Krājbanka pirms kraha pārskaitījusi 50 miljonus
Latvijas Krājbanka no aizvadītā gada 16. novembra līdz bankas slēgšanai 21. novembrī no savu klientu kontiem uz citām bankām pārskaitījusi apmēram 50 miljonus latu. Šādu informāciju, apkopojot Saeimas komisijas, kas izmeklē Krājbankas krahu, noskaidroto, sniegusi Finanšu un kapitāla uzraudzības komisija (FKTK), liecina Neatkarīgās rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas pārstāvji pauda aizdomas, ka FKTK tai uz pieprasījumu iesniegt informāciju par naudas apriti pērnā gada pirmskraha mēnešos, iespējams, apzināti iesniegusi neprecīzu informāciju. Proti, aizvadītā gada vietā iesniegti dati par 2010. gadu. Šis jautājums tagad gan ir noskaidrots, jo FKTK apliecinājusi, ka kļūda ieviesusies tikai gada skaitlī, bet informācija patiešām attiecināma uz 2011. gadu.
Nepieciešamība noskaidrot līdzekļu plūsmu bankas pēdējās darbības nedēļās parlamentārajai komisijai radās, jo tā vēlējās izdibināt, vai bankā un FKTK nav bijusi informācijas noplūde, kas dažiem izredzētajiem ļāva saglābt savus noguldījumus, tādējādi bankas finanšu problēmas tikai padziļinot. Kā zināms, valsts neatkarīgi no noguldītās summas garantē tikai 100 tūkstošu eiro atgūšanu, ja banka cieš krahu. Tiesa, lielākajai daļai bankas klientu ar šo summu pilnībā pietika, lai atgūtu savu naudu, taču vairāki noguldītāji, tajā skaitā maestro Raimonds Pauls, pēc bankas kraha zaudēja vairāk nekā 600 tūkstošus latu.
Diemžēl parlamentārās komisijas biedriem pašlaik nav iespējams izdarīt secinājumus par iespējamo informācijas noplūdi, jo tam nepieciešamos datus par pārskaitīto līdzekļu īpašniekiem FKTK, atsaucoties uz kredītiestāžu likumu, kas liedz sniegt informāciju par bankas klientiem, nav atklājusi.
Komisijas deputāti atzīst, ka FKTK nedrīkstēs atteikties informāciju iesniegt prokuratūrai, kas veic savu izmeklēšanu, taču prokuratūras darba specifika noteic, ka process prasīs vairāk laika, nekā būtu nepieciešams izmeklēšanas komisijai, lai, reaģējot uz potenciālajiem pārkāpumiem normatīvajos aktos, veiktu nepieciešamās izmaiņas un nākotnē līdzīgas situācijas nebūtu iespējamas.
Zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kas, lai panāktu Krājbankas maksātnespējas administratora atcelšanu, pārstāv bankas kraha rezultātā ievērojamus līdzekļus zaudējušo izdevniecību Žurnāls Santa, uzskata, ka informācija par pārskaitītajiem miljoniem dažas dienas pirms bankas darbības apstādināšanas varētu liecināt, ka ir pamats, lai bankas klienti nākotnē celtu prasību pret Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, kas nav spējusi nodrošināt bankas pietiekamu uzraudzību.
Jau vairākkārt vēstīts, ka pērnā gada 16. novembrī Lietuvas varasiestādes paziņoja par Krājbankas īpašnieces – Snoras bankas – darbības apturēšanu. Pēc paziņojuma gan FKTK, gan citas atbildīgas amatpersonas apgalvoja, ka lietuviešu lēmums Krājbankas darbību neietekmēs, taču jau pēc nepilnas nedēļas FKTK pieņēma identisku lēmumu par Latvijas Krājbanku un aizliedza bankai rīkoties ar noguldītāju
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Saeima pieņem jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu
Ceturtdien, 12. februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, padarot speciālo pensiju sistēmu ilgtspējīgāku un sabalansētāku....
Lasīt tālākNoteic cenu griestus siltumenerģijai
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt siltumenerģijas cenu griestus. Grozījumi...
Lasīt tālākFM: patēriņa cenu skrējiens rimstas
Patēriņa cenu līmenis 2026. gada janvārī palika nemainīgs salīdzinājumā ar aizvadītā gada decembri. Savukārt gada griezumā inflācija turas aizvien augstā 2,9% līmenī. Tomēr šāds...
Lasīt tālāk2025. gadā piedzīvota stabila eksporta izaugsme
Lai gan 2025. gada pēdējos mēnešos eksporta izaugsme bija svārstīga, gads kopumā noslēdzās ar stabilu eksporta izaugsmi. Šo pozitīvo tendenci lielā mērā veicināja uzņēmēju spēja...
Lasīt tālākSlēgta vietne “dinnerinthesky.lv”
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Eiropas Patērētāju informēšanas centrs Latvijā (ECC Latvia) informē, ka, pateicoties veiksmīgai Latvijas un Igaunijas uzraudzības iestāžu...
Lasīt tālākĪres mājas varēs būvēt arī uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Saeima ceturtdien, 5. februārī, pieņēma jaunu Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likumu. Likums...
Lasīt tālākNo 1. marta iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem būs jāatbild 10 darbdienās
Iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības turpmāk būs jāatbild 10 darbdienu laikā. To paredz ceturtdien, 5. februārī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Iesniegumu...
Lasīt tālāk2025. gadā rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 4%
[caption id="attachment_33753" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija atbalsta siltumenerģijas cenu griestu noteikšanu
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 4. februārī, galīgajam lasījumam atbalstīja...
Lasīt tālākJanvārī Latvijā rekordaugsta elektroenerģijas biržas cena
Aizvadītajā janvārī cenas Nord Pool elektroenerģijas biržā uzrādīja rekordaugstu līmeni, vidējai Latvijas elektroenerģijas tirgus cenai augot par 82,8 % salīdzinājumā ar decembri un...
Lasīt tālāk