Vasaras laikam ekonomisko guvumu maz
Pāriešana uz vasaras laiku Latvijā notiek jau vairāk nekā 30 gadu, taču joprojām pret to nav viennozīmīgas attieksmes – arī no ekonomiskā viedokļa. Tautsaimniecībai no pulksteņa grozīšanas minimāls guvums, atzīst enerģētiķi un ekonomisti.
Ekonomikas ministrija (EM), atsaucoties uz starptautiskiem zinātniskiem pētījumiem, norāda, ka pāreja uz vasaras laiku samazina izlietotās elektroenerģijas daudzumu. Skaitļi gan liecina par ļoti mazu ietaupījumu. Kopumā, kā rāda pētījumi, tie ir 0,5%, kas naudas izteiksmē, saskaitot visus plusus un mīnusus, ES ļauj ieekonomēt tikai 200 miljonus eiro. Jo, izrādās, ka ietaupītos kilovatus aprij kondicionēšanas iekārtu un apkures ieslēgšana drēgnajos rītos.
Latvijas enerģētiķi apliecina: jēgas no šādas laika bīdīšanas ir maz. «Analizējot divus galvenos elektroapgādes rādītājus – slodzes nosegšanu un enerģijas piegādes nodrošinājumu –, jāsecina, ka pēc pārejas uz vasaras laiku uzrādītie parametri izmainījās ļoti maz. Pāreja uz vasaras laiku nekādu ietekmi uz Latvenergo komercdarbību nav atstājusi, elektroenerģijas patēriņa ietaupījums valstī nav novērojams,» uzsver Latvenergo preses sekretāre Iveta Bidere.
Daudz lielāku iespaidu uz izmaiņām atstāj atsevišķu uzņēmumu, kas izmanto īpaši jaudīgas iekārtas, darbība, kā arī tās saskanēja ar ilggadējiem novērojumiem par slodzes atkarību no gaisa temperatūras. «To apliecina arī pāreja šā gada martā – piemēram, pirmajā dienā pēc pārejas uz vasaras laiku elektroenerģijas patēriņa pīķis ir tikpat raksturīgs vai pat lielāks, nekā tas bija iepriekšējā nedēļā, jo bija zemāka gaisa temperatūra. Raksturīgi, ka elektroenerģijas patēriņa dinamika un pīķi, lai arī izmainās par stundu, paliek tie paši – iedzīvotāji turpina savas aktivitātes pēc jau pierastā laika režīma,» teic Latvenergo pārstāve.
Arī RTU mācībspēks, energokompānijas BEKKonsult vadītājs Ivars Bekmanis tam visam neredz nekādu ekonomisko pienesumu. «Bija jau domāts, ka ražošanai enerģiju tērēs mazāk. Diemžēl neesmu redzējis nekādus nopietnus pētījumus par reāliem ieguviem,» atzīst I. Bekmanis, piebilstot, ka tā vairāk tāda rutīna – iesākts ir, tad jau jādara tā turpmāk.
Ekonomiste Raita Karnīte pievienojas uzskatam par mazo ekonomisko guvumu, taču atzīst, ka Latvijai ar ES jābūt vienotai. «Ja jau esam ES dalībvalsts, tad jāpievienojas tās uzstādījumiem. Visā ES teritorijā uzņēmēju biroji sāk strādāt vienā laikā, arī transports kursē vienotā režīmā. Tās neērtības būtu visai lielas, ja mēs nepārietu uz vasaras laiku, bet citviet ES to darītu,» uzskata R. Karnīte.
Par spīti visai nelielajiem bonusiem, ne ES, ne Latvija negrasās atteikties no vasaras laika. «Ņemot vērā pozitīvo ietekmi uz atsevišķām tautsaimniecības nozarēm (piemēram, izklaides un atpūtas biznesu), ir nolemts saglabāt šo praksi,» argumentē EM.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
LBAS aicina politikas veidotājus apsvērt izmaiņu darba tiesībās sekas un nepieļaut darba devēju problēmu risināšanu uz darbinieku rēķina
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norāda – nav pieļaujams, ka uzņēmēji savas grūtības uzņēmumā mēģina risināt uz darbinieku interešu rēķina, samazinot viņu sociālās...
Lasīt tālākIestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem būs jāatbild septiņu darbdienu laikā
Iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības būs jāatbild septiņu darbdienu laikā. To paredz trešdien, 22.oktobrī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākNo Rēzeknes tehnikuma budžeta, iespējams, izkrāpti vismaz 54 000 eiro
Veicot revīzijas procedūras Rēzeknes tehnikumā par norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem, Valsts kontrole konstatējusi iespējamas krāpnieciskas darbības – maksājumu dokumentu tīšu sagrozīšanu...
Lasīt tālākLPPA: pāreja uz īstermiņa līgumiem sekmēs pārvadātāju atgriešanos pie vecākiem autobusiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija iebilst pret nosacījumu maiņu valsts izsludinātājos iepirkumos Cēsu, Limbažu un Siguldas lotēs, kas paredz līguma darbību vairs tikai uz 3 gadiem,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis septembrī samazinājies par 0,2 procentpunktiem
2025. gada septembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,2%, un kopš augusta tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākBudžeta komisija nākamnedēļ sāks darbu pie 2026. gada valsts budžeta projekta
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamnedēļ plānojusi sanākt uz vairākām sēdēm, lai iepazītos ar katras ministrijas bāzes finansējumu, un vērtēt to, kas iekļauts 2026....
Lasīt tālākUzkrājumu apjoms nākotnē atkarīgs no rīcības šodien
Mūsu uzkrājumi nākotnē būs atkarīgi ne tikai no tā, cik aktīvi uzkrājumus veidojam paši, bet arī lielā mērā no tā, cik savlaicīgi un atbilstoši vecumam tiek izvēlēts pensiju plāns....
Lasīt tālākAugustā tūristu mītnēs apkalpots par 3,1% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada augustā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 392,9 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 3,1% pieaugumu pret 2024. gada augustu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati,...
Lasīt tālākSaeimā iesniegts 2026. gada valsts budžeta projekts
“Šodien Saeimā iesniegto budžeta projektu patiešām var dēvēt par drošības budžetu, un tā sagatavošanas process bijis īpaši izaicinošs, ņemot vērā paaugstināto ģeopolitisko spriedzi...
Lasīt tālākRīgas sabiedriskajā transportā šī gada septembrī par 5,5% vairāk pārvadāto pasažieru nekā pērn
Šī gada septembrī Rīgas sabiedriskajā transportā pārvietojušies 10 606 593 pasažieri, kas ir par 5,5% vairāk nekā šajā pašā mēnesī iepriekšējā gadā. No tramvajiem populārākais...
Lasīt tālāk