• Tweet

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2018. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (7,0 %) par 0,4 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (6,6 %). 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – 6,9 %. Igaunijā bezdarba līmenis bija 4,4 %, savukārt Lietuvā – 6,0 %.

Ilgstošie bezdarbnieki

Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits saruka par 1,8 tūkstošiem un 2018. gadā bija 30,3 tūkstoši. Ņemot vērā, ka bezdarbnieku kopējais skaits samazinājās straujāk nekā ilgstošo bezdarbnieku skaits, 2018. gadā par 4,0 procentpunktiem palielinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā no 37,7 % 2017. gadā līdz 41,7 % 2018. gadā.

2018. gada 4. ceturksnī bija 29,1 tūkstotis ilgstošo bezdarbnieku, 3. ceturksnī – 29,4 tūkstoši. 4. ceturksnī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 43,4 %. Salīdzinot ar 3. ceturksni, tas ir palielinājies par 0,3 procentpunktiem.

Jauniešu bezdarbs

2018. gadā jauniešu bezdarba līmenis bija 12,2 %, kas ir par 4,8 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada (2017. gadā – 17,0 %). No visiem bezdarbniekiem 8,0 tūkstoši jeb 11,0 % bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 4,1 tūkstoti, bet īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā – par 3,2 procentpunktiem.

Pagājušā gada 4. ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 12,0 %, kas ir par 1,0 procentpunktu augstāks nekā 3. ceturksnī. Jauniešu bezdarbnieku skaits samazinājās par 0,5 tūkstošiem un bija 7,2 tūkstoši jeb 10,8 % no kopējā bezdarbnieku skaita (3. ceturksnī – 7,7 tūkstoši jeb 11,2 %).

No 2013. līdz 2016. gadam jauniešu bezdarba līmenis Latvijā bija zemāks nekā ES dalībvalstu vidējais rādītājs, taču 2017. gadā tas bija 17,0 %, kas ir par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā vidējais rādītājs ES (16,8 %). Latvijā joprojām saglabājās augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs – 2018. gadā Lietuvā jauniešu bezdarba līmenis bija 11,4 %, savukārt Igaunijā – 11,8 %.

2018. gadā 37,7 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 62,3 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja. 4. ceturksnī 34,9 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, bet 65,1 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

2018. gadā 30,4 % jeb 428,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi (tai skaitā 157,4 tūkstoši vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem), t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 14,4 tūkstošiem jeb 3,2 %. 4. ceturksnī 30,6 % jeb 430,4 tūkstoši iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi. Salīdzinot ar 3. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 9,7 tūkstošiem jeb 2,3 %.

2018. gadā 13,4 tūkstoši jeb 3,1 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu (2017. gadā – 18,1 tūkstotis jeb 4,1 %). 4. ceturksnī šādu iedzīvotāju bija 12,2 tūkstoši jeb 2,8 % (2018. gada 3. ceturksnī – 17,2 tūkstoši jeb 4,1 %).

2018. gadā Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 16,3 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 29,1 tūkstoti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, savukārt 4. ceturksnī – 4,2 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,4 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.°

Foto: Unplash