Lembergs: Likuma grozījumus par likvidatoru atlīdzības ierobežošanu vajadzētu paplašināt attiecībā uz visiem, nevis tikai bankām

Finanšu ministrijas (FM) rosinātie grozījumi Kredītiestāžu likumā nav loģiski, jo tie paredz ierobežot atlīdzību tikai banku likvidatoriem, nevis visiem maksātnespējas administratoriem, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Ņemot vērā banku likvidatoru pārmērīgu atlīdzību komercbanku likvidācijas gadījumos, kas saistīta ar viegli realizējamiem aktīviem, Finanšu ministrija rosina būtiski samazināt banku likvidatoru atlīdzību. Valdības koalīcijas partijas jau neformāli vienojušās atbalstīt FM piedāvātos Kredītiestāžu likuma grozījumus.
Komentējot jaunos likuma grozījumus, Lembergs norādīja, ka tie nav saprotami. “Saeimā būs likums par banku likvidatoru samaksas ierobežojumu, nevis vienkārši maksātnespējas komersanta (…). Ja bankas, tad ierobežos, bet ja “Liepājas metalurgs”, kas nav banka, tad nē,” skaidroja Ventspils mērs.
Viņš gan pauda interesi par to, kuru gan banku tad iecerēts likvidēt? “Valstij paredzēts, ka notiks banku krahs, vai kā? (…) Latvijā nav tik daudz banku, ko likvidēt,” sacīja Lembergs, vienlaikus piebilstot, ka prakse gan rāda, ka Latvijā vidēji divos gados kāda banka tiek likvidēta.
“Kaut kā neloģiski,” – tā par jaunajiem grozījumiem izteicās Lembergs, norādot, ka, ja likvidatoru atlīdzību ierobežo, tad būtu jāierobežo to visos gadījumos, ne tikai tajos, kuri saistīti ar bankām.
Šobrīd no Kredītiestāžu likumā iekļautā regulējuma izriet, ka kredītiestādes likvidācijas gadījumā, ja to veic saskaņā ar tiesas nolēmumu, kā arī maksātnespējas gadījumā, likvidatora vai maksātnespējas administratora kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs tiek noteikts no apmierināto kreditoru prasījuma apmēra apjoma. Par pamatu ņem vērā likvidācijas vai maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdī kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu statusu un apjomu (tajā skaitā, finanšu pieejamību kasē, likvīdos finanšu instrumentus, prasības pret Latvijas Banku u.c.).
Finanšu ministrija rosina grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz samazināt likvidatora (likvidatora palīga) vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanai aprēķināmo bāzi. Tiek rosināts noteikt to no kopējā apmierināto kreditoru prasījumu apjoma, to samazinot par naudas līdzekļiem likvidējamās kredītiestādes kasē, tās noguldījumiem Latvijas Bankā, brīvi pieejamiem (neapgrūtinātiem) naudas līdzekļiem kredītiestādēs un līdzekļiem, kas iegūti, pārdodot finanšu instrumentus, kas iekļauti tirdzniecībai regulētā tirgū, un līdzekļiem, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret Latviju vai ārvalsti.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Gada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālākŠogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālākLielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju svētkiem tērēs no algas, nevis uzkrājumiem
Tuvojoties svētkiem un apdāvināšanas laikam, Latvijas iedzīvotāju maciņos parasti iestājas lielāka rosība. Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju jūtas finansiāli labi, bet daudziem trūkst iespēju veidot uzkrājumus
Latvijā jau vairāku gadu garumā pieaug algas, un arī Luminor bankas aptauja liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs savu finanšu situāciju šogad vērtē kā labu. Tajā pašā laikā...
Lasīt tālākIedzīvotāji galvenokārt svētkiem paredzējuši tēriņus līdz 150 eiro
Šogad svētku tēriņi Latvijas iedzīvotāju vidū saglabājas mēreni, liecina Luminor bankas jaunākās aptaujas dati. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu palielinājies to iedzīvotāju skaits,...
Lasīt tālākAptauja: vairākums Latvijas uzņēmumu sadarbību ar komercbankām vērtē kā labu
Pēdējo divu gadu laikā ir uzlabojusies uzņēmumu un komercbanku sadarbība finanšu pakalpojumu pieejamības jomā. Pēc Latvijas Bankas pasūtījuma SIA “RAIT Custom Research Baltic” veiktā...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju jūtas finansiāli labi, bet daudziem trūkst iespēju veidot uzkrājumus
Latvijā jau vairāku gadu garumā pieaug algas, un arī Luminor bankas aptauja liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs savu finanšu situāciju šogad vērtē kā labu. Tajā pašā laikā...
Lasīt tālākVairāk nekā puse rīdzinieku apsvērtu iespēju pārcelties uz laukiem vai mazpilsētu
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo pilsētā, bet jaunākā Luminor bankas aptauja liecina, ka vairāk kā puse Rīgas (55 %) un citu lielo pilsētu (50 %) iedzīvotāju apsver vai vismaz...
Lasīt tālāk