Valdībai bez tautas mandāta nav lemts ilgs mūžs

Lai arī politiskā apvienība “Jaunā Vienotība” (JV) Saeimas vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu, uzskatāms, ka tieši “Vienotības” pēctecei varētu būt vislielākās izredzes izveidot rīcībspējīgu valdību. “Jaunajai Vienotībai” skaidru atbalstu paudusi Jaunā konservatīvā partija (JKP), Nacionālā apvienība un “Attīstībai/Par!”, nedaudz neskaidrāka situācija ir ar KPV LV, kuras biedri sadalījušies divās nometnēs – vienā pacelts Artusa Kaimiņa karogs, bet otrā – Alda Gobzema.
Tajā pašā laikā, lai arī sabiedrība gaida jauno valdību, tās veidošanas process lielākai daļai izrādījies nepieņemams, jo valdību šobrīd faktiski veido personas, kuras Saeimas vēlēšanās vai nu nemaz nepiedalījās, vai arī nemaz netika ievēlētas.
JV premjera amata kandidātam Krišjānim Kariņam nosaucot topošo Ministru kabinetu, nepamanīts garām nepaslīd fakts, ka daļa ministru amata kandidāti nemaz nav ievēlēti Saeimā. Piemēram, uz labklājības ministru amatu pretendē Ilze Viņķele (A/P), kas vēlēšanās svītrota 2867 reizes. Tātad, sabiedrība skaidri ir norādījusi uz to, ka nevēlas politiķi redzēt Saeimā, kur nu vēl labklājības ministres amatā. Ja atceramies, viens no Viņķeles spārnotākajiem izteikumiem bija tāds, ka “pensionāri, kuri padomju laikos smagi strādājuši, mazas pensijas saņem tādēļ, ka savulaik strādājuši citas valsts labā. Viņi nesaprot, ka nāk no “citas pasaules” un tādēļ pieprasa lielākas pensijas”. Vai tiešām varam ticēt, ka šāda ministre aizstāvēs pensionāru tiesības?
Savukārt zemkopības amatam virzīts pašreizējais vides ministrs Kaspars Gerhards (NA), kurš 13. Saeimas vēlēšanās nemaz nepiedalījās. Tāpat izskanējušas runas, ka, ja tiktu veidots īpašo uzdevumu ministrs demogrāfijas jautājumos, tas, visticamāk, varētu tikt 13. Saeimā neiekļuvušajam Imantam Parādniekam (NA), kuru priekšvēlēšanu laikā visvairāk ar dubļiem apmētāja JKP.
Jāatzīmē, ka pats Kariņš, kas šobrīd uzņēmies valdības veidošanu, nemaz nepiedalījās 13. Saeimas vēlēšanās, līdz ar to nevar uzskatīt, ka viņš ir premjers, kuru sabiedrība vēlētos redzēt pārstāvam viņu intereses. Turklāt, ņemot vērā, ka Kariņš daļu dzīves aizvadījis ASV un skaitās tās pilsonis, vai viņš maz zina, kas notiek Latvijā? Vai arī, būdams Latvijas premjers, strādās ASV interesēs?
Šeit nevar nepieminēt arī Solvitu Āboltiņu, kas, kā runā, varētu izmantot “Vienotības” triumfu, lai atkal atgrieztos Latvijas politikas apritē kā JV pelēkais kardināls. Galu galā, ja atceramies, šī nebūs pirmā reize, kad Āboltiņa bez deputāta mandāta piedalīsies valdības veidošanā.
Šāds Ministru kabinets ir kā spļāviens vēlētāju sejās, jo apliecina, ka vēlēšanām un partiju solījumiem nav nekādas nozīmes. Piemēram, KPV LV pirms vēlēšanām solīja, ka valdību neveidos neievēlētas personas, taču tagad tā dod gluži vai svētību Kariņam izveidot valdību ar ministriem bez tautas dotu uzticības mandātu.
Gadu no gada tiek runāts par Saeimas vēlēšanu jēgu, un neapšaubāmi, sabiedrībai vajadzētu izlemt, ko mēs vēlamies redzēt ministru amatos un tiem noteikti būtu jābūt politiķiem, kurus mēs ievēlējām, tomēr, kā redzams, JV par to ir pilnīgi vienalga. Jābrīdina gan, ka Jaunās Vienotības triumfs varētu nebūt ilgstošs, jo valdībai bez tautas mandāta nav lemts ilgs mūžs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Pēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus
Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...
Lasīt tālākRīga soli pa solim atgūstas pēc vētras; seku likvidēšanā iesaistīti plaši pašvaldības resursi
Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi pastiprinātā režīmā turpina vētras “Priska” seku likvidēšanu, un daudzviet bīstamākās situācijas jau ir novērstas. Katru dienu tiek zāģēti...
Lasīt tālākRinkēvičs skolēniem Zinību dienā: Ja šķiet, ka nekas nesanāk, lūdziet palīdzību
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī sirsnīgi sveicis skolēnus, pedagogus un vecākus Zinību dienā, novēlot veiksmi un panākumus jaunajā mācību gadā. Prezidents atzina, ka Zinību...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā skolas gaitas uzsāks 224 tūkstoši izglītojamo
2026./2027. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks aptuveni 224 tūkstoši skolēnu, tai skaitā 19 tūkstoši pirmklasnieku un 2500 Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu,...
Lasīt tālākŠonedēļ daudzviet gaidāms lietus un pakāpeniski kļūs vēsāks
Šonedēļ atmosfēras spiediens saglabāsies zems, tāpēc, sākoties septembrim, dienas būs lielākoties lietainas. Tuvākajās dienās, tai skaitā 1. septembrī, būs vērojami gubu-lietus mākoņi,...
Lasīt tālākVētras radīto elektroapgādes traucējumu novēršana turpinās; elektroapgāde jānodrošina vēl 2500 klientu
Piektdien, 28. augustā, līdz plkst. 6.00 “Sadales tīkls” ir atjaunojis elektroapgādi lielākajai daļai vētras ietekmēto klientu. Šobrīd elektroapgāde vēl jāatjauno ap 2500 klientu. Darba...
Lasīt tālākBrīvdienās laika apstākļus noteiks ciklons, biežāk līs
Šīs darba nedēļas beigas mūs lutinājušas ar sausu un patīkamu laiku, taču brīvdienās Latvijā laika apstākļus sāks noteikt aktīva ciklona darbība, tādēļ biežāk līs. Jau sestdien valsts...
Lasīt tālākČetras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākValdība apstiprina vienotu kārtību kombinēto mācību īstenošanai
Ministru kabinets apstiprinājis Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos noteikumus par kombinēto mācību īstenošanas un organizēšanas kārtību. Jaunais regulējums nosaka vienotus principus...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālāk