• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
21/01/2019, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība
Autors: Nekā personīga, TV3

Vasaras beigās VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) noslēdza 8,5 miljonu eiro līgumu ar kompāniju “Reck”. Summa bija divarpus reižu lielāka par izsludināto, un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) uzraugi lūguši sākt kriminālprocesu par iespējamu krāpšanos. IUB konstatējis, ka uzvarētājs atsaucies uz apakšuzņēmēju pieredzi, kāda tiem nav bijusi. Ja tas atklātos ātrāk, “Reck” nebūtu ticis pie lielā pasūtījuma, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

LVC apsaimnieko 20 000 kilometru ceļu un uz tiem esošos luksoforus, svarus, meteostacijas un citas satiksmes uzraudzības iekārtas. 2016. gadā uzņēmums nolēma rīkot iepirkumu, lai tās savienotu vienotā uzraudzības sistēmā. Tam bija atvēlēti četri miljoni eiro.

Konkursā pieteicās divi pretendenti. Firma “Fima” solīja darbus paveikt pa 3,5 miljoniem eiro. Uzņēmuma “Reck” piedāvājums bija 8,5 miljoni eiro.

Konkurss vairākkārt apstrīdēts IUB. 2018. gada augustā pie līguma tika “Reck”, jo otrs pretendents savu sūdzību atsauca.

Lai arī strīdi bija beigušies, IUB turpināja pārbaudi, vai LVC iepirkumu komisija par paviršu darbu nav pelnījusi administratīvo sodu. Šonedēļ pārbaude pabeigta. Pārkāpumus komisijas darbā birojs neatrada, taču konstatēja, ka SIA “Reck”, iespējams, nav sniegusi patiesu informāciju par pieredzi darbos ar svariem. Tāpēc policijai nosūtīts lūgums sākt kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu.

“Ja gadījumā šāds fakts par iespējamu krāpšanu vai maldināšanu tiks konstatēts un tas arī tiks atzīts, tad mēs nekavējoties šo līgumu lauzīsim. Tas izriet arī no mūsu savstarpējā līguma – ir konkrēts punkts, ja ir bijusi maldināšana, lai iegūtu šo līgumu, tad mēs kā pasūtītājs arī šo līgumu lauzīsim,” norāda VAS “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

LVC prasīja, ka konkursā var piedalīties firma, kas uzstādījusi automātiskos svarus, kam ir OIML sertifikāts. “Reck” apgalvoja, ka viņu apakšuzņēmējs atbilstošus svarus uzstādījis Valsts ieņēmumu dienestam (VID) Silenes, Pāternieku un Terehovas muitas punktā. VID saka, ka viņiem svaru ar šādu sertifikātu nav.

“Valsts ieņēmumu dienests, iegādājoties šos svarus, prasībās norādīja atbilstību tobrīd spēkā esošiem Ministru kabineta noteikumiem par neautomātiskajiem ass svariem, un tajos nav atsauce uz šo sertifikātu,” norāda VID Nodrošinājuma pārvaldes direktore Antra Gremzde.

Gan “Reck”, gan viņu apakšuzņēmējs kompānija “ARKA Technologies” apgalvo, ka uz robežas esošie svari atbilst LVC prasītajiem, bet VID to vienkārši nezina.

“Apakšuzņēmējs mums ir piestādījis visus nepieciešamos pieredzes apliecinājumus, kā arī ģenerāluzņēmēja atsauksmi. Rakstiski apliecinot, ka visa iesniegtā informācija ir patiesa,” norādīja SIA “Reck” pārstāve Iveta Dzērve. “ARKA Technologies OU” pārstāvis Ivars Sokolovskis gan uzsver, ka sertifikāts ir.

IUB “Reck” uzrādīto pieredzi svaru nozarē izvērtēja pēc uzņēmuma “KEMEK Engineering” sūdzības. “KEMEK” bija apakšnieks otram pretendentam, kas pie līguma netika. Uzņēmuma vadība ir pārliecināta, ka arī LVC iepirkumu komisijai vajadzējis saprast, ka norādītā pieredze neatbilst prasītajai.

“Vērsām Iepirkumu uzraudzības biroja uzmanību un galu galā arī “Latvijas Valsts ceļu” uzmanību uz to, ka viņu pašu divi iepirkumu komisijas locekļi ir vērsušies ieņēmumu dienestā un uzdevuši jautājumu, bet kas jums tur īsti ir uzstādīts? Un Valsts ieņēmumu dienests viņiem arī atbildēja, ka viņiem ir uzstādīti tāda ražotāja “Avary Weigh Tronix” ražotie auto svari, nu un attiecīgi modelis. Un no tā principā ir diezgan tieši secināms, ka tie svari neatbilst OIML standartam,” komentēja SIA ”KEMEK Engineering” pārdošanas vadītājs Ivars Javaitis.

Ja LVC iepirkumu komisija būtu konstatējusi, ka “Reck” apakšuzņēmējam nav prasītās pieredzes, līgums ar uzņēmumu nebūtu noslēgts un būtu jārīko jauns konkurss. Tagad LVC sola līgumu lauzt, ja krāpšanu pierādīs kriminālprocesā. Ar Latvijas izmeklēšanas un tiesu sistēmas spējām rezultāta var nebūt arī pēc desmitiem gadu, kad trīsgadu līgums jau sen būs beidzies.

Viens no SIA “Reck” apakšuzņēmējiem līgumā ar LVC ir SIA “Lucidus”. Šis uzņēmums apņēmies apkalpot visus LVC luksoforus.

“Rīgas satiksmes” kukuļošanas lietā apcietinātā uzņēmēja Māra Martinsona ģimenei daļēji piederošais uzņēmums ir Austrijas luksoforu ražotāja “Swarco” pārstāvis Latvijā. Firmai “Lucidus” līdz šim ir ļoti veicies ne vien LVC luksoforu iepirkumos, bet arī lielākā luksoforu pārvaldītāja – aģentūras ”Rīgas gaisma” konkursos.

Par šo veiksmi interesi izrāda Eiropas Komisija (EK). Tā šobrīd vērtē, vai sākt pārkāpuma procedūru pret Latviju par godīgas konkurences neievērošanu.

Eiropas Komisijas 2018. gada 8. novembra paziņojums: “Komisija uzskata, ka konkursos, kas attiecas uz satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu (piemēram, luksoforu, kameru un vadības ierīču) iepirkumu, nav ievēroti vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi. Turklāt Komisija ir nobažījusies par to, ka bez atklāta konkursa ir piešķirts līgums par mākoņdatošanas attālinātas kontroles sistēmas apkalpošanu saistībā ar satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu darbību.”

Atbildes uz EK jautājumiem jāsniedz Satiksmes ministrijai (SM). Ministrs Uldis Augulis (ZZS) ir pārliecināts, ka EK viss ir izskaidrots un problēmu nebūs.

“Tas ir kaut kāds iepriekšējais vecais iepirkums, kur – nevis par pašu iepirkumu, bet par procedūru, kas nav bijusi, iespējams, atbilstoša. Bet, nu, šī ir ierobežotas pieejamības informācija, un vairāk es neko nevaru nokomentēt,” sacīja satiksmes ministrs.

EK pārbauda gadījumus, kad iepirkumos prasīta tikai konkrēta prece bez iespējas piedāvāt alternatīvas. Cik šādi gadījumi konstatēti, neatklāj ne EK, ne SM.

“Eiropas Komisija ļoti strikti skatās, ka pasūtītājs nedrīkst pateikt, pirkšu tikai šo. Un šajā gadījumā Eiropas Komisijas rīcībā bija informācija, ka atsevišķos iepirkumos, kurus viņi arī minēja, un lūdza sniegt paskaidrojumus, vai valstij tā ir tāda normāla prakse, vai tomēr valstij ne normatīvie akti, nedz uzraugošās iestādes tomēr šādu praksi nepieļauj,” skaidroja Iepirkumu uzraudzības biroja direktore Dace Gaile.

EK interesējas arī par līgumu, ar ko vienai kompānijai bez konkursa ir piešķirtas tiesības apkalpot mākoņdatošanas attālinātas kontroles sistēmas. Tā dod iespēju tiešsaistē datorā regulēt luksoforu darbību, uzzināt par tā kļūmēm. “Šis mākoņdatošanas iepirkums, kā es saprotu, arī saistīts ar ceļu organizācijas vai kustības organizācijas jeb uzraudzības līdzekļiem, šeit gan es detalizētu informāciju nevarēšu pastāstīt, cik man ir zināms, līgums, kas ir minēts Eiropas Komisijas oficiālajā paziņojumā, ir slēgts zem līguma sliekšņiem kā pagaidu līgums,” piemetina IUB pārstāve.

Līdz šim prasību uz ceļiem uzstādīt tikai tādus luksoforus, kas ir savietojami ar “Lucidus” pārstāvētās austriešu firmas “Swarco cloud” sistēmu, bija noteikusi sabiedrība LVC. Tas nozīmē, ka būvfirmas, kas pārbūvē ceļu posmus ar luksoforiem, nemaz nevar izvēlēties cita ražotāja luksoforus, bet tai jāpērk iekārtas no “Lucidus”.

“14., 15. gadā parādījās pirmie luksofori, kuriem bija iespēja šai te tālvadībai. Tā kā tie kontrolieri bija “Swarco” ražotāja, tad ražotājs piedāvāja arī savu mākoņdatu pakalpojumu, un 15. gadā tas arī tika izmantots – tika noslēgts līgums ar piegādātāju par summu 2000 eiro. 17. gadā līgums tika pagarināts uz trīs gadiem ar iespēju pārtraukt to ātrāk,” norāda VAS ”Latvijas valsts ceļi” Komunikācijas nodaļas vadītāja Anna Kononova.

Tagad līgums esot pārtraukts, jo LVC esot sava sistēma. Piecus gadus “Lucidus” ar “Swarco” dominē Rīgas luksoforu iepirkumos. Arī Rīgā uzstādīta “Swarco cloud” pārvaldības sistēma un ielu pārbūvētāji luksoforus pērk no “Lucidus”.

Tikmēr aģentūras ”Rīgas gaisma” direktors Jānis Drulle nespēj atbildēt, vai pirkti luksafori arī no citām firmām. “To es nemācēšu komentēt. Šādu jautājumu jūs man iepriekš neuzdevāt. Man jāpārbauda ir. Es zinu, ka pēdējais līgums, kurš pašlaik ir spēkā esošs, ir ar SIA “Lucidus”, un tas neparedz tikai “Swarco” produkcijas piegādi. Jo luksoforu komponenti ir ļoti dažādi. Gan kontrolieri, gan lēcas,” pauda Drulle.

Viņs skaidro, ka aģentūra ir izvirzījusi prasību, ka luksofori – ir jāspēj tos monitortēt attālināti, jo tas samazina to ikdienas uzturēšanas izmaksas. “Vai tāda programma, viena, otra vai trešā – tas mums nav svarīgi. Mums ir svarīgs pats fakts. Šajā gadījumā ir uzvarējusi šāda programma un mēs tehniskajā ziņā esam ar to apmierināti,” norāda Drulle.

“Lucidus” savus panākumus valsts un pašvaldību iepirkumos skaidro ar lielo pieredzi satiksmes organizācijas ierīču tirdzniecībā un uzstādīšanā. Uzņēmuma vadība saka, ka līgumu par luksoforu uzraudzības programmu ar LVC un “Rīgas gaismu” firmai neesot.

Tomēr “Nekā personīga” secina, ka abi uzņēmumi līdz šim ir devuši priekšroku “Lucidus” luksoforiem tieši tāpēc, ka to rīcībā ir “Swarco” iekārtu uzraudzības programma, kurai nevar pieslēgt citu firmu ražojumus.

“Licence izmantot “Swarco cloud” vidi tiek iegūta, iegādājoties satiksmes vadības kontrolierus, līdzīgi kā iegādājoties viedtālruni, tam komplektā ir licence vairāku programmu izmantošanai. Satiksmes vadības kontrolierus vairumā gadījumu iegādājas elektromontāžas vai ceļu būves uzņēmumi ceļu izbūves vai rekonstrukcijas projektu ietvaros,” skaidro “Lucidus” valdes loceklis Juris Zinkevičs.

SIA “Lucidus” nav spēkā esošu līgumu par “Swarco cloud” vides vai servisa iznomāšanu ar pašvaldības aģentūru “Rīgas gaisma” un VAS “Latvijas valsts ceļi”.

SIA “Lucidus”, kuras iepriekšējais nosaukums ir “Moduls Interjers”, veicas arī citos Rīgas pašvaldības iepirkumos. Firma pilsētai piegādā “Vizulo” gaismekļus, rūpējas par Ziemassvētku rotājumiem. Kopš 2017. gada tai ir 40 miljonu līgums arī ar “Rīgas satiksmi”.

Vai Eiropas Komisija sāks pārkāpuma procedūru, atkarīgs no tās vērtējuma par Latvijas likumiem. Taču problēmas nav tik daudz likumiem, kā ar to piemērošanu. Uzņēmēji atrod arvien jaunus veidus, kā ar sadārdzinātiem iepirkumiem izvairīties no godīgas konkurences.

Foto: Pexels

8,726 skatījumi




Video

2025. gadā rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 4%

04/02/2026

[caption id="attachment_33753" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās...

Lasīt tālāk
Video

Tiek atceltas plānotās izmaiņas Skultes un Siguldas vilcienu kustības grafikā

03/02/2026

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) informē, ka plānotās izmaiņas vilcienu kustības grafikā Skultes un Siguldas virzienā, kurām bija paredzēts stāties spēkā no 4. februāra, netiek ieviestas. LDz...

Lasīt tālāk
Video

PTAC: patērētāju informētība par zemo cenu grozu ir laba, taču nepieciešams plašāks preču klāsts

02/02/2026

61% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par zemo cenu pārtikas produktu groza iniciatīvu, savukārt 47% aptaujāto ir pamanījuši šī groza produktus veikalos. Tas secināts sabiedriskās domas...

Lasīt tālāk
Video

Pasažieru pārvadātāji aicina satiksmes ministru A. Švinku nemaldināt sabiedrību un atsaukt nepatieso informāciju par nozari

29/01/2026

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas pārstāv 25 pasažieru pārvadātājus, ir negatīvi pārsteigta par ministra publiskajiem uzbrukumiem nozarei LTV raidījumā “Šodienas jautājums”...

Lasīt tālāk
Video

Pasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku

23/01/2026

Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē

23/01/2026

45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...

Lasīt tālāk
Video

Faktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %

20/01/2026

2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...

Lasīt tālāk
Video

Vairāk nekā ceturtdaļa Latvijas uzņēmumu neuzskata kiberdrošību par prioritāti

20/01/2026

Kiberuzbrukumu skaits pieaug un apdraudējumu līmenis 2025. gadā Latvijā bija augstākais kāds jebkad redzēts, ziņo CERT. Vienlaikus vēl aizvien ir uzņēmumi, kuriem kiberdrošības jautājumi...

Lasīt tālāk
Video

Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu

19/01/2026

2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...

Lasīt tālāk
Video

Veikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu

16/01/2026

Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...

Lasīt tālāk