Deputāti vērtēs darbinieku tiesības darba vietā sazināties latviski

Saeima ceturtdien, 8. martā, nolēma vērtēt Nacionālās apvienības (NA) piedāvātos grozījumus Darba likumā, kas paredz aizliegt darba devējiem konkrētu svešvalodu nepamatotu prasīšanu, ja vien darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana.
Par nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, kas būs atbildīgā komisija Saeima, šī jautājuma izskatīšanā balsoja 48 deputāti, 21 iestājās “pret”, un trīs atturējās.
Likumprojekta mērķis ir novērst latviešu lingvistisko diskrimināciju darbā, kā arī veicināt latviešu palikšanu Latvijā un repatriāciju.
“Likuma grozījumu mērķis ir novērst stāvokli, kāds Latvijā iegājies kopš padomju okupācijas laika, kad darba devēji vietā un nevietā prasa mācēt krieviski un spiež savus darbiniekus izmantot krievu valodu saziņā kā sava veida starpnacionālās sazināšanās valodu. Tā tas bija LPSRS laikā, tā tas daudzviet ir arī šodien, un vienam otram gribētos, ka tā tas turpinātos bezgalīgi,” uzrunā parlamentam uzsvēra deputāts Edvīns Šnore (NA).
Viņš uzsvēra, ka darba sludinājumos vēl arvien redzam, ka krievu valodas zināšanas Latvijā prasa apkopējai, trauku mazgātajam, santehniķim, pavāram, metinātājam un tā tālāk. “Protams, ka ne jau ar ārvalstu investoriem ir paredzēts sazināties apkopējai. Krieviski prasa, lai darba ņēmējs sazinātos ar vietējiem, ar kolēģiem, kas latviski nav nedz raduši, nedz varbūt arī grib runāt. Tas, protams, ļoti negatīvi atsaucas uz latviešu valodas stāvokli Latvijā, un ir novedis pie situācijas, ka nav tāda dzīves joma, kurā Latvijas mazākumtautību pārstāvji pārsvarā lietotu latviešu valodu. Pētījumi rāda, ka uz ielas, veikalā, transportā, pie ārsta, skolā, kultūras pasākumos visur mazākumtautību pārstāvji pārsvarā izmanto krievu, nevis latviešu valodu. Un tas ir 25 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas,” norādīja deputāts.
Viņš norādīja, ka visnegatīvāk publiskās vides krieviskošana atsaucas uz tiem, kuri krieviski nerunā. “Daudzi jaunieši tāpēc nevar dabūt darbu Rīgā, un, neskatoties uz to, ka bieži ir labi speciālisti un ar labu izglītību, ir spiesti no Latvijas izceļot un meklēt darbu citur,” skaidroja Šnore.
Likuma grozījumi paredz, ka to, vai saziņa darbā notiek vai nenotiek ar Latvijas iedzīvotājiem, tā būs darba devēja, nevis darba ņēmēja atbildība. Pasi nevienam neprasīs. Ja konkrētais darbs specifiski saistīts ar ārzemniekiem, un līdz ar to arī īpašām valodu prasmēm, tad tas būs jāpamato un jānosaka darba līgumā. Visiem pārējiem specifiskas valodu prasmes pieprasīt būs liegts, tādējādi veicot darba pienākumus, cilvēki Latvijā brīvi varēs izmantot valsts valodu, nebaidoties, ka kaut ko pārkāpj vai kaut ko dara nepareizi.
NA uzskata, ka Saeimas pienākums ir nodrošināt, lai Latvijas tiesību normas aizsargātu latviešu darbiniekus, dodot iespējas pakāpeniski tikt pāri okupācijas laikos iedibinātajai latviešus pazemojošajai tradīcijai.
Lai likuma grozījumi stātos spēkā Saeimas deputātiem tie būs jāapstiprina trīs lasījumos.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Vētras radīto elektroapgādes traucējumu novēršana turpinās; elektroapgāde jānodrošina vēl 2500 klientu
Piektdien, 28. augustā, līdz plkst. 6.00 “Sadales tīkls” ir atjaunojis elektroapgādi lielākajai daļai vētras ietekmēto klientu. Šobrīd elektroapgāde vēl jāatjauno ap 2500 klientu. Darba...
Lasīt tālākBrīvdienās laika apstākļus noteiks ciklons, biežāk līs
Šīs darba nedēļas beigas mūs lutinājušas ar sausu un patīkamu laiku, taču brīvdienās Latvijā laika apstākļus sāks noteikt aktīva ciklona darbība, tādēļ biežāk līs. Jau sestdien valsts...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālākVai darba devēji meklē kvalifikāciju vai prasmes, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgas?
Darba devēji regulāri norāda, ka atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk. Tajā pašā laikā Eiropas darba tirgū vērojama šķietama pretruna - ievērojama...
Lasīt tālākMI ienāk darba ikdienā: vairāk nekā puse aptaujāto jau izjutuši tā ietekmi
Saskaņā ar CVMarket.lv aptauju 51% aptaujas dalībnieku atzina, ka tehnoloģiju attīstība, tostarp mākslīgais intelekts (MI), pēdējo 12 mēnešu laikā kaut nedaudz, bet ir ietekmējusi viņu darbu....
Lasīt tālākČetras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākMazs lācītis ar lielu mērķi: pirmo reizi Latvijā nonāk īpaša labdarības iniciatīva
Eiropas izdevīgo pirkumu mazumtirgotājs "Pepco" visā Latvijā laidis klajā īpašus lācīšu piekariņus, aicinot pircējus ikdienas pirkumu laikā atbalstīt bērnus un ģimenes, kas nonākušas...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākValdība apstiprina vienotu kārtību kombinēto mācību īstenošanai
Ministru kabinets apstiprinājis Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos noteikumus par kombinēto mācību īstenošanas un organizēšanas kārtību. Jaunais regulējums nosaka vienotus principus...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālāk