Pirmo reizi ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārsniedz 1 miljardu eiro

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka šogad pirmo reizi Latvijas vēsturē ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārsnieguši 1 miljardu eiro. Akcīzes nodokļa ieņēmumu kāpums nav saistīts tikai ar akcīzes nodokļa likmju celšanu, bet arī ar akcīzes preču legālā tirgus palielināšanos, kas, savukārt, liecina par optimālu akcīzes nodokļa politiku valstī.
Šī gada 11 mēnešos nedaudz vairāk nekā pusi – 52 % – no kopējās akcīzes nodokļa ieņēmumu summas veido ieņēmumi par naftas produktiem, 24 % – ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem un alu, bet 20 % – par tabakas izstrādājumiem.
VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe: “Šogad kopējais darbs Valsts ieņēmumu dienestam ar sadarbības partneriem – uzņēmējiem – ir vainagojies ar izciliem rezultātiem – ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārsnieguši 1 miljardu euro, vienlaikus arī tapuši vairāki grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka ne tikai stingrākus ierobežojumus ēnu ekonomikas apkarošanas virzienā, bet arī būtiski mazina administratīvo slogu godīgajiem uzņēmējiem.”
2018. gada 19. decembrī bija iekasēti jau 1,025 miljardi eiro. Šī summa veido aptuveni desmito daļu no valsts kopbudžeta, un VID prognoze liecina, ka tā varētu vēl palielināties.
Nodokļu ieņēmumu kāpumu veicina prognozējama akcīzes nodokļa politika – jau pirms trim gadiem likumā “Par akcīzes nodokli” tika nostiprināts pakāpenisks akcīzes nodokļa likmju kāpums, samērojot to gan ar iedzīvotāju pirktspēju, gan valsts uzņēmējdarbības attīstības iespējām. Vērtējot akcīzes nodokļa likmju lielumu, jāpatur prātā, ka šī nodokļa mērķis ir ne tikai papildināt valsts budžetu, lai iegūtu līdzekļus ārstu, skolotāju un policistu algām, bet arī mazināt cilvēka veselībai (alkohola, tabakas) un apkārtējai videi kaitīgu vielu (naftas produktu) patēriņu.
Kamēr mūsu kaimiņvalstīs akcīzes nodokļa ieņēmumi samazinās, Latvijā tie būtiski palielinās. Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkohola tirdzniecības ir palielinājušies – 2018.gada 11 mēnešos iekasēts par 45,8 miljonu eiro vairāk nekā 2017. gadā. Jāatzīst, ka aptuveni 30 milj. no tiem veido ieņēmumi no tā alkohola, ko pie mums iegādājās ziemeļu kaimiņi, jo, piemēram, Igaunijā akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam ir 1,5 reizes lielāks nekā Latvijā.
Neskatoties uz regulāru akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu, šī gada 11 mēnešos, salīdzinot ar atbilstošu periodu pērn, par 15,9 miljoniem eiro ir palielinājušies arī ieņēmumi no cigarešu un tabakas tirdzniecības. Lai gan smēķētāju īpatsvars iedzīvotāju vidū samazinās, legālais cigarešu tirgus ir stabils – tas liecina par veiksmīgu valsts uzraudzības iestāžu darbu cīņā ar ēnu ekonomiku.
Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumos par naftas produktu tirdzniecību šī gada 11 mēnešos, salīdzinot ar pērno gadu, jau bija iekasēts par 12,9 miljoniem eiro vairāk nekā visā 2017.gadā kopumā. Jāatzīmē, ka 2019. gadā akcīzes likmju celšana naftas produktiem nav paredzēta.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Latvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālāk