• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
28/02/2018, Kategorija: Finanses, bankas
Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Finanšu ministrijas (FM) rosinātie grozījumi Kredītiestāžu likumā nav loģiski, jo tie paredz ierobežot atlīdzību tikai banku likvidatoriem, nevis visiem maksātnespējas administratoriem, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Ņemot vērā banku likvidatoru pārmērīgu atlīdzību komercbanku likvidācijas gadījumos, kas saistīta ar viegli realizējamiem aktīviem, Finanšu ministrija rosina būtiski samazināt banku likvidatoru atlīdzību. Valdības koalīcijas partijas jau neformāli vienojušās atbalstīt FM piedāvātos Kredītiestāžu likuma grozījumus.

Komentējot jaunos likuma grozījumus, Lembergs norādīja, ka tie nav saprotami. “Saeimā būs likums par banku likvidatoru samaksas ierobežojumu, nevis vienkārši maksātnespējas komersanta (…). Ja bankas, tad ierobežos, bet ja “Liepājas metalurgs”, kas nav banka, tad nē,” skaidroja Ventspils mērs.

Viņš gan pauda interesi par to, kuru gan banku tad iecerēts likvidēt? “Valstij paredzēts, ka notiks banku krahs, vai kā? (…) Latvijā nav tik daudz banku, ko likvidēt,” sacīja Lembergs, vienlaikus piebilstot, ka prakse gan rāda, ka Latvijā vidēji divos gados kāda banka tiek likvidēta.

“Kaut kā neloģiski,” – tā par jaunajiem grozījumiem izteicās Lembergs, norādot, ka, ja likvidatoru atlīdzību ierobežo, tad būtu jāierobežo to visos gadījumos, ne tikai tajos, kuri saistīti ar bankām.

Šobrīd no Kredītiestāžu likumā iekļautā regulējuma izriet, ka kredītiestādes likvidācijas gadījumā, ja to veic saskaņā ar tiesas nolēmumu, kā arī maksātnespējas gadījumā, likvidatora vai maksātnespējas administratora kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs tiek noteikts no apmierināto kreditoru prasījuma apmēra apjoma. Par pamatu ņem vērā likvidācijas vai maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdī kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu statusu un apjomu (tajā skaitā, finanšu pieejamību kasē, likvīdos finanšu instrumentus, prasības pret Latvijas Banku u.c.).

Finanšu ministrija rosina grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz samazināt likvidatora (likvidatora palīga) vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanai aprēķināmo bāzi. Tiek rosināts noteikt to no kopējā apmierināto kreditoru prasījumu apjoma, to samazinot par naudas līdzekļiem likvidējamās kredītiestādes kasē, tās noguldījumiem Latvijas Bankā, brīvi pieejamiem (neapgrūtinātiem) naudas līdzekļiem kredītiestādēs un līdzekļiem, kas iegūti, pārdodot finanšu instrumentus, kas iekļauti tirdzniecībai regulētā tirgū, un līdzekļiem, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret Latviju vai ārvalsti.

Foto: F64

1,278 skatījumi




Video

Latvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi

04/11/2025

Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru...

Lasīt tālāk
Video

Mājokļa iegāde: pirkt mazāku vai krāt ilgāk pirmajai iemaksai

03/11/2025

Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē, un veidi tā sasniegšanai var būt dažādi. Luminor bankas aptauja* rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (36%)...

Lasīt tālāk
Video

Procentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?

29/10/2025

Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu...

Lasīt tālāk
Video

LM rosina mazināt VSAOI samaksas termiņu pagarinājumu negatīvo ietekmi uz vecuma pensijas apmēru

28/10/2025

Šā brīža normatīvajā regulējumā darba devēji nepieciešamības gadījumā var pieteikties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumam, taču...

Lasīt tālāk
Video

Būtiskākais pasaules ekonomikā: Eirozonas ekonomikas noskaņojums sasniedz pēdējo gadu rekordu

27/10/2025

Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma. Uzlabojumu...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: Vairums Latvijas iedzīvotāji stabili justos ar ienākumiem virs 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas

27/10/2025

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu drošību izjūt, ja ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas sasniedz vismaz 2000 eiro. To atklāj jaunākie bankas Citadeles aptaujas dati, kas...

Lasīt tālāk
Video

Pusgada laikā finanšu “drošības spilvens” samazinājies trešdaļai iedzīvotāju

24/10/2025

Finanšu uzkrājums, kas ļautu segt ikdienas izdevumus vismaz vienu mēnesi, šobrīd ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr pārējiem finanšu “drošības spilvens” vai nu vispār...

Lasīt tālāk
Video

“Finanšu pieejamības pārskats”: pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences

22/10/2025

Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā “Finanšu pieejamības pārskatā 2025”. Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei

21/10/2025

Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas...

Lasīt tālāk
Video

Gandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne

20/10/2025

Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...

Lasīt tālāk