Ar komjaunieša apņēmību Bordāns uztur “sarkanās līnijas”. Kas ir ieguvēji?

Valdības veidošanas sarunām nupat ir dots otrs starts Alda Gobzema (“KPV LV”) vadībā, taču nekas daudz labāks nerēgojas pie apvāršņa. Lai arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Armanda Krauzes personā vakar vakarā kārtējo reizi apliecināja, ka viņiem pret “Jauno konservatīvo partiju” (JKP) ne vārdos, ne darbos nav novilkta “sarkanā līnija”, Jāņa Bordāna vadītā partija atzinās, ka pie viena sarunu galda ar visām piecām partijām, ieskaitot ZZS, sēžas vien tikai “KPV LV” dēļ un arī tikai uz dažu kopīgu interešu pamata. Bordāna nenogurdināmo apņēmību saglabāt “sarkanās līnijas” var apbrīnot, taču runa nav tikai par kādu vienu kašķīgu cilvēku grupiņu, bet par mūsu valsts veidošanu un tās veidotājiem. Tad kurš patiesībā ir ieguvējs no Bordāna uzturētajām “sarkanajām līnijām”?
Ja nu tikai pats Bordāns? Vai esam dzirdējuši kaut ko citu no viņa, kā tikai par “sarkanajām līnijām”? Varbūt vēl par tiesiskumu un drošības iestāžu apvienošanu, bet nekā vairāk tur īsti nav. Bez ZZS “apcelšanas” Bordānam īsti nav, ko piedāvāt un ar ko operēt, turklāt, ja paskatāmies, vai zaļzemnieku laikā valdība ir sabrukusi un valsts nopostīta, tad nākas atzīt, ka nē, stāvam kā stāvējuši. Iespējams, tas ir veiksmīgi izvēlēts Bordāna PR, jo viņa popularitāte pēdējo mēnešu laikā krietni ir augusi. Tagad ikviens zina viņa vārdu, un ir tiešām jāpacenšas, lai neko nedzirdētu par 13. Saeimas peripetijām. Līdzās pāris “KPV LV” pārstāvjiem jurists Bordāns ir šķietami viens no slavenākajiem jaunās valdības pārstāvjiem.
Iespējams, ka mazās, bagātās un skaistās Šveices valstiņas pilsonis ir kāda veidā saistīts ar “sarkanajām līnijām”. Šveices advokāts Rūdolfs Meroni jau iepriekš veiksmīgi ir sadarbojies ar vairākiem Latvijas politiķiem, un viņa nospiedumi mūsu politikā ir nenoliedzami, – varam pieminēt kaut vai tikai Ventspils ostas un radio SWH skandālu. Turklāt ir zināms, ka Meroni finansiāli “atbalstījis” šī brīža vadošās valdības fīrētājas “KPV LV” līdera Artusa Kaimiņa biznesu. JKP savā atvēlētajā valdības meistarošanas procesā pieļāva daudz kļūdu, kā rezultātā nonāca pie izgāšanās, un pastāv iespēja, ka pie tā vainojamas Meroni norādes un ieteikumi. Iespējams, ka tieši ieteikums nesadarboties ar ZZS lika Bordānam pēkšņi mainīt savu politisko prizmu un līdz ar to “uzsēsties uz sēkļa”.
Politiskajā pasaulē konservatīvo līdera “sarkanās līnijas” varētu ieiet vēsturē kā bēdīgi slavens rekords. Īstermiņā zaudētājs mums ir zināms – ZZS, taču kurš šajā situācijā ir lielākais ieguvējs? Tas, kurš stāvēja malā un turpināja strādāt, neskatoties pat uz to, ka neatrodas koalīcijā. “Saskaņai” nevajadzēja pielikt lielas pūles, lai parādītu sevi kā stabilu un vēlētājam uzticamu spēku, jo, kad visi apkārt ir dubļu kaujā notašķījušies melni, jebkurš vīrelis pižikā, pufaikā un vaļenkos uz to fona izskatās satriecoši labi. Turklāt šajā brīdī, kad pēc komandas balsi pacēla “KPV LV” vēlētāji un vesels lērums interneta troļļu, kas apliecināja, ka tie neiebilst pret “Saskaņas” ņemšanu valdībā. Tā nu Kremļa maltuve, kas samaļ tautu un valstu likteņus, var darboties rūkdama.
Kā zināms, “Saskaņa” turpina strādāt, arī Meroni ir uz brīvām kājām, bet apjomīgā Bordāna PR kampaņa ir beigusies uz skumjas nots. Tā vien izskatās, ka patiesā labuma guvēji ir ikviens, izņemot “JKP”, taču atkal jāatgādina – runa jau nav par politiķu čupiņu, jo tie mainās ik pēc zināma laika perioda, bet par mūsu valsts nākotni, tautu un galu galā arī zemi. Ieguvējai vajadzētu būt Latvijai, bet vai tas iespējams, kamēr atsevišķi bezatbildīgi politiskie tipāži turpina tikpat kā žņaugt valsti ar savām sarkanajām līnijām?
Vēl par tēmu:
Nedēļa iesāksies sausa un pavasarīgi silta, bet turpinājumā laiks kļūs vēsāks, ar biežākiem nokrišņiem un brāzmainu vēju
Jaunā nedēļa iesāksies ar pavasarīgi siltu un sausu laiku. Saule mīsies ar mākoņiem un pūtīs lēns līdz mērens vējš. Savukārt nedēļas otrajā pusē Latviju sasniegs plašs ciklons,...
Lasīt tālākSatversmes tiesa: valsts nav nodrošinājusi pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni
Šonedēļ Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025‑18‑03, atzīstot par Satversmei neatbilstošu trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu, ciktāl tas nenodrošina pienācīgu...
Lasīt tālākStājas spēkā grozījumi Krimināllikumā, pagarinot noilgumu smagiem noziegumiem pret bērniem
Ceturtdien, 16. aprīlī, stājas spēkā tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres iniciētie grozījumi Krimināllikumā, kas pagarina noilgumu smagiem noziegumiem pret bērniem, stiprina aizsardzību...
Lasīt tālākNo 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums
No rītdienas, 15. aprīļa, atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos tiek ieviests palielināts atļautais maksimālais braukšanas ātrums. Maksimālo atļauto braukšanas ātrumu līdz 110...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāms mierīgs un sauss laiks
Nedēļas sākumā gaidāmi nemainīgi mierīgi laika apstākļi – saule mīsies ar mākoņiem, pūtīs lēns vējš, laiks būs sauss. Nedēļas otrajā pusē laika apstākļi būs daudzveidīgāki...
Lasīt tālākNacionālajos bruņotajos spēkos ieviesīs attālināti vadāmus sauszemes dronus
Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumus ar trīs vietējiem uzņēmumiem – SIA “Brasa Defence Systems”, SIA “Natrix” un SIA “LV-Teh” – par Latvijā ražotu bezpilota sauszemes...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālāk