Opozīcijas deputāti: “Ātrie kredīti” ir viens no galvenajiem cēloņiem ēnu ekonomikas attīstībai

Jau otro nedēļu pēc kārtas uz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi, kurā bija paredzēts skatīt PPA “Latvijas Reģionu Apvienība” (LRA) virzīto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” jau otro nedēļu pēc kārtas neieradās vajadzīgais deputātu skaits, neveidojot kvorumu. Kā uzskata koalīcijas deputāti – atkārtoti tika bloķēta likumprojekta tālāka virzība otrajam lasījumam Saeimā un likti šķēršļi, lai varētu pieņemt “ātro kredītu” ierobežojošus likumus.
Likumprojekta mērķis ir ierobežot “ātro kredītu” devēju “apetīti”, nosakot dienas procentu likmi – 0,07% jeb aptuveni 25% gadā, kā arī nojaukt trīspakāpju kreditēšanas sistēmu, kas patērētājam nav izprotama. LRA iesniegtie grozījumi likumprojektā Saeimas 1. lasījumā tika pieņemti vēl 21. jūnijā. Ir pagājis pusotrs mēnesis un pēc šīs dienas sēdes ir skaidrs, ka komisija nespēj vai nevēlas spert nākamo soli šajā jautājumā.
“Procenti, ko iedzīvotāji maksā “ātro kredītu” uzņēmumiem ir nesamērīgi augsti un ar reklāmas ierobežojumiem nebūs līdzēts, lai saknē mainītu situāciju. To, ka šajā nozarē nepieciešami stingrāki regulējumi, atzinuši arī Latvijas Bankas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Problēma ir plašāka. “Ātrie kredīti” – tas ir viens no galvenajiem cēloņiem ēnu ekonomikas attīstībai Latvijā. Tie piespiež darbiniekus lūgt viņiem izmaksāt darba algu aploksnē, un liek cilvēkiem atstāt Latviju, braucot peļņā uz ārvalstīm, lai samaksātu parādus,” norāda LRA valdes loceklis Edvards Smiltēns.
Jau šodien dati liecina, ka 170 tūkstoši cilvēku nespēj laicīgi veikt maksājumus līdz 200 eiro apmēram un 45 tūkstoši cilvēku − līdz 2000 eiro. Tas būtiski kavē Latvijas ekonomiku un šo cilvēku nākotnes izaugsmes iespējas. Tikai 36% ātro kredītu ņēmēji pagājušajā gadā bija spējīgi atdot parādu bez termiņa pagarinājuma, kā arī bez soda procentiem. Turklāt no gada uz gadu šis skaits sarūk. 2015. gadā tie bija 42%, bet 2016. gadā – 39%. Savukārt pērn paņemto kredītu trīs reizes ir pagarinājuši 43% cilvēku. Arī šis rādītājs ir audzis salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem gadiem.
“Ja Latvija grib tuvoties Centrāleiropas valstu labklājības līmenim, der iepazīties ar kredītu procentu likmēm, kas, piemēram, Vācijā un Šveicē ir krietni zemākas nekā Latvijā. Jau sen vairs nav noslēpums, ka “ātro kredītu” biznesā Latvijā sastopami investori no politiķu vidus. Pēc apzināta LRA likumprojekta bremzēšanas, ir skaidrs, ka Saeimā ir partijas, kas pakļaujas “ātro kredītu” lobijam un nav brīvas savos lēmumos,” uzsver E. Smiltēns.
Kā zināms, arī Latvijas kredītņēmēju asociācija paudusi sašutumu par nenotikušo sēdi, norādot, ka “Saeimas deputāti vienkārši nenāk uz darbu, būtiski kavējot iedzīvotājiem svarīgu jautājumu virzīšanu skatīšanai parlamentā.”
Tikmēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola neslēpj, ka tā var būt izlobēta laika vilcināšana, cerot, ka grozījumus nepieņems vispār.
Foto: Shutterstock
Vēl par tēmu:
No nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālākGaidāmi mainīgi laika apstākļi – mīsies lietainas un saulainas dienas
Nedēļas sākumā Latvijā valdīja lietains un vējains laiks. Arī ceturtdien Latviju šķērsoja nokrišņu zona, teritorijas lielākajā daļā nesot lietu, taču nedēļas izskaņā, paaugstinoties...
Lasīt tālākLatvijā nokritušais drons identificēts kā Ukrainas izcelsmes
Naktī uz trešdienu, 25. martu, Latvijas gaisa telpā ielidojušais bezpilota lidaparāts, izvērtējot atrastās atlūzas, ir identificēts kā Ukrainas izcelsmes drons. Nacionālie bruņotie...
Lasīt tālākLatvijas gaisa telpā ielidojis un nokritis drons
Gaisa spēki ir identificējuši ārvalsts bezpilota lidaparāta ielidošanu Latvijas gaisa telpā no Krievijas. Agrīnās brīdināšanas sistēmās konstatēta eksplozijai līdzīga skaņa Krāslavas...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā gaidāms sauss un lielākoties saulains laiks
Nedēļas nogalē laikapstākļi atkal kļūs labvēlīgi, jo piektdien mūsu teritorijai pietuvosies anticiklons, kas brīvdienās noteiks mierīgu un sausu laiku. Nakts stundās vēl gaidāms neliels...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālāk