Latvijas Radio iesniedz NEPLP ārkārtas pieprasījumu 100 tūkstošu apmērā šim gadam
Pirmdien, 22. jūlijā, Latvijas Radio valde ir iesniegusi kapitāldaļu turētājam – Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei – detalizētu informāciju par ārkārtas finanšu līdzekļu pieprasījumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 100 tūkstošu eiro apmērā, lai vēl šajā gadā (septembris – decembris) spētu risināt krīzi Ziņu dienestā un nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu sabiedriskā medija satura veidotājiem.
Lielākā daļa papildu prasītā finansējuma – 61,77 tūkstoši eiro – tiks novirzīti Ziņu dienestam: korespondentu atalgojuma palielināšanai par 31,4% un pārējo Ziņu dienesta darbinieku kapacitātes stiprināšanai. Tāpat papildu līdzekļi tiks novirzīti satura veidotājiem citos kanālos: informatīvi analītiskajām programmām Latvijas Radio 1 (7,34 tūkstoši eiro) un Latvijas Radio 4 – Doma laukums (5,83 tūkstoši eiro), Latvijas Radio 3 – Klasika (4,89 tūkstoši eiro), Latvijas Radio 5 – pieci.lv un Latvijas Radio 2 (2,6 tūkstoši eiro katram) un Latgales Multimediju studijai (1,69 tūkstoši eiro).
2,56 tūkstoši eiro tiks novirzīti Komjūtertehnoloģiju daļas darbiniekiem, kuru atalgojums ir 3 – 4 reizes zemāks, nekā vidējais atalgojums darba tirgū. Vēl 10 tūkstošus eiro plānots novirzīt citām atbalsta struktūrvienībām, tostarp skaņu operatoriem Raidījumu un ierakstu daļā, multimediālā satura veidotājiem Komunikācijas un multimediju daļā u.c.
Jau ziņots, ka nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ Latvijas Radio ir izveidojusies krīzes situācija. Trīs gadu laikā Radio ir pametuši 106 darbinieki (vairāk nekā 38%), tostarp 56 žurnālisti. Pēdējā gada laikā Ziņu dienestu vien pametusi piektdaļa jeb 11 augsti kvalificēti žurnālisti un producenti, kuri lielākoties aizgājuši uz labāk apmaksātiem darbiem citos medijos. Zemā atalgojuma dēļ profesionālus un pieredzējušus žurnālistus piesaistīt nav iespējams, tāpēc atlikušie, cenšoties nosegt visas satura tēmas, ir nemitīgā pārslodzē un uz izdegšanas robežas. Līdzīga situācija ir visā Latvijas Radio kopumā.
Finansējuma trūkuma dēļ ir kritiski apdraudēta iespēja nodrošināt sabiedrību ar kvalitatīvu, objektīvu un daudzveidīgu informāciju pietiekamā apjomā, cieš sabiedriskā medija profesionalitāte un ir apdraudēta sabiedriskā pasūtījuma 2019. gadam izpilde.
Radio ilgstoši ir strādājis nepietiekama finansējuma apstākļos. Latvijā sabiedrisko mediju finansējums ir zemākais starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp, par 30% mazāks, nekā Lietuvā un par 45% mazāks, nekā Igaunijā. Ja vidēji Eiropā sabiedrisko mediju finansēšanai piešķir 0,17% no iekšzemes kopprodukta, Latvijā tas ir 0,1%. Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.–2020.gadam īstenošanas plāns (Apstiprināts ar Ministru kabineta 08.11.2016. rīkojumu Nr. 666) paredzēja palielināt finansējumu sabiedriskajiem medijiem 2018. gadā līdz 0,15% no iekšzemes kopprodukta, bet 2020. gadā – līdz 0,2%. Tomēr plānotais palielinājums nav īstenots.
Šobrīd valsts dotācija nenosedz satura ražošanu, apraidi un autortiesību maksājumus, bet likumdošanas izmaiņu dēļ, aizliedzot kredītiestāžu reklāmas, krīt arī pašu ieņēmumi no reklāmas: 2019. gada 1. pusgadā tie ir par 14,2% jeb 76 tūkstošiem eiro mazāki, nekā plānots.
Radio finansējums atlīdzībai sastāda 60% no kopējiem Radio izdevumiem. 2019. gadā atlīdzības budžets plānots 5,97 miljoni eiro apmērā, kas ir mazliet vairāk (+8,7%) par 2008. gadu. Faktiski, ņemot vērā inflācijas rādītājus, vienpadsmit gadu laikā Radio darbinieku reālā atlīdzība ir par piektdaļu mazāka, nekā pirmskrīzes periodā. Gada sākumā noslodzes auditā konstatēts, ka gandrīz visās struktūrvienībās darba apjoms pārsniedz normālo slodzi vidēji par 8%, bet atsevišķām darbinieku kategorijām, piemēram, Ziņu dienesta korespondentiem un producentiem, šis pārsniegums veido gandrīz ceturto daļu jeb 23% no slodzes.
Saskaņā ar kārtību, valsts kapitālsabiedrības pieprasījumu par papildu budžeta piešķīrumu ārkārtas situācijas novēršanai uz Ministru kabinetu virza uzņēmuma kapitāldaļu turētājs – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
Vēl par tēmu:
Saeima dod atļauju valstij iegādāties “Air Baltic” vērtspapīrus
Finanšu ministrs valsts vārdā varēs iegādāties akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" jaunemitējamos fiksēta ienākuma vērtspapīrus. To paredz ceturtdien, 2.maijā, Saeimā pieņemtais...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2025. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. 2. maija darba dienu, piektdienu, kas iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. maiju, un sestdienu – 3. maiju, pārcels uz sestdienu - 10....
Lasīt tālākLSA: Par spīti visam, piena lopkopības nozare Latvijā turpina strādāt un attīstīties
Neskatoties uz to, ka 2023. gads Latvijas piena lopkopības saimniecībām bija izaicinājumu un pārbaudījumu pilns - svaigpiena iepirkuma cenas kritums gada sākumā no gandrīz 50 EUR/100 kg uz...
Lasīt tālākLBAS turpina uzstāt uz sociālajām garantijām līdzšinējā līmenī darba nespējas lapu apmaksā
Šodien, 30. aprīlī, trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse turpinās diskusiju par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba...
Lasīt tālākŽurnālists atklāj šokējošu informāciju par “Olainfarm” meitasuzņēmumu darbību Krievijā
Latvijas farmācijas uzņēmuma AS "Olainfarm" meitaskompānija "Olainfarm Rus" joprojām turpina darboties Krievijā. Kā atklājis žurnālists Ansis Pūpols, Krievijas uzņēmums "Olainfarm Rus"...
Lasīt tālāk“Telegram” kanālos norit elektronisko cigarešu nelegāla tirdzniecība; plāna apkarošanai nav
Sākot ar kokaīnu un beidzot ar eskorta pakalpojumiem. To visu un vēl vairāk piedāvā iegādāties dažādos “Telegram” kanālos. To aktivitāte pēdējā laikā pieaugusi. Tur iespējams iegādāties...
Lasīt tālākEM virza likumprojektu, lai Atkrastes vēja parka projektam ELWIND noteiktu nacionālo interešu objekta statusu
Pirms pusotra gada valdība apstiprināja Latvijas – Igaunijas Atkrastes vēja parka ELWIND tālāku virzību. Projekta aizstāvji uzsver, kas runa nav tikai par gigantisku zaļās enerģijas ražotāju,...
Lasīt tālākEiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju
Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību...
Lasīt tālākStradiņa slimnīca sagaida no SIA “Velve” būvniecības dokumentācijas atdošanu un skaidrojumu par parādiem apakšuzņēmējiem
Lai risinātu ar A2 būvobjekta pārņemšanu saistītos jautājumus, tostarp par norēķiniem, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) sagaida, ka SIA “Velve”...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību, pārtikas tirdzniecības vietās jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts. To noteic Saeimā ceturtdien, 25.aprīlī, trešajā – galīgajā –...
Lasīt tālāk