Sestdien Dzintaru koncertzālē uzstāsies Baleta zvaigznes no visas pasaules

Šo sestdien, 4. augustā, Dzintaru koncertzālē norisināsies jau 19. Starptautiskais baleta festivāls “Baleta zvaigznes Jūrmalā”, kurā šogad viesosies baleta izcilības no Vācijas, Šveices un Horvātijas baleta trupām, pārstāvot Koreju, Meksiku, Itāliju, Ukrainu, Spāniju, Baltkrieviju un Austrāliju. Festivāla programmā, kā jau ierasts, būs arī Latvijas Nacionālā baleta jaunākie un spilgtākie darbi.
Festivāla viesu vidū būs Štutgartes Baleta teātra vadošā soliste Hjodžuna Kana (Hyo-Jung Kang) (Koreja), kura dejos pārī ar solistu Marti Fernandesu Paišu (Martí Fernández Paixà) no Katalonijas. H. Kana apguvusi baletu Seulā un Kirova baleta akadēmijā Vašingtonā. Marti Fernandess Paiša baleta izglītību ieguva Katalonijas pilsētā Reusā (Reus) un Džona Kranko (John Cranko) baleta skolā Štutgartē, kuru absolvēja 2014. gadā. Viņu izpildījumā baudīsim Marko Gekes darbu “Ugunsputna pas de deux” un britu horeogrāfa Duglasa Lī (Douglas Lee) duetu “Arkādija”, ko kritiķi raksturo kā izsmalcinātu ķermeņa skulptūru deju iztēlotā idilliskā vietā.
Īpaši viesi Jūrmalā būs arī divi itāļu dejotāji no Ženēvas Lielā teātra – Simone Repele (Simone Repele) un Saša Riva (Sasha Riva). Jūrmalā redzēsim S. Rivas horeogrāfiju duetā “Tabula Rasa” un populārās slovāku horeogrāfes Natalijas Horečnas (Natalia Horečna) divdeju “For Terry”. Abi dejotāji mācījušies Džona Noimaijera baletskolā Hamburgā. Saša Riva izglītību papildinājis arī intensīvajos vasaras kursos Nīderlandes Dejas teātrī. Ievērības vērts ir Ženēvas baleta trupas darbības modelis. Kompānijā nav tradicionālās hierarhijas – mājaslapā ir rakstīts tikai “dāmas” un “kungi”. Trupa lepojas ar savu 2003. gadā radikāli mainīto repertuāra politiku un tēlu, kā rezultātā kompānija ne tik daudz veicina savu stabilo statusu, bet tiecas atrasties ārpus līdzsvara un dzīvot radošu jautājumu pasaulē. Trupas izvēles ir oriģinālas, ambiciozas un drosmīgas. Ženēvas balets dod priekšroku jauniem horeogrāfiem, ļaujot tiem strādāt bez jebkādiem ierobežojumiem. Šādi kompānija cer radīt situāciju, kurā modernas idejas nepārrauj saikni ar pagātni, bet drīzāk ir pagātnes bagātību atbalss, un rada to dinamiku nākotnes virzienā. Ženēvas Lielais teātris ir bijis starta laukums tādām mūsdienu horeogrāfijas zvaigznēm kā Saburo Tešigavara (Saburo Tesigavara), Bendžamins Milpjē (Benjamin Millepied), Sidi Larbi Čerkaui (Sidi Larbi Cherkaoui), Andoniss Foniadakiss (Andonis Foniadakis), Emanuels Gats (Emanuel Gat) un citiem.
Skatītājus priecēs arī intriģējošs pāris no Horvātijas Nacionālā teātra baleta trupas Splitā. Ķīniešu izcelsmes austrālietis Ārons Koks (Aaron Kok) dejos duetā ar ukrainieti Evu Karpilovsku (Eva Karpilovska). Ārons Koks pēc baleta studijām Sidnejā studējis arī Amsterdamas Mākslu universitātē, savukārt Eva Karpilovska pēc baletskolas absolvēšanas un, jau strādājot Horvātijas Nacionālā teātra baleta trupā, ieguvusi pedagoga un horeogrāfa kvalifikāciju Kijevā.
Jūrmalā gaidāma arī tuvāku kaimiņu – Baltkrievijas baleta – pārstāves Jekaterinas Oleinikas (Ekaterina Oleynik) viesošanās, kura dejos pārī ar Latvijas Nacionālā baleta solistu Avetiku Karapetjanu.
Vēl viena festivāla tradīcija ir tikšanās ar iemīļotajiem pašmāju māksliniekiem no Latvijas Nacionālās Operas un Baleta ar atskatu uz sezonas spilgtākajiem darbiem. Dzintaros dejos Latvijas Nacionālā baleta solisti Elza Leimane, Annija Kopštāle, Jūlija Brauere, Arturs Sokolovs, Marija Burceva, Antons Freimans, Kārlis Cīrulis, Ieva Rācene, Anna Ruske, Alise Tomkoviča, Andris Pudāns un Germans Ševčenko, izpildot fragmentus no iestudējumiem “Antonija#Silmači” un “Diana un Akteons”, kā arī citus priekšnesumus.
Pateicoties festivāla ilggadējā vadītāja un dvēseles – Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskā vadītāja Aivara Leimaņa – aizrautībai un baleta mākslas mīlestībai, festivāls joprojām aug un pilnveidojas, sagādājot tradicionālos baleta svētkus Latvijas iedzīvotājiem un Jūrmalas viesiem.
Foto: Publicitātes
Vēl par tēmu:
Festivālu “Eiropas Ziemassvētki” atklās Latvijas džeza zvaigznes
Šī būs iespēja ļauties mūzikai, kas apvieno brīvību, eleganci un svētku noskaņu – džezs, kas reizē ir gan dzirkstošs un ritmisks, gan dziļi lirisks. Atmosfēra solās būt kā vakars,...
Lasīt tālākDekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma izstāde “Patvērums vienradzim”
No 2025. gada 18. decembra līdz 2026. gada 8. februārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10, Rīgā) būs skatāma izstāde “Patvērums vienradzim”, veltīta latviešu...
Lasīt tālākFestivālu “Eiropas Ziemassvētki” atklās Latvijas džeza zvaigznes
VSIA “Latvijas Koncerti” aicina uz festivāla “Eiropas Ziemassvētki” atklāšanas koncertu “Latvijas džeza zvaigznes” 11. decembrī plkst. 19:00 Spīķeru koncertzālē. Ziemassvētku...
Lasīt tālākOtrajā adventē Rīgu pieskandinās dažādas koncertprogrammas
Otrajā adventē Rīgas pašvaldība piedāvā baudīt koncertus Rīgas Domā, VEF Kultūras pilī, koncertzālē “Ave Sol”, “Mazajā ģildē”, kultūras centrā “Iļģuciems” un citur...
Lasīt tālākGalvaspilsētā norisināsies sirsnīgi Pirmās adventes pasākumi
Ar galvenās svētku egles iedegšanu Rātslaukumā un Pirmās adventes pasākumiem galvaspilsētā sākas Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Ziemassvētku dārzs Torņakalnā, rūķu gājiens un...
Lasīt tālākAndra Kalnozola oriģināldramaturģija Nacionālā teātra jauniestudējumā “Ods”
Nacionālais teātris skatītājiem piedāvā jauna latviešu oriģināldramaturģijas darba iestudējumu. Pēc Andra Kalnozola lugas “Ods” teātra Aktieru zālē izrādi veido Matīss Budovskis,...
Lasīt tālākLiepājas Simfoniskais orķestris ar Mārtiņa Brauna mūzikas programmu priecē klausītājus Cēsīs un Rēzeknē
Aizvadītajā nedēļas nogalē Liepājas Simfoniskais orķestris ar koncertprogrammu “Mārtiņš Brauns. Dziesma par spēli” sajūsmināja un arī aizkustināja klausītājus piektdienas vakarā...
Lasīt tālākZināmi “Spēlmaņu nakts” 2024./2025. gada sezonas uzvarētāji
2025. gada 23. novembrī, Eduarda Smiļģa 139. dzimšanas dienā, Dailes teātrī aizvadīta ikgadējā Gada balvas teātrī “Spēlmaņu nakts” apbalvošanas ceremonija, ko 32. reizi organizē...
Lasīt tālākRīdzinieki aicināti iesūtīt savas idejas, kur pilsētā turpmāk vēlas redzēt animācijas filmas “Straume” tēlus
Pēc grandiozajiem animācijas filmas “Straume” panākumiem pasaulē un ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” saņemšanas, Rīgas pilsētvidē bija sastopami četri filmas varoņi – kaķis,...
Lasīt tālākValsts svētkos Rīgas valstspilsētas pašvaldība piedāvā daudzveidīgu kultūras programmu
Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienā, 18. novembrī, galvaspilsētā gaidāma plaša pasākumu programma. Šogad 18. novembrī svinēsim mūsu tautas brīvības simbola – Brīvības...
Lasīt tālāk