Koalīcija bīda tālāk referendumu ierobežošanu
Arī Saeimas Juridiskā komisija atbalstījusi ieceri, ka turpmāk referenduma ierosināšanai nepieciešamo parakstu vākšanai valsts nauda netiks tērēta. Komisijas vairākumam nobalsojot par Vienotības rosinātajiem likuma grozījumiem, tā vienojās, ka pašreizējā referendumu rosināšanas kārtība ir arhaiska un neatbilstoša modernās demokrātijas kritērijiem.
Koalīcijas padome pirmdien akceptēja Vienotības ieceri, ka līdzšinējo divu parakstu vākšanas kārtu vietā, lai ierosinātu referendumu, būs vajadzīga tikai viena kārta, kurā būs jāsavāc 10% no iepriekšējās vēlēšanās piedalījušos balsotāju skaita. Šim procesam tiks atvēlēti 12 mēneši.
Varot sakrāt
Iecerēts, ka nākotnē Centrālajā vēlēšanu komisijā būs jāreģistrējas tiem cilvēkiem vai organizācijai, kas nākuši klajā ar iniciatīvu par referenduma organizēšanu. Paredz, ka šādi būs vieglāk izvērtēt referenduma organizētāju mērķus un pēc tam pārbaudīt arī iztērēto līdzekļu izcelsmi.
Uz komisijas sēdi tās priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) bija pieaicinājusi konstitucionālo tiesību eksperti, bijušo Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci Inesi Nikuļcevu un pētnieci Ivetu Kažoku. Abas ekspertes pauda radikāli pretēju viedokli.
I. Čepāne un I. Nikuļceva, aizstāvot likuma par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu grozījumus, norādīja, ka pašreizējā kārtība ir diskriminējoša pret pirmajā parakstu vākšanas kārtā parakstus nodevušajiem cilvēkiem, kuriem divu latu nodeva par paraksta notariālu apstiprināšanu jāmaksā pašiem no savas kabatas. «Gads ir pietiekami ilgs laiks, lai, katru mēnesi atliekot divdesmit santīmus, varētu sakrāt notāra apstiprinājumam nepieciešamos divus latus,» uzskata I. Čepāne, viņa arī ir pārliecināta, ka šādā veidā tiešā demokrātija izpaudīsies daudz spilgtāk, jo būs lielāka pārliecība, ka savu naudu ieguldījušie cilvēki patiešām atbalsta referendumā izlikto jautājumu.
Savukārt I. Nikuļceva norādīja, ka Eiropā tikai Spānijā referenduma organizētājiem paredzēta finanšu kompensācija līdz 300 tūkstošiem latu, jo tur referenduma organizēšanai jāsavāc pusmiljons parakstu. Pārējās valstīs šāda iespēja nav paredzēta.
Neesot pieņemami, ka Latvijā tikai desmit tūkstoši vēlētāju var panākt, ka valsts iztērē lielus līdzekļus – aptuveni 500 tūkstošus latu par aptuveni 150 tūkstošu parakstu savākšanu.
Līdz šim izgāzušies
Turklāt Satversmē iestrādātie aizsardzības mehānismi nodrošinot, ka tikai niecīga daļa no ierosinātajiem referendumiem beidzas ar reālu rezultātu. Piemēram, kopš Latvijas neatkarības pasludināšanas par grozījumiem Satversmē esot bijuši astoņi referendumi, un tikai viens no tiem spējis sapulcēt kvorumu. Pārējie balsotāju zemās aktivitātes dēļ nav notikuši. Arī nenotikušie referendumi valstij izmaksājot lielas summas – līdz pat diviem miljoniem latu par pēdējo referendumu –, un to veicinot pārāk vaļīgā referendumu ierosināšanas kārtība. Tādēļ gan I. Nikuļceva, gan I. Čepāne norāda, ka referendumu sistēma Latvijā ir arhaiski formāla procedūra, kas neatbilst vēlētāju iniciatīvai.
Ekspertei, salīdzinot Latvijā spēkā esošo kārtību ar citām Eiropas valstīm, arhaisks šķiet arī fakts, ka referendumā tiek izlemts tikai tautas iniciatīvas radītā likumprojekta liktenis. Citur parlamentam un valdībai esot tiesības izstrādāt alternatīvu likumprojektu un referendumam nodot abus.
Argumenti nepārliecina
Ne I. Čepānes, ne I. Nikuļcevas argumentiem nepiekrita pētniece I. Kažoka, kura ir pārliecināta, ka arī kvorumu nesavācis referendums izglīto sabiedrību un veicina diskusijas par tai aktuāliem jautājumiem. Tomēr viņa nebija kategoriski pret Vienotības ieceri, ja vien likumprojektā paredzētu atvieglotu, bez notāru iesaistīšanas realizētu parakstu vākšanu (piemēram, bāriņtiesās) un ieviestu parakstu vākšanu elektroniskajā vidē. Šādā gadījumā viņai nebūtu iebildumu, ja referenduma organizēšanai vajadzētu pat vairāk nekā 10% no iepriekšējās vēlēšanās balsojušo parakstiem.
Arī opozīcijā esošais Andrejs Elksniņš (Saskaņas centrs) uzskata, ka Latvija var pat lepoties ar savu referendumu sistēmu, bet arguments, ka tas esot dārgi, neizturot kritiku, jo par demokrātiju esot jāmaksā. Tiesa, aizstāvot pašreizējo referendumu ierosināšanas kārtību, viņš piekrita, ka varētu būt lietderīgi palielināt pirmajā parakstu vākšanas kārtā nepieciešamo parakstu skaitu.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Lembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālāk“Latvijas attīstībai” valde: Nepieņemami, ka “Jaunā Vienotība” turpina vadīt valdību
Latvijas politiskās dzīves bezprecedenta gadījumā, kad atklājušies fakti, kur valdošā partija "Jaunā Vienotība", iespējams, ne tikai maksājusi aplokšņu algas partijas un premjera birojā,...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākSaeima atjauno deputāta mandātu Krišjānim Kariņam
Saeima ceturtdien, 25. aprīlī, atjaunoja 14. Saeimas deputāta mandātu Krišjānim Kariņam. K.Karinš tika ievēlēts 14. Saeimā un deputāta mandātu lūdzis atjaunot, jo beidzis pildīt ārlietu...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākLembergs šaubas, ka Kariņu sagaida politiskais noriets
Es nedomāju, ka Krišjānim Kariņam būs politiskais noriets, ziņu portālam ventasbalss.lv sacīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Es pat esmu...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākSaeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālākLembergs: Čakša būtu daudz gatavāka kļūt par premjeri nekā Siliņa
Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs asi kritizē Evikas Siliņas premjerēšanu, norādot, ka “viņa nesaprot “drēbi” nevienā jomā.” Komentējot...
Lasīt tālāk