“Tas nav kā veikalā desu nopirkt!” Ceļu būvētāji nobažījušies, ka nav skaidrības par ES finansējumu

Ceļu būves uzņēmumi no valdības vēlas skaidrību par iespējamo finansējumu nozarei nākamajā Eiropas Savienības (ES) budžeta periodā no 2020.gada. Tā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” atzina biedrības “Latvijas ceļu būvētāja” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Pēc viņa sacītā, uzņēmumiem sagatavošanas darbi ir jāplāno, vēl pirms sākas ceļa būvniecība, tai skaitā jādomā par investīcijām, personāla apmācību, tehnikas iepirkšanu. Tomēr pašlaik nav skaidrs, kāds būs no Eiropas Savienības fondiem pieejamais finansējums ceļu būvei un vai tāds vispār būs.
“Tas nav kā veikalā desu nopirkt,” izteicās Bērziņš, pieprasot skaidrību ES finansējuma pieejamībā.
Viņš skaidroja, ka 2020.gadā vairs nebūs viena trešā daļa pasūtījumu, kas ir 120 – 140 miljoni eiro. “Tas nozīmē, ka vienai trešajai daļai uzņēmumu jāklopējas ciet vai jāpārorientējas. 2019.gada mums vēl kaut kādas astītes no Eiropas naudām paliek, un 2020.gads būs pilnīgi tukšs,” uzsvēra Bērziņš.
Taču uzņēmējiem par investīcijām nākotnei jālemj jau patlaban, tādēļ “Latvijas ceļu būvētājs” lūdzis finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS) informēt ceļu būvētājus par iespējamo nākotnes finansējumu.
Kā ziņots, Finanšu ministrija un Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) saņēmuši biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” vēstuli, kurā pausta neziņa par finansējumu ceļu būvdarbiem 2019.gadā un īpaši 2020.gadā, kad, salīdzinot ar 2018.gadu, nozarei būs jārēķinās ar aptuveni 200 miljonu eiro lielu valsts pasūtījumu samazinājumu.
Vēstulē biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš norādījis, ka līdz šim tika paredzēts samazināt sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts galveno autoceļu garumu par 80 procentiem, bet sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo reģionālo autoceļu ar asfalta segumu garumu – par 50 procentiem, salīdzinot ar 2012. gadu. Taču veiktie grozījumi nosaka daudz pieticīgāku rezultātu – sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts galveno autoceļu garums ir jāsamazina tikai par 45 procentiem, bet reģionālo – par nieka 15 procentiem.
Foto: LCB
Vēl par tēmu:
Braže: ar ES budžeta komisāru panākta kopīga izpratne par nepieciešamību stiprināt atbalstu Latvijas drošībai
2026. gada 12. jūnijā ārlietu ministre Baiba Braže un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis Rīgā tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes...
Lasīt tālākNo 1. jūlija tiks ieviests trīs eiro muitas nodoklis par precēm zemas vērtības sūtījumos
No 2026. gada 1. jūlija par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības (ES), būs jāmaksā muitas nodoklis. To paredz izmaiņas...
Lasīt tālākLauksaimnieki un mazie uzņēmēji biežāk pāriet no nomas uz savu īpašumu
Pēdējos gados Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi un lauksaimnieki arvien vairāk interesējas par nekustamā īpašuma vai zemes iegādi, nevis nomu. Kā liecina Luminor bankas novērojumi, īpaši...
Lasīt tālākTuvākajās dienās saglabāsies lietains laiks, un karstums nav gaidāms
Nedēļas izskaņā un jaunajā darba nedēļā debesis bieži klās mākoņu sega, kas daudzviet valstī atnesīs lietu un lokāli arī pērkona negaisu. Vējš pārsvarā pūtīs lēni, un maksimālā...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai ieviesīs 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākĪstermiņa īres mītnēm būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem
Arī īstermiņa īres mītnes turpmāk uzskatīs par tūristu mītnēm un tām būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem, paredz Saeimā ceturtdien, 11. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: dronu uzlidojumi lauksaimniekiem un valsts ekonomikai var radīt miljoniem eiro lielus zaudējumus
Dronu uzlidojumi un ar tiem saistītie incidenti rada reālus draudus Latvijas lauksaimniekiem, jo lauksaimniecības objekti un infrastruktūra nereti vizuāli atgādina stratēģiskas vai kritiskās infrastruktūras...
Lasīt tālākAprīlī eksports pieauga, taču izaugsmi būtiski balstīja minerālproduktu reeksports
2026. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji atspoguļoja būtisku uzlabojumu. Preču eksporta vērtība sasniedza 1,94 miljardus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā pirms gada, savukārt...
Lasīt tālākFM: enerģijas cenu spiediens uztur inflāciju virs 3%
Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis šā gada maijā bija par 0,5% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt gada griezumā inflācija sasniedza...
Lasīt tālākValsts ieņēmumu dienests pateicas A reitinga uzņēmumiem par godprātīgu un atbildīgu uzņēmējdarbību
Šonedēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) nosūtīs pateicības vēstules uzņēmumiem, kuri 2025. gadā saņēmuši augstāko nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu – A. A reitings apliecina...
Lasīt tālāk