Lembergs: Jāmaina kārtība, kādā tiek izvēlēts VID ģenerāldirektors

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata kandidāta izvēle parāda valdības vājumu un bezatbildību, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Lembergs atgādināja, ka jau iepriekšējās VID vadītājas Ilzes Cīrules laikā, viņš paudis sašutumu par kārtību, kādā tiek izvēlētas valsts amatpersonas, tai skaitā VID.
“Konkursa kārtībā izvēlējas Cīruli, lai viņai vieglas smiltis, bet viņa pat nesāka vadīt VID. Viņa tur bija kā vientuļa sala. Ne viņa zināja to “drēbi”, ne saprata to “drēbi”, ne viņai bija kādi domubiedri, bet bez komandas nav iespējams neko vadīt,” uzskata Lembergs, piebilstot, ka runas, ka Cīrule kaut ko izdarījusi, atrodoties VID vadībā, ir tīrākās blēņas.
“Ja tur kaut kas virzās uz priekšu, tad tikai pateicoties VID vecajiem darbiniekiem,” uzsvēra Ventspils mērs.
“Un tagad atkal taisa jaunu konkursu, un skaidrs, ka tie, kam interesē VID, virza savus cilvēkus. Jurašam interesē VID? Virza. Strīķei interesē kontrabanda? Virza. Mārim Martinsonam interesē? (…) viņi visi virza savus cilvēkus. Visiem kandidātiem aizmugurē stāv konkrētas ieinteresētās personas,” pauda Lembergs.
Viņaprāt, ir divi risinājumi, kā meklēt VID vadītāju. “VID amats tiek izlikts izsolē. Tas, kas samaksā lielāko naudu, dabū amatu. Viņiem ir sasniedzamie rādītāji un to, ko nopelna papildus, to patur sev. Pašlaik valsts iet šo pirmo variantu, bet tie, kas tiek amatā, par to nemaksā neko. Ja viņi samaksātu, plus nodokļu līmenis, kas jānodrošina, tad tas varbūt pat būtu izdevīgi,” sacīja Lembergs.
“Valsts pārvaldē strādā milzīgs skaits profesionālu ierēdņu. Vai tad starp tiem nevar atrast cilvēkus? VID strāda 2000. Vai tad tur neviena nav? Vai tad tur visi noziedznieki un blēži? (…) Valsts ar šādu VID vadītāja amata kandidāta izvēli parāda savu absurdumu, vājumu un bezatbildību,” uzskata politiķis, piebilstot, ka, nav izslēgts, ka ierēdņi tik un tā centīsies iebīdīt kādu “savējo”, tāpēc esot jāatrod kāds, kurš būtu liels pārsteigums.
“Iedomājieties, ka domes finanšu nodaļai vajag vadītāju. Kancelejas vadība, piesaistot mārketinga nodaļu, juridisko nodaļu, kultūras un vēl dzīvokļu nodaļu, izveido konkursa komisiju, kura izvēlēsies finanšu nodaļu vadītāju. Tad izvēlas un paziņo par to domei. CV izlasām, ka augstākā izglītība ir, strādājis ir, latviski prot, ventiņu valodu arī saprot – tātad der. Nu tad ieliekam, bet izrādās, ka viņš neko nevar padarīt. Vai tad kāds tā dara? Tagad atkal jauna komisija, kas faktiski par neko neatbild. Kā tā var?” savu sašutumu neslēpj Lembergs.
Jau vēstīts, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata jauno konkursu varētu izsludināt jūlijā, tā žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Ministre norādījusi, ka apsver iespēju mainīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata konkursa procedūru, lai konkursa komisija būtu pārliecināta par visiem potenciālajiem riskiem.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Gāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālāk