• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
21/01/2019, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība
Autors: Nekā personīga, TV3

Vasaras beigās VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) noslēdza 8,5 miljonu eiro līgumu ar kompāniju “Reck”. Summa bija divarpus reižu lielāka par izsludināto, un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) uzraugi lūguši sākt kriminālprocesu par iespējamu krāpšanos. IUB konstatējis, ka uzvarētājs atsaucies uz apakšuzņēmēju pieredzi, kāda tiem nav bijusi. Ja tas atklātos ātrāk, “Reck” nebūtu ticis pie lielā pasūtījuma, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

LVC apsaimnieko 20 000 kilometru ceļu un uz tiem esošos luksoforus, svarus, meteostacijas un citas satiksmes uzraudzības iekārtas. 2016. gadā uzņēmums nolēma rīkot iepirkumu, lai tās savienotu vienotā uzraudzības sistēmā. Tam bija atvēlēti četri miljoni eiro.

Konkursā pieteicās divi pretendenti. Firma “Fima” solīja darbus paveikt pa 3,5 miljoniem eiro. Uzņēmuma “Reck” piedāvājums bija 8,5 miljoni eiro.

Konkurss vairākkārt apstrīdēts IUB. 2018. gada augustā pie līguma tika “Reck”, jo otrs pretendents savu sūdzību atsauca.

Lai arī strīdi bija beigušies, IUB turpināja pārbaudi, vai LVC iepirkumu komisija par paviršu darbu nav pelnījusi administratīvo sodu. Šonedēļ pārbaude pabeigta. Pārkāpumus komisijas darbā birojs neatrada, taču konstatēja, ka SIA “Reck”, iespējams, nav sniegusi patiesu informāciju par pieredzi darbos ar svariem. Tāpēc policijai nosūtīts lūgums sākt kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu.

“Ja gadījumā šāds fakts par iespējamu krāpšanu vai maldināšanu tiks konstatēts un tas arī tiks atzīts, tad mēs nekavējoties šo līgumu lauzīsim. Tas izriet arī no mūsu savstarpējā līguma – ir konkrēts punkts, ja ir bijusi maldināšana, lai iegūtu šo līgumu, tad mēs kā pasūtītājs arī šo līgumu lauzīsim,” norāda VAS “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

LVC prasīja, ka konkursā var piedalīties firma, kas uzstādījusi automātiskos svarus, kam ir OIML sertifikāts. “Reck” apgalvoja, ka viņu apakšuzņēmējs atbilstošus svarus uzstādījis Valsts ieņēmumu dienestam (VID) Silenes, Pāternieku un Terehovas muitas punktā. VID saka, ka viņiem svaru ar šādu sertifikātu nav.

“Valsts ieņēmumu dienests, iegādājoties šos svarus, prasībās norādīja atbilstību tobrīd spēkā esošiem Ministru kabineta noteikumiem par neautomātiskajiem ass svariem, un tajos nav atsauce uz šo sertifikātu,” norāda VID Nodrošinājuma pārvaldes direktore Antra Gremzde.

Gan “Reck”, gan viņu apakšuzņēmējs kompānija “ARKA Technologies” apgalvo, ka uz robežas esošie svari atbilst LVC prasītajiem, bet VID to vienkārši nezina.

“Apakšuzņēmējs mums ir piestādījis visus nepieciešamos pieredzes apliecinājumus, kā arī ģenerāluzņēmēja atsauksmi. Rakstiski apliecinot, ka visa iesniegtā informācija ir patiesa,” norādīja SIA “Reck” pārstāve Iveta Dzērve. “ARKA Technologies OU” pārstāvis Ivars Sokolovskis gan uzsver, ka sertifikāts ir.

IUB “Reck” uzrādīto pieredzi svaru nozarē izvērtēja pēc uzņēmuma “KEMEK Engineering” sūdzības. “KEMEK” bija apakšnieks otram pretendentam, kas pie līguma netika. Uzņēmuma vadība ir pārliecināta, ka arī LVC iepirkumu komisijai vajadzējis saprast, ka norādītā pieredze neatbilst prasītajai.

“Vērsām Iepirkumu uzraudzības biroja uzmanību un galu galā arī “Latvijas Valsts ceļu” uzmanību uz to, ka viņu pašu divi iepirkumu komisijas locekļi ir vērsušies ieņēmumu dienestā un uzdevuši jautājumu, bet kas jums tur īsti ir uzstādīts? Un Valsts ieņēmumu dienests viņiem arī atbildēja, ka viņiem ir uzstādīti tāda ražotāja “Avary Weigh Tronix” ražotie auto svari, nu un attiecīgi modelis. Un no tā principā ir diezgan tieši secināms, ka tie svari neatbilst OIML standartam,” komentēja SIA ”KEMEK Engineering” pārdošanas vadītājs Ivars Javaitis.

Ja LVC iepirkumu komisija būtu konstatējusi, ka “Reck” apakšuzņēmējam nav prasītās pieredzes, līgums ar uzņēmumu nebūtu noslēgts un būtu jārīko jauns konkurss. Tagad LVC sola līgumu lauzt, ja krāpšanu pierādīs kriminālprocesā. Ar Latvijas izmeklēšanas un tiesu sistēmas spējām rezultāta var nebūt arī pēc desmitiem gadu, kad trīsgadu līgums jau sen būs beidzies.

Viens no SIA “Reck” apakšuzņēmējiem līgumā ar LVC ir SIA “Lucidus”. Šis uzņēmums apņēmies apkalpot visus LVC luksoforus.

“Rīgas satiksmes” kukuļošanas lietā apcietinātā uzņēmēja Māra Martinsona ģimenei daļēji piederošais uzņēmums ir Austrijas luksoforu ražotāja “Swarco” pārstāvis Latvijā. Firmai “Lucidus” līdz šim ir ļoti veicies ne vien LVC luksoforu iepirkumos, bet arī lielākā luksoforu pārvaldītāja – aģentūras ”Rīgas gaisma” konkursos.

Par šo veiksmi interesi izrāda Eiropas Komisija (EK). Tā šobrīd vērtē, vai sākt pārkāpuma procedūru pret Latviju par godīgas konkurences neievērošanu.

Eiropas Komisijas 2018. gada 8. novembra paziņojums: “Komisija uzskata, ka konkursos, kas attiecas uz satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu (piemēram, luksoforu, kameru un vadības ierīču) iepirkumu, nav ievēroti vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi. Turklāt Komisija ir nobažījusies par to, ka bez atklāta konkursa ir piešķirts līgums par mākoņdatošanas attālinātas kontroles sistēmas apkalpošanu saistībā ar satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu darbību.”

Atbildes uz EK jautājumiem jāsniedz Satiksmes ministrijai (SM). Ministrs Uldis Augulis (ZZS) ir pārliecināts, ka EK viss ir izskaidrots un problēmu nebūs.

“Tas ir kaut kāds iepriekšējais vecais iepirkums, kur – nevis par pašu iepirkumu, bet par procedūru, kas nav bijusi, iespējams, atbilstoša. Bet, nu, šī ir ierobežotas pieejamības informācija, un vairāk es neko nevaru nokomentēt,” sacīja satiksmes ministrs.

EK pārbauda gadījumus, kad iepirkumos prasīta tikai konkrēta prece bez iespējas piedāvāt alternatīvas. Cik šādi gadījumi konstatēti, neatklāj ne EK, ne SM.

“Eiropas Komisija ļoti strikti skatās, ka pasūtītājs nedrīkst pateikt, pirkšu tikai šo. Un šajā gadījumā Eiropas Komisijas rīcībā bija informācija, ka atsevišķos iepirkumos, kurus viņi arī minēja, un lūdza sniegt paskaidrojumus, vai valstij tā ir tāda normāla prakse, vai tomēr valstij ne normatīvie akti, nedz uzraugošās iestādes tomēr šādu praksi nepieļauj,” skaidroja Iepirkumu uzraudzības biroja direktore Dace Gaile.

EK interesējas arī par līgumu, ar ko vienai kompānijai bez konkursa ir piešķirtas tiesības apkalpot mākoņdatošanas attālinātas kontroles sistēmas. Tā dod iespēju tiešsaistē datorā regulēt luksoforu darbību, uzzināt par tā kļūmēm. “Šis mākoņdatošanas iepirkums, kā es saprotu, arī saistīts ar ceļu organizācijas vai kustības organizācijas jeb uzraudzības līdzekļiem, šeit gan es detalizētu informāciju nevarēšu pastāstīt, cik man ir zināms, līgums, kas ir minēts Eiropas Komisijas oficiālajā paziņojumā, ir slēgts zem līguma sliekšņiem kā pagaidu līgums,” piemetina IUB pārstāve.

Līdz šim prasību uz ceļiem uzstādīt tikai tādus luksoforus, kas ir savietojami ar “Lucidus” pārstāvētās austriešu firmas “Swarco cloud” sistēmu, bija noteikusi sabiedrība LVC. Tas nozīmē, ka būvfirmas, kas pārbūvē ceļu posmus ar luksoforiem, nemaz nevar izvēlēties cita ražotāja luksoforus, bet tai jāpērk iekārtas no “Lucidus”.

“14., 15. gadā parādījās pirmie luksofori, kuriem bija iespēja šai te tālvadībai. Tā kā tie kontrolieri bija “Swarco” ražotāja, tad ražotājs piedāvāja arī savu mākoņdatu pakalpojumu, un 15. gadā tas arī tika izmantots – tika noslēgts līgums ar piegādātāju par summu 2000 eiro. 17. gadā līgums tika pagarināts uz trīs gadiem ar iespēju pārtraukt to ātrāk,” norāda VAS ”Latvijas valsts ceļi” Komunikācijas nodaļas vadītāja Anna Kononova.

Tagad līgums esot pārtraukts, jo LVC esot sava sistēma. Piecus gadus “Lucidus” ar “Swarco” dominē Rīgas luksoforu iepirkumos. Arī Rīgā uzstādīta “Swarco cloud” pārvaldības sistēma un ielu pārbūvētāji luksoforus pērk no “Lucidus”.

Tikmēr aģentūras ”Rīgas gaisma” direktors Jānis Drulle nespēj atbildēt, vai pirkti luksafori arī no citām firmām. “To es nemācēšu komentēt. Šādu jautājumu jūs man iepriekš neuzdevāt. Man jāpārbauda ir. Es zinu, ka pēdējais līgums, kurš pašlaik ir spēkā esošs, ir ar SIA “Lucidus”, un tas neparedz tikai “Swarco” produkcijas piegādi. Jo luksoforu komponenti ir ļoti dažādi. Gan kontrolieri, gan lēcas,” pauda Drulle.

Viņs skaidro, ka aģentūra ir izvirzījusi prasību, ka luksofori – ir jāspēj tos monitortēt attālināti, jo tas samazina to ikdienas uzturēšanas izmaksas. “Vai tāda programma, viena, otra vai trešā – tas mums nav svarīgi. Mums ir svarīgs pats fakts. Šajā gadījumā ir uzvarējusi šāda programma un mēs tehniskajā ziņā esam ar to apmierināti,” norāda Drulle.

“Lucidus” savus panākumus valsts un pašvaldību iepirkumos skaidro ar lielo pieredzi satiksmes organizācijas ierīču tirdzniecībā un uzstādīšanā. Uzņēmuma vadība saka, ka līgumu par luksoforu uzraudzības programmu ar LVC un “Rīgas gaismu” firmai neesot.

Tomēr “Nekā personīga” secina, ka abi uzņēmumi līdz šim ir devuši priekšroku “Lucidus” luksoforiem tieši tāpēc, ka to rīcībā ir “Swarco” iekārtu uzraudzības programma, kurai nevar pieslēgt citu firmu ražojumus.

“Licence izmantot “Swarco cloud” vidi tiek iegūta, iegādājoties satiksmes vadības kontrolierus, līdzīgi kā iegādājoties viedtālruni, tam komplektā ir licence vairāku programmu izmantošanai. Satiksmes vadības kontrolierus vairumā gadījumu iegādājas elektromontāžas vai ceļu būves uzņēmumi ceļu izbūves vai rekonstrukcijas projektu ietvaros,” skaidro “Lucidus” valdes loceklis Juris Zinkevičs.

SIA “Lucidus” nav spēkā esošu līgumu par “Swarco cloud” vides vai servisa iznomāšanu ar pašvaldības aģentūru “Rīgas gaisma” un VAS “Latvijas valsts ceļi”.

SIA “Lucidus”, kuras iepriekšējais nosaukums ir “Moduls Interjers”, veicas arī citos Rīgas pašvaldības iepirkumos. Firma pilsētai piegādā “Vizulo” gaismekļus, rūpējas par Ziemassvētku rotājumiem. Kopš 2017. gada tai ir 40 miljonu līgums arī ar “Rīgas satiksmi”.

Vai Eiropas Komisija sāks pārkāpuma procedūru, atkarīgs no tās vērtējuma par Latvijas likumiem. Taču problēmas nav tik daudz likumiem, kā ar to piemērošanu. Uzņēmēji atrod arvien jaunus veidus, kā ar sadārdzinātiem iepirkumiem izvairīties no godīgas konkurences.

Foto: Pexels

8,726 skatījumi




Video

Plānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas

26/03/2026

Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...

Lasīt tālāk
Video

Biedrība “Zemnieku saeima”: Nerisinot minerālmēslu un degvielas cenu jautājumu, varam pieredzēt pārtikas un migrācijas krīzi

25/03/2026

Valdība lēmusi, ka papildus 15 % akcīzes samazinājumam dīzeļdegvielai arī lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīze tiks samazināta par 5 centiem litrā. Lai gan šis ir...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: martā cenu atšķirība starp Latvijas veikaliem pārsniedz 16 eiro

24/03/2026

Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi monitorē produktu cenas Latvijas lielākajos veikalu tīklos. Martā zemākās cenas konkrētu produktu grozam fiksētas “Lidl” veikalos, augstākās...

Lasīt tālāk
Video

PTAC: 60% no pārbaudītajām cenām ir neatbilstošas

20/03/2026

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), veicot cenu monitoringu, secina, ka 60% gadījumu cenas ir norādītas neatbilstoši, tāpēc ir pieņemti četri lēmumi, kopā piemērojot...

Lasīt tālāk
Video

Plāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem

18/03/2026

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 18. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...

Lasīt tālāk
Video

LAKRS atbalsta jaunatnes organizācijas “Protests” rīkoto protesta akciju par darbinieku tiesībām

18/03/2026

Saeimas deputāti ir spēruši izšķirošus soļus Darba likuma grozījumos, kas tūkstošiem darba ņēmēju Latvijā samazina darba samaksu. Plānotie grozījumi paredz būtiski samazināt piemaksas...

Lasīt tālāk
Video

VAS “Latvijas Pasts” ievieš drošu ID pārbaudi visos pakomātos

11/03/2026

VAS “Latvijas Pasts”, kas pārvalda plašāko un pieejamāko pakomātu tīklu Latvijā, paziņo par unikālu pakalpojumu – personas identifikāciju pie pakomāta. Tas paredz iespēju adresātam...

Lasīt tālāk
Video

2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu

09/03/2026

2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....

Lasīt tālāk
Video

Arodbiedrību iniciatīva apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu

09/03/2026

Arodbiedrību iniciatīva portālā manabalss.lv, lai apturētu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai, divās dienās savākusi vairāk nekā...

Lasīt tālāk
Video

Skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs jānorāda arī kvalifikācija

04/03/2026

Valdība otrdien, 3. martā, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos*, kas ievieš lielāku caurskatāmību skaistumkopšanas jomā, prasot pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot darbību,...

Lasīt tālāk