkstošus eiro. Tiesībaizsardzības iestādes gan atzinušas, ka likums ir pārkāpts, bet kriminālprocess ir izbeigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Līdz ar to vainīgie pie atbildības tā arī netiks saukti, tāpat kā netiks atlīdzināts budžetam nodarītais kaitējums.
2018. gada sākumā revīzijā Iekšlietu ministrijā Valsts kontrole konstatēja, ka Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta priekšnieks Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktora amata vietu ir pārveidojis par tādu, ko var ieņemt persona bez speciālās dienesta pakāpes, kaut arī tas ir pretlikumīgi.
Šī nianse koledžas direktoram ļāva vienlaikus saņemt gan amata algu, gan izdienas pensiju, kas likumīgi nepienākas cilvēkam, kas ieņem koledžas direktora amatu. Uzreiz pēc amata statusa maiņas jaunais VUGD priekšnieks pieņēma darbā par koledžas direktoru izdienas pensijā devušos bijušo VUGD priekšnieku. Faktiski konkrētās personas interesēs koledžas direktora amats tika pārveidots par tādu, ko var ieņemt bez speciālās dienesta pakāpes.
“Nelikumīga rīcība nevar radīt likumīgas sekas. Šis ir klajš piemērs, kad konkrētas personas interesēs ir pārkāptas normatīvo aktu prasības un nodarīti būtiski zaudējumi budžetam. Pārsteidzoši, ka tiesībaizsardzības iestādes pēc Valsts kontroles sniegtajiem faktiem un skaidrojumiem ir atzinušas, ka likums ir pārkāpts, bet par noziegumu to nav uzskatījušas. Tāpēc, diemžēl, arī šoreiz vainīgie izspruks sveikā un zaudējumi netiks atlīdzināti. Šī ir situācija, kādā mēs izmantotu nesen spēkā stājušās pilnvaras Valsts kontroles padomei lemt par zaudējumu piedzīšanu no vainīgajiem,” skaidro valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Par VUGD priekšnieka prettiesisko rīcību Valsts kontrole Iekšlietu ministriju informēja jau revīzijas laikā 2018. gada janvārī, bet nelikumība tika novērsta tikai 2018. gada decembrī, kad VUGD priekšnieks apstiprināja jaunu koledžas amatu sarakstu, direktora amatam atkal nosakot amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi statusu. Revidenti aprēķināja, ka no 2012. gada janvāra līdz 2017. gada decembrim izdienas pensijā izmaksāti vairāk nekā 170 tūkstoši eiro.
Ar revīzijā atklātajiem faktiem Valsts kontrole vērsās arī tiesībaizsardzības iestādēs un Iekšējās drošības birojs uzsāka kriminālprocesu. Izmeklētāji atzina, ka VUGD priekšnieks ir pārkāpis gan Likumu par amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm gaitu, gan Ministru kabineta noteikumus, kuri nosaka speciālā dienesta amatpersonu atlīdzības noteikšanas kārtību.. Tomēr viņa rīcībā izmeklētāji nesaskatīja noziedzīga nodarījuma sastāvu un kriminālprocess tika izbeigts.
Iekšējā drošības biroja lēmumu Valsts kontrole pārsūdzēja gan uzraugošajam prokuroram, gan augstākstāvošam prokuroram. Taču Prokuratūra palika pie sava, uzskatot, ka VUGD priekšnieka nelikumīgais rīkojums pats par sevi neveido noziedzīga nodarījuma sastāvu, jo pieņemts, pamatojoties uz konsultācijām ar Iekšlietu ministrijas vadību un kļūdaini piemērojot normatīvo aktu.
Valsts kontroles vērtējumā izmeklētāju argumenti bija virspusēji un nepamatoti. Ja VUGD priekšnieks savu rīcību ir saskaņojis ar Iekšlietu ministrijas vadību, arī tas pārkāpumu nepadara par likumīgu, bet gan iesaista pārkāpumā vēl vairāk amatpersonu. Turklāt prettiesiski izmaksāta ir nevis amata alga, bet gan izdienas pensija, jo paliekot likuma rāmjos, tā direktoram nepienāktos. Taču tieši šo aspektu – izdienas pensijas saņemšanas likumību – nav vērtējis ne procesa virzītājs, ne uzraugošais prokurors, ne virsprokurors.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Kas interesē darba devējus? Atlases speciāliste sniedz ieteikumus, kā sagatavoties darba intervijai
] Veiksmīga intervija var kļūt par izšķirošu soli karjeras attīstībā, taču lai mērķtiecīgi un pārliecinoši sagatavotos darba pārrunām, būtiski jau iepriekš pārdomāt atbildes uz...
Lasīt tālāk“LaTS” veikalos zemo cenu grozs noteikts trīs mēnešu periodam
Mazumtirdzniecības tīkla “LaTS” veikali izziņojuši zemo cenu produktu grozu, uzsverot, ka šādas cenas konkrētām pārtikas precēm būs fiksētas augustā, septembrī un oktobrī. “Atkarībā...
Lasīt tālāk2 no 3 darba devējiem nav gatavi pieņemt pensionāru darbā. Kā palikt pieprasītam?
Četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem ir saskārušies ar diskrimināciju dažādās dzīves jomās – izglītībā, profesionālajā darbībā un veselības aprūpē. «Latvijas iedzīvotāji...
Lasīt tālākLatvijā zemāks jauniešu bezdarbs nekā ES: kā izmantot šo priekšrocību un ko sagaidīt?
[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Atrast jaunu darbu...
Lasīt tālākEP pieņēmis priekšlikumus cīņai ar nekvalitatīvu preču pieplūdumu no trešo valstu internetveikaliem
Trešdien Eiropas Parlaments pieņēma priekšlikumus, lai pārvaldītu pieaugošo nekvalitatīvu un potenciāli bīstamu lētu preču pieplūdumu ES no trešo valstu interneta veikaliem. Ziņojumā,...
Lasīt tālākKatrs trešais pircējs nepabeidz pirkumu tiešsaistē lēnas piegādes dēļ
Saskaņā ar Baymard Institute 2025. gada datiem, septiņi no desmit pirkumiem internetveikalos netiek pabeigti. Starptautiskajā pētījumā izcelti trīs svarīgākie iemesli: pārāk augstas papildu...
Lasīt tālākPTAC: zemo cenu grozs kļūst pieejamāks patērētājiem
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) līdz ar Memoranda par pārtikas preču tirdzniecību (Memorands) parakstīšanu 2025. gada 27. maijā veic pārtikas lielveikalu tirdzniecības ķēžu...
Lasīt tālākIedvesmojoša vasaras pieredze: kas jauniešiem jāzina par pirmo darbu?
Pirmais darbs vasarā jauniešiem var kļūt par vērtīgu pieredzi, kas ietekmē gan nākotnes karjeras izvēli, gan veido izpratni par finanšu pratību. Tā ir pieredze, kas ļauj nopelnīt pirmo...
Lasīt tālākVai neprotam atpūsties? Katrs otrais strādā arī atvaļinājumā
Teju katram otrajam jeb 42 % Latvijas iedzīvotāju atvaļinājumā ir nācies pildīt darba pienākumus, pieslēdzoties darbam attālināti, secināts bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā....
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība uzņēmusi apgriezienus, maijā izaugsmei sasniedzot 5,6%
Apstrādes rūpniecības apjoms salīdzināmajās cenās šā gada maijā pieaudzis par 5,6% pret pagājušā gada maiju, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vairākas...
Lasīt tālāk