Zemkopības ministre skaidros Latvijas nostāju par KLP reformu ES prezidējošajai valstij
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma 3. un 4. maijā dosies vizītē uz Kipru, kas 2012. gada otrajā pusgadā būs Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts.
Straujuma tiksies ar Kipras lauksaimniecības, dabas resursu un vides ministru Sofokli Aetrarisu, lai skaidrotu Latvijas prasības jautājumā par tiešajiem maksājumiem ES nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam un ES kopējās lauksaimniecības politikas nākotni, informē ZM preses nodaļa.
Kā zināms, Latvija ir ieinteresēta pēc iespējas tālākā ES kopējās lauksaimniecības vienkāršošanā, kas dotu iespēju efektīvāk izmantot ES un valsts atbalstu lauksaimniekiem un paātrinātu šās nozares attīstību Latvijā. Tiekoties ar Kipras kolēģi, zemkopības ministre Laimdota Straujuma arī uzsvērs, ka Kopējā lauksaimniecības politikā pēc 2013. gada ir jāstiprina Lauku attīstības politikas nozīmīgums, kā arī jāsaglabā tirgus regulēšanas instrumenti.
„Tā kā Kipra ir nākamā Eiropas Savienības prezidējošā valsts, ir svarīgi šīs valsts politiķiem skaidrot Latvijas prasības par taisnīgiem tiešajiem maksājumiem pēc 2013. gada ieviešanas nepieciešamību, jo patlaban lauksaimnieki nostādīti ļoti nevienlīdzīgos konkurences apstākļos attiecībā pret citu dalībvalstu lauksaimniekiem. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešamas kardinālas izmaiņas tiešo maksājumu sistēmā un finansējuma sadalē starp dalībvalstīm. Tiešie maksājumi ir jāizlīdzina, paredzot, ka visas dalībvalstis saņem ap 80 procentus no Eiropas Savienības tiešmaksājumu vidējā līmeņa. Turklāt jaunajai tiešo maksājumu sistēmai ir jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk bez gariem pārejas periodiem – jau 2014. gadā,” skaidro zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Latvija arī iebilst pret obligātu ekoloģiskās jeb „zaļās” komponentes ieviešanu, tai paredzot 30 procentus no tiešo maksājumu apjoma. dalībvalstīm, kurām ir salīdzinoši zems tiešo maksājumu līmenis un līdz ar to arī zems ienākumu atbalsts. Latvija uzskata, ka nedrīkst uzspiest tik lielas papildu prasības saistībā ar vides uzlabošanu, dalībvalstīm ir jādod tiesības izvēlēties no konkrētiem zaļās komponentes lauksaimniecības prakses pasākumiem piemērotākos.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Izstrādās noteikumus pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākKrievijas un Baltkrievijas pilsoņi Latvijā nedrīkstēs iegādāties nekustamos īpašumus
Lai stiprinātu nacionālo drošību un novērstu iespējamo apdraudējumu tās interesēm, Saeima ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu, kas paredz Krievijai un Baltkrievijai,...
Lasīt tālākSaeima noteic principu “parāds seko dzīvoklim” – atbildīgs būs jaunais īpašnieks
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimā ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Tādējādi ieviests...
Lasīt tālākAptauja: latvieši, lietuvieši un igauņi šovasar dos priekšroku vietējam tūrismam
Baltijas iedzīvotāji šovasar visvairāk plāno apceļot paši savu valsti, kā arī apmeklēt tuvējās kaimiņvalstis, liecina “Booking Group Corporation” piederošā automašīnu nomas brokera...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina atbalstīt vietējos ražotājus un svētku galdā likt Latvijas produktus
“Latvijas lauksaimniekiem šis ir grūts gads. Netipiski vēsais un mitrais pavasaris un vasaras sākums radījis izaicinājumus virknei lauksaimniecības sektoru un lielai daļai saimniecību. Tieši...
Lasīt tālākPārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPlauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākZemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālāk