Pūces piedāvātā novadu reforma liecina par ministrijas gara nabadzību
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā administratīvi teritoriālā reforma, kuras ietvaros līdz 2021. gadam pašvaldību skaitu plānots samazināt līdz aptuveni 35 pašvaldībām un ap tām veidot reģionālās nozīmes attīstības centrus, joprojām neatbild uz jautājumiem par to, kā iecerēts attīstīt reģionus un kā tieši robežu grozīšana palīdzēs nest labumu attiecīgajai teritorijai un tās iedzīvotājiem.
Lai arī reformas likumprojekta anotācijā norādīts, ka pašvaldību apvienošana palīdzēs pašvaldību domēm nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām, nozares atbildīgais ministrs Juris Pūce (AP) LTV pats minējis, ka Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās un vietvaru nodrošinātos pakalpojumus dažviet izmanto visai maz. “Mums ir jāreaģē uz to, kas ir noticis. Tāpēc ir modelis, kurā mēs piedāvājam lielākas administratīvās vienības, caur to panākot arī lielāku elastību attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem,” teic ministrs.
Taču, tā vietā, lai skatītos uz šiem novadiem kā uz atsevišķām teritorijām un veicinātu sadarbību jautājumos, kur nepieciešams apvienoties, tādējādi pilnībā palīdzot iedzīvotājiem nodrošināt likumā par pašvaldībām noteiktos pakalpojumus, ministra skatījums uz iespējamajiem risinājumiem ir visai šaurs – novilkt robežas.
Jāsaka gan, ka eksistē arī cita pieeja, kas neprasa novadu kartē iejaukties kā ar ķirurga nazi un nogriezt to, kas it kā vairs nav vajadzīgs. Turklāt šāds risinājums nodrošinātu tādu pat ekonomiju un, iespējams, pat daudz labāku rezultātu nekā primitīva robežu dalīšana.
Ņemot vērā, ka pašvaldību uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus (pārvaldes iestādes, sociālās un veselības aprūpes, izglītības, kultūras, sporta un citas iestādes), ir konkrēts pakalpojumu loks – tas nav nekas, par ko mums nav pieejama informācija, vai kas būtu jāveido no jauna. Sadarbība atsevišķās jomās ir pavisam reāls risinājums, un ir vietas Latvijas reģionos, kur šāda pieeja jau tiek īstenota.
Sadarbības teritorijās pašvaldības jau iepriekš ir apvienojušās brīvprātīgi. Piemēram, no šī gada februāra tika likvidētas vairāku novadu bāriņtiesas, bet no marta izveidota pašvaldības iestāde “Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Raunas un Vecpiebalgas novadu bāriņtiesa”. Lēmumu pieņēmuši iesaistīto novadu domes deputāti ar mērķi uzlabot un pilnveidot iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu.
Uzskatāms piemērs ir arī Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, kas ir daudzprofilu slimnīca un rūpējas, lai nodrošinātu augsti kvalitatīvus stacionāros un ambulatoros medicīniskos pakalpojumus Ventspils, Talsu, Dundagas un Rojas pilsētu un novadu iedzīvotājiem pēc iespējas tuvāk viņu dzīves vietai.
Un tieši šādā pat veidā ir iespējams apvienot pašvaldību spēkus arī ceļu uzturēšanā, veselības aprūpē, izglītībā un citu pakalpojumu sniegšanā. Uz reformu jāskatās ne kā uz pīrāga gabaliem, kā tos sadalīt un mēģināt apēst, bet pavisam savādāk.
Nodrošinot pašvaldību sadarbību atsevišķos jautājumos, tiek ietaupīti gan resursi, gan nodrošināta pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kā arī saglabāta novadu identitāte, kas ir ļoti svarīga katram novadam. Piemēram, Baltinavas novadam Latgalē ir ļoti nacionāla indentitāte, kuru tas nevēlētos zaudēt, apvienojoties, piemēram, ar kaimiņu novadiem. Tas pats attiecināms uz Alsungas vai Tērvetes novadiem – šie nosaukumi ir katram lokālpatriotam īpaši, bet pievienojot tos citiem novadiem, identitāte var zust.
Raugoties uz visu iepriekšminēto vien jāsecina, ka Pūces piedāvātā reģionālā reforma ir tikai tukša gaisa tricināšana, kas norāda vien uz ministrijas gara nabadzību, tostarp tās nevēlēšanos strādāt un meklēt labākos risinājumus iedzīvotājiem un valstij. Ministra izgājieni atgādina pamatskolnieku bariņu, kas aiz skolas pamēģinājuši kausu bairīša nu cenšas visiem iestāstīt, ka ar to mutēm runā nepārprotama un neapstrīdama patiesība. Tā sanāk samērā primitīva pieeja pamatskolas līmenī. Varbūt Pūcem tomēr vajadzētu apstāties un papētīt daudz dziļāk, kādu ietekmi atstās šī reforma jebkurā jomā, pirms mesties ar putām uz lūpām aizstāvēt to.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Nedēļa iesāksies ar vasarīgu laiku, bet tās turpinājums būs lietains un vējains
Jaunā nedēļa iesāksies anticiklona ietekmē - daudzviet spīdēs saule un lielākajā valsts daļā gaidāms sauss laiks, taču jau otrdien tā ietekme mazināsies. No ziemeļiem pietuvosies ciklons,...
Lasīt tālākIeviesīs elektronisko reģistrēšanos automašīnām ārējās sauszemes robežas šķērsošanai
Lai uzlabotu kārtību pie Latvijas ārējās sauszemes robežas un mazinātu rindas, plānots ieviest elektronisko reģistrēšanos. No 1.oktobra autovadītāji, kas plāno šķērsot šo robežu...
Lasīt tālākBrīvdienās atgriezīsies vasarīgs laiks
Šonedēļ Latvijas teritorijā ir ieplūdusi vēsāka gaisa masa, līdz ar ko gaiss ir kļuvis nedaudz aukstāks. Valsts teritoriju šķērsoja aktīvs ciklons – debesis klāja mākoņi, un visa...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākNedēļa iesāksies ar lietainu un brāzmainu laiku
Šīs nedēļas sākumā laikapstākļus Latvijā noteiks ciklonu darbība. Debesis klās mākoņi, kas valsts teritorijas lielākajā daļā atnesīs lietu, vietām arī pērkona lietusgāzes. Arī...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākArī turpmākajās dienās turpināsies lietavas
Kā maija pēdējā nedēļā, tā jūnija sākumā Latviju sasniedza daudz nokrišņu zonas, kas daudzviet, īpaši valsts austrumos, atnesa lietavas. Arī turpmākajās dienās un jaunajā nedēļā...
Lasīt tālāk