• Tweet

“Es domāju, ka vislielākā problēma ir tā, ka JKP [šobrīd] ir pilnīgi cits politisks spēks, nekā tas, ko mēs redzējām priekšvēlēšanu un vēlēšanu laikā. Es domāju, ka diezgan daudziem cilvēkiem, kas nobalsoja par viņiem, šodien varētu būt morālās paģiras,” RīgaTV 24 sarunu raidījumā atzina Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse.

“Vistraģiskākais, kas man parādīja šīs partijas un Bordāna kunga pārņemtību ar sevi, nevis ar to, kā darbojas pragmatiski valdība, ir tas, ka šī valdība negrib sev finanšu ministra posteni. Nevar būt normāla valdība, ja premjers un finanšu ministrs nāk no dažādiem politiskiem spēkiem, īpaši tad, ja viņiem ir dažādi uzstādījumi,” atzīst Kreituse.

Viņas skatījumā, Jaunajai konservatīvajai partijai vispirms bija jāatbild vēlētājiem par to modeli, kādu viņi solīja savā priekšvēlēšanu programmā. Tas ietvēra, piemēram, ministriju skaita samazināšanu vai apvienošanu. Viņa arī atminas, ka JKP solīja minimālo pensiju 200 eiro, minimālo algu 500 eiro un neapliekamo minimumu algai – arī 500 eiro.

Ja JKP solījumi netiek virzīti, tas nozīmē to, ka partijas priekšvēlēšanu kampaņa ir bijusi, lai “zvejotu balsis uz plika āķa bez ēsmas,” vērtē profesore.

Ja vēlētāji tam noticēja, tad tagad viņiem ir iespēja pārvērtēt savu izvēli, viņa rosina. Profesore arī min variantu, ka tā ir “nesapratne, kā darbojas valsts pārvalde”. Tāpat viņa skaidro, ka Latvija jau vairākas reizes ir uzkāpusi uz grābekļa “bezpartejiskais ministrs no ārienes”, un nenovēl mūsu valstij to atkārtot.

Foto: F64