Nespēj sadalīt Parex parādus
Valsts un bijušie Parex bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis iniciē aizvien jaunus tiesas procesus, kuros jādala nauda un atbildība par naudas trūkumu Parex atstātajā mantojumā.
Rīt Rīgas apgabaltiesa pasludinās savu spriedumu par Parex bankas prasību atcelt līgumu, ar kuru bankas bijušais līdzīpašnieks Valērijs Kargins uzdāvinājis savam dēlam Remam savu depozītu bankā; analoģiska tiesāšanās Rīgas apgabaltiesā notiek arī starp banku un otru tās bijušo līdzīpašnieku V. Krasovicki. Uz depozītu pretendē arī kāda Krievijas firma, kas sakās atpirkusi dāvinājumu un cenšas tikt pie naudas ar Krievijas tiesu instanču palīdzību. Latvija savukārt demonstrē savu spēku, turpinot kriminālprocesu par šīs naudas izkrāpšanas mēģinājumu. R. Kargins ir iepīts vēl vienā kriminālprocesā it kā par zemes piesavināšanos Kombuļu pagastā Latgalē.
Bankas īpašniekiem piederējušos depozītus Parex banka prasīja apķīlāt kā nodrošinājumu bankas prasībai atlīdzināt bankai zaudējumus, kas esot radušies tās bijušo īpašnieku un vienlaikus tiešo vadītāju dēļ. Zaudējumi ir patiešām vareni – banka tika pārņemta 2008. gada 8. novembrī ar 3,3 miljardu aktīviem, no kuriem pēc sadalīšanas starp Parex banku un banku Citadele nav palicis miljards. Daļa aktīvu dzēsti kopā ar pasīviem, bet tik un tā paliek varbūt 300 – 500 miljonu latu iztrūkums, ko aktīvi nenosegs. Banka ir palielinājusi prasījumu summu pret V. Karginu un V. Krasovicki, bet arī viņi vērsušies tiesā pret valsti Finanšu ministrijas, Parex bankas u.c. ar bankas nacionalizāciju saistītu organizāciju personā. Viņu advokāts Uģis Grūbe prasību raksturo arī tēlaini. Viņaprāt, kompensāciju par nemākulību nacionalizēta īpašuma apsaimniekošanā neesot prasījuši «pat boļševiki, vienīgi ir zināms, ka cita vara pieprasīja samaksāt par lodi» (ir vairāki nostāsti, kas varētu būt «cita vara»). Mazāk tēlaini sakot, strīds ir par to, cik ticama bija bankas bilance tās nacionalizācijas brīdī. Tad tika teikts, ka aktīvi sedz pasīvus un valsts dabūs atpakaļ visu aizdevumu bankai, kad tā pakāpeniski realizēs aktīvus. Tagad šķiet, ka vēl neatdotie 769 miljoni latu pilnā apmērā atdoti netiks.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
Atsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus plānots noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12 procentu apmērā. To piektdien, 21.novembrī, atbalstījusi...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien,...
Lasīt tālākBudžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālāk