Ašeradens: Tiek gatavots OIK reformas piedāvājums, kas atvieglotu darbu nākamajai valdībai
Patlaban Ekonomikas ministrijā (EM) tiek gatavots kvalitatīvs obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reformas piedāvājums, kas atvieglos nākamās valdības darbu, žurnālistiem atzina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Ministrijas piedāvājums paredz panākt, ka atbalsts “zaļajai” enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.
Piedāvājums OIK reformēšanai ministriju līmenī varētu tikt apspriests nākamnedēļ, kad arī varētu vienoties par minētā jautājuma tālāku virzību.
Kā zināms, obligātā iepirkuma komponentes maksājuma likvidēšanai Ekonomikas ministrija atkārtoti aicinājui Ministru kabinetu atbalstīt tā dēvēto “zaļo sertifikātu” ieviešanu.
Tas paredz pienākumu elektroenerģijas tirgus dalībniekiem, galvenokārt elektroenerģijas tirgotājiem, iepirkt noteiktu atjaunojamās elektroenerģijas apjomu no elektroenerģijas, kura pašlaik tiek ražota obligātā iepirkuma ietvaros.
Jau vēstīts, ka Saeima septembra beigās konceptuāli atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā OIK ierobežošanai. Likumprojekts paredz nostiprināt EM pienākumu nodrošināt obligātā iepirkuma mehānisma kontroli, kas ietver pienākumu pārbaudīt, vai atbalsta programmas saņēmēji pēc būtības atbilst kritērijiem.
Likumā arī paredzēts noteikt EM pienākumu anulēt obligātā iepirkuma saņemšanas tiesības ražotājiem, kas neatbilst vai pārkāpj atbalsta mehānisma noteikumus.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Pieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālāk
Karstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālāk
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālāk
Ekonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālāk
Ašeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālāk
Katrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālāk
Aptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālāk
Kas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālāk
VSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālāk
Aptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālāk