• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
12/04/2012, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Pāriešana uz vasaras laiku Latvijā notiek jau vairāk nekā 30 gadu, taču joprojām pret to nav viennozīmīgas attieksmes – arī no ekonomiskā viedokļa. Tautsaimniecībai no pulksteņa grozīšanas minimāls guvums, atzīst enerģētiķi un ekonomisti.

Ekonomikas ministrija (EM), atsaucoties uz starptautiskiem zinātniskiem pētījumiem, norāda, ka pāreja uz vasaras laiku samazina izlietotās elektroenerģijas daudzumu. Skaitļi gan liecina par ļoti mazu ietaupījumu. Kopumā, kā rāda pētījumi, tie ir 0,5%, kas naudas izteiksmē, saskaitot visus plusus un mīnusus, ES ļauj ieekonomēt tikai 200 miljonus eiro. Jo, izrādās, ka ietaupītos kilovatus aprij kondicionēšanas iekārtu un apkures ieslēgšana drēgnajos rītos.

Latvijas enerģētiķi apliecina: jēgas no šādas laika bīdīšanas ir maz. «Analizējot divus galvenos elektroapgādes rādītājus – slodzes nosegšanu un enerģijas piegādes nodrošinājumu –, jāsecina, ka pēc pārejas uz vasaras laiku uzrādītie parametri izmainījās ļoti maz. Pāreja uz vasaras laiku nekādu ietekmi uz Latvenergo komercdarbību nav atstājusi, elektroenerģijas patēriņa ietaupījums valstī nav novērojams,» uzsver Latvenergo preses sekretāre Iveta Bidere.

Daudz lielāku iespaidu uz izmaiņām atstāj atsevišķu uzņēmumu, kas izmanto īpaši jaudīgas iekārtas, darbība, kā arī tās saskanēja ar ilggadējiem novērojumiem par slodzes atkarību no gaisa temperatūras. «To apliecina arī pāreja šā gada martā – piemēram, pirmajā dienā pēc pārejas uz vasaras laiku elektroenerģijas patēriņa pīķis ir tikpat raksturīgs vai pat lielāks, nekā tas bija iepriekšējā nedēļā, jo bija zemāka gaisa temperatūra. Raksturīgi, ka elektroenerģijas patēriņa dinamika un pīķi, lai arī izmainās par stundu, paliek tie paši – iedzīvotāji turpina savas aktivitātes pēc jau pierastā laika režīma,» teic Latvenergo pārstāve.

Arī RTU mācībspēks, energokompānijas BEKKonsult vadītājs Ivars Bekmanis tam visam neredz nekādu ekonomisko pienesumu. «Bija jau domāts, ka ražošanai enerģiju tērēs mazāk. Diemžēl neesmu redzējis nekādus nopietnus pētījumus par reāliem ieguviem,» atzīst I. Bekmanis, piebilstot, ka tā vairāk tāda rutīna – iesākts ir, tad jau jādara tā turpmāk.

Ekonomiste Raita Karnīte pievienojas uzskatam par mazo ekonomisko guvumu, taču atzīst, ka Latvijai ar ES jābūt vienotai. «Ja jau esam ES dalībvalsts, tad jāpievienojas tās uzstādījumiem. Visā ES teritorijā uzņēmēju biroji sāk strādāt vienā laikā, arī transports kursē vienotā režīmā. Tās neērtības būtu visai lielas, ja mēs nepārietu uz vasaras laiku, bet citviet ES to darītu,» uzskata R. Karnīte.

Par spīti visai nelielajiem bonusiem, ne ES, ne Latvija negrasās atteikties no vasaras laika. «Ņemot vērā pozitīvo ietekmi uz atsevišķām tautsaimniecības nozarēm (piemēram, izklaides un atpūtas biznesu), ir nolemts saglabāt šo praksi,» argumentē EM.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe

307 skatījumi




Video

LDDK: Problēmas Latvijas ekonomikā ir īstas, risinājumi – neskaidri

08/05/2025

Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami...

Lasīt tālāk
Video

Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem

30/04/2025

Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...

Lasīt tālāk
Video

FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem

30/04/2025

Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...

Lasīt tālāk
Video

Pārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu

29/04/2025

2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...

Lasīt tālāk
Video

Radīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu

29/04/2025

Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...

Lasīt tālāk
Video

LBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem

28/04/2025

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...

Lasīt tālāk
Video

Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem

25/04/2025

Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...

Lasīt tālāk
Video

Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību

24/04/2025

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...

Lasīt tālāk
Video

2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP

24/04/2025

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū

24/04/2025

40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...

Lasīt tālāk