Krājbanka pirms kraha pārskaitījusi 50 miljonus
Latvijas Krājbanka no aizvadītā gada 16. novembra līdz bankas slēgšanai 21. novembrī no savu klientu kontiem uz citām bankām pārskaitījusi apmēram 50 miljonus latu. Šādu informāciju, apkopojot Saeimas komisijas, kas izmeklē Krājbankas krahu, noskaidroto, sniegusi Finanšu un kapitāla uzraudzības komisija (FKTK), liecina Neatkarīgās rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas pārstāvji pauda aizdomas, ka FKTK tai uz pieprasījumu iesniegt informāciju par naudas apriti pērnā gada pirmskraha mēnešos, iespējams, apzināti iesniegusi neprecīzu informāciju. Proti, aizvadītā gada vietā iesniegti dati par 2010. gadu. Šis jautājums tagad gan ir noskaidrots, jo FKTK apliecinājusi, ka kļūda ieviesusies tikai gada skaitlī, bet informācija patiešām attiecināma uz 2011. gadu.
Nepieciešamība noskaidrot līdzekļu plūsmu bankas pēdējās darbības nedēļās parlamentārajai komisijai radās, jo tā vēlējās izdibināt, vai bankā un FKTK nav bijusi informācijas noplūde, kas dažiem izredzētajiem ļāva saglābt savus noguldījumus, tādējādi bankas finanšu problēmas tikai padziļinot. Kā zināms, valsts neatkarīgi no noguldītās summas garantē tikai 100 tūkstošu eiro atgūšanu, ja banka cieš krahu. Tiesa, lielākajai daļai bankas klientu ar šo summu pilnībā pietika, lai atgūtu savu naudu, taču vairāki noguldītāji, tajā skaitā maestro Raimonds Pauls, pēc bankas kraha zaudēja vairāk nekā 600 tūkstošus latu.
Diemžēl parlamentārās komisijas biedriem pašlaik nav iespējams izdarīt secinājumus par iespējamo informācijas noplūdi, jo tam nepieciešamos datus par pārskaitīto līdzekļu īpašniekiem FKTK, atsaucoties uz kredītiestāžu likumu, kas liedz sniegt informāciju par bankas klientiem, nav atklājusi.
Komisijas deputāti atzīst, ka FKTK nedrīkstēs atteikties informāciju iesniegt prokuratūrai, kas veic savu izmeklēšanu, taču prokuratūras darba specifika noteic, ka process prasīs vairāk laika, nekā būtu nepieciešams izmeklēšanas komisijai, lai, reaģējot uz potenciālajiem pārkāpumiem normatīvajos aktos, veiktu nepieciešamās izmaiņas un nākotnē līdzīgas situācijas nebūtu iespējamas.
Zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kas, lai panāktu Krājbankas maksātnespējas administratora atcelšanu, pārstāv bankas kraha rezultātā ievērojamus līdzekļus zaudējušo izdevniecību Žurnāls Santa, uzskata, ka informācija par pārskaitītajiem miljoniem dažas dienas pirms bankas darbības apstādināšanas varētu liecināt, ka ir pamats, lai bankas klienti nākotnē celtu prasību pret Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, kas nav spējusi nodrošināt bankas pietiekamu uzraudzību.
Jau vairākkārt vēstīts, ka pērnā gada 16. novembrī Lietuvas varasiestādes paziņoja par Krājbankas īpašnieces – Snoras bankas – darbības apturēšanu. Pēc paziņojuma gan FKTK, gan citas atbildīgas amatpersonas apgalvoja, ka lietuviešu lēmums Krājbankas darbību neietekmēs, taču jau pēc nepilnas nedēļas FKTK pieņēma identisku lēmumu par Latvijas Krājbanku un aizliedza bankai rīkoties ar noguldītāju
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākLBAS aicina valdību saglabāt darbiniekiem noteiktās garantijas un neārdīt arodbiedrību brīvību un tiesības
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2025. gada 25. novembrī izskatīja likumprojektu Grozījumi Darba likumā un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz...
Lasīt tālākSociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalsta plānotās izmaiņas Darba likumā
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 25. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus,...
Lasīt tālākParedz pasākumus vietējo un ārvalstu investoru nodokļu sloga līdzsvaram
Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem–fiziskajām personām, vienlaikus...
Lasīt tālāk