• Tweet

Domājot par vasaras sezonu, Latvijas iedzīvotājus visvairāk satrauc ceļu satiksmes negadījumi un ģimenes locekļu traumas, rāda jaunākais Swedbank Apdrošināšanas “Latvijas iedzīvotāju bažu monitorings”.

28% respondentu kā vienu no galvenajiem vasaras riskiem min satiksmes negadījumus izbraucienu laikā, tikpat daudz – bērnu vai citu ģimenes locekļu iespēju satraumēties, bet ceturtdaļa (25%) bažījas par neparedzētiem ārstēšanās izdevumiem pēc negadījuma. Savukārt 29% norāda, ka vasarā viņi jūtas mierīgi.

Lai gan pēdējos gados Latvijā arvien biežāk piedzīvotas postošas vētras un citas dabas stihijas, tās joprojām nav starp iedzīvotāju lielākajām vasaras bažām. Mājokļa vai īpašuma bojājumus dabas stihiju dēļ kā vienu no galvenajiem sezonas riskiem min piektdaļa jeb 20% respondentu, savukārt tikai 4% uzskata, ka viņu mājoklim šovasar pastāv augsts šādu bojājumu risks. Lielākā daļa jeb 65% šo risku vērtē kā zemu.

Aptauja rāda, ka kopumā bažas atšķiras dažādās vecuma grupās. Jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem biežāk nekā citi uztraucas par satiksmes negadījumiem vasaras izbraucienu laikā. Savukārt 25-44 gadus vecajiem iedzīvotājiem, kuri biežāk audzina bērnus un aktīvi pavada brīvo laiku kopā ar ģimeni, aktuālākas ir bērnu un citu ģimenes locekļu traumas, kā arī iespējamās negadījumu finansiālās sekas. Pēc 55 gadu vecuma satraukums par lielāko daļu sezonālo risku pakāpeniski samazinās.

Ja notiktu nelaimes gadījums, visbiežāk paļautos uz uzkrājumiem

Bažas par negadījumiem ir cieši saistītas arī ar to iespējamajām finansiālajām sekām. Vaicāti, uz ko paļautos, ja viņiem vai kādam ģimenes loceklim šovasar notiktu nopietnāks negadījums, kas prasītu papildu izdevumus, 38% iedzīvotāju norādījuši savus uzkrājumus. Uz apdrošināšanas aizsardzību paļautos 20%, uz ģimenes vai tuvinieku atbalstu – 15%, papildu izdevumus no ikmēneša ienākumiem censtos segt 11% respondentu, bet 12% nezina, kā šādā situācijā rīkotos. Savukārt aizņēmumu kā galveno risinājumu izvēlētos 4%. Aptauja vienlaikus parāda, ka iedzīvotāju gatavība neparedzētām situācijām atšķiras. Pēdējā gada laikā 40% respondentu izveidojuši finanšu drošības spilvenu, 28% pārskatījuši vai iegādājušies veselības apdrošināšanu, bet 27% – nekustamā īpašuma apdrošināšanu. Kustamā īpašuma apdrošināšanu iegādājušies vai pārskatījuši 16%, dzīvības apdrošināšanu – 14% aptaujāto. Tikpat daudz iedzīvotāju norādījuši, ka sākuši pievērst lielāku uzmanību ģimenes drošībai ikdienā vai brīvā laika aktivitātēs. Tomēr ceturtā daļa jeb 25% pēdējā gada laikā nav veikuši nevienu no aptaujā minētajām darbībām, lai labāk sagatavotos neparedzētām situācijām.

To, ka bažas par negadījumu finansiālajām sekām ir pamatotas, apliecina arī Swedbank apdrošināšanas dati. “Mūsu izmaksāto atlīdzību statistika rāda, ka traumas nav reti izņēmuma gadījumi – diemžēl tās notiek regulāri un visbiežāk pavisam ikdienišķās situācijās. Vienlaikus atlīdzību apmērs apliecina, ka ārstēšanās un atveseļošanās izmaksas var būt ļoti atšķirīgas. Lai gan vidējā atlīdzība par sadzīves traumām pērn bija 437 eiro, smagākajos gadījumos tā pārsniedza pat 6600 eiro. Saprotams, ka apdrošināšana nemazina sāpes, bet izmaksātā atlīdzība palīdz veiksmīgāk tikt pāri traumas sekām,” norāda Swedbank Apdrošināšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš.

Pērn Swedbank Apdrošināšana Latvijā atlīdzībās par traumām klientiem izmaksāja vairāk nekā 565 tūkstošus eiro. Visbiežāk jeb 78% gadījumu cilvēki traumas guvuši sadzīvē, kam seko sporta traumas (11%), darba traumas (5%), ceļu satiksmes negadījumi (4%) un trešo personu prettiesiska rīcība (2%). Visbiežāk sadzīves traumas rodas ikdienišķās situācijās – paklūpot uz kāpnēm, paslīdot vannasistabā vai gūstot traumas mājas un dārza darbos.

Pieaug satraukums par mājsaimniecības finansēm

Lai gan vasaras sezonā iedzīvotāju uzmanības centrā nonāk satiksmes negadījumi, traumas un to finansiālās sekas, kopējā bažu aina salīdzinājumā ar gada sākumu nav būtiski mainījusies. Pēdējo trīs mēnešu laikā Latvijas iedzīvotājus visvairāk satraukusi personīgā vai ģimenes locekļu veselība – to minējuši 59% respondentu. Gandrīz tikpat daudz jeb 57% bažījušies par mājsaimniecības finansiālo situāciju, 39% – par ģeopolitisko situāciju un drošību reģionā, bet 36% – par neplānotiem izdevumiem.

Salīdzinājumā ar 2026. gada pirmā ceturkšņa mērījumu visvairāk pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kurus satrauc mājsaimniecības finansiālā situācija – no 51% līdz 57%. Savukārt bažas par auto bojājumiem vai negadījumiem kopējā ikdienas bažu vērtējumā samazinājušās no 15% līdz 8%, bet par mājokļa drošību – no 12% līdz 7% – iespējams to ietekmējusi gadalaiku maiņa – iestājoties gaišajam vasaras laikam.