Reizniece – Ozola: Konkurence uz VID vadītāja amatu var nodrošināt labāku rezultātu
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) paudusi gandarījumu par to, ka konkursā uz Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu pieteikušies 19 pretendenti. “Konkurence vienmēr dod labākus rezultātus,” žurnālistiem izteikusies ministre.
“Lielā konkurence uz VID vadītāja amatu var nodrošināt labāku konkursa iznākumu,” žurnālistiem izteicās Reizniece-Ozola.
Vienlaikus viņa piebilda, ka būtu labi, ja konkursā būtu pieteikušies kandidāti ne tikai no valsts pārvaldes, tajā skaitā VID, bet arī privātā sektora.
Jau ziņots, ka konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu pieteikušies 19 pretendenti.
Pretendentiem, kuri tiks aicināti uz atlases procesa otro kārtu, būs jāprezentē arī savs redzējums par Valsts ieņēmumu dienesta darbības attīstību digitālās ekonomikas un jaunu uzņēmējdarbības formu ieviešanas periodā.
Atlases procesa trešajā kārtā tiks novērtētas vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, pārmaiņu vadīšana, attiecību veidošana un uzturēšana, orientācija uz rezultātu sasniegšanu.
VID ģenerāldirektors amatā tiek iecelts uz pieciem gadiem.
Jau vēstīts, ka naktī uz sestdienu, 10. martu, negaidīti nomira VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, kura vadīja VID kopš 2016.gada novembra.
VID ģenerāldirektora pienākumus šobrīd pilda vadītāja vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālāk
Ekonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālāk
Ašeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālāk
Katrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālāk
Aptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālāk
Kas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālāk
VSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālāk
Aptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālāk
Līdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālāk
FM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk