• Tweet

T.s. “oligarhu lietas” parlamentāras izmeklēšanas komisija savus uzdevumus nav izpildījusi, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” norādīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Viņš norādīja, ka “oligarhu lietas” parlamentāras izmeklēšanas komisijas uzdevums bija izvērtēt faktorus, kas noveda pie t.s. oligarhu krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, taču šis uzdevums netika izpildīts.

“Ir vispārīgi norādīts, ka komisija lielā materiālu apjoma dēļ nav spējusi to izvērtēt, tāpēc komisija dod rekomendējošu atzinumu, lai prokuratūra šo jautājumu izvērtē pati. Tas nozīmē, ka šajā daļā komisija savu darbu vispār nav veikusi. Jautājums: kurš šādu uzdevumu ierosināja deleģēt komisijai, zinot, ka tā to nevar izpildīt? Vai tad atkal bija vajadzīgs tikai teātris? Bija taču jārēķinās, ka izvērtēt liela apjoma krimināllietas materiālus komisijai, kuras sastāvā ir tikai viens cilvēks ar juridisko izglītību, būs sarežģīti,” uzskata Kalnmeiers.

Viņš norādīja, ka viens no komisijas uzdevumiem bija arī izvērtēt šajā lietā esošo informāciju par iespējamo valsts nozagšanu. “Komisija nonākusi tikai līdz teorētiskiem apsvērumiem, kā to valsts nozagšanu varētu definēt. Komisijas pozīcija un opozīcija atklāti pasaka, ka šis jēdziens nevienā likumā nav definēts. Ja arī būs mēģinājums to iestrādāt likumā, tad nebūs tik viegli rast viennozīmīgu formulējumu,” sacīja Kalnmeiers.

Vāji izpildīts arī uzdevums, kura mērķis bija pārbaudīt publiskā telpā izskanējušās informācijas atbilstību krimināllietas materiāliem.

Savukārt citi uzdevumi, tostarp izvērtēt saistībā ar krimināllietu izskanējušo informāciju par iespējamo valsts nacionālās drošības apdraudējumu un atsevišķu personu iespējamu darbību citu valstu interešu labā saistībā ar uzturēšanās atļaujām, un izvērtēt iespējamos Satversmes pārkāpumus, iespējamām manipulācijām ar sabiedrības viedokli, izmantojot masu informācijas līdzekļus, kriminālprocesā nemaz nav tikuši skatīti.

“Sabiedrībā droši vien daudzi gaidīja, ka tūlīt paziņos vainīgās personas, kuras izdarījušas kaut kādus noziegumus. Vēl vajadzētu izveidot ne tikai parlamentārās izmeklēšanas, bet arī parlamentārās notiesāšanas un parlamentārās soda izpildes komisijas, lai būtu pilns cikls. Aptuveni šādas bija sabiedrības gaidas. Tās nepiepildījās. Publiski esmu teicis arī to, ka, ja komisija uzņemas šo pienākumu – izvērtēt izmeklēšanas kvalitāti un izbeigšanas iemeslus -, tad komisijai bija jānorāda, kādi pierādījumi bija vēl iegūstami un kāpēc tie netika iegūti,” uzsver ģenerālprokurors.

“Komisija arī publiski ir paudusi, ka jāvērtē, kādā veidā šie materiāli ar valsts noslēpuma statusu ir «noplūduši» un kas to ir izdarījis, un jālemj jautājums par šo personu atbildību. Rīcību šādos gadījumos regulē Ministri kabineta 2004. gada noteikumi Nr. 21. Tie tika pildīti. Tika izveidota speciāla komisija, kura vērtē šos jautājumus, un materiāls šobrīd ir Drošības policijā. Šī ir atbildīgā iestāde, kuras pienākums ir noskaidrot, kādos apstākļos notika informācijas noplūde un kas to ir izdarījis. Izdosies atklāt vai neizdosies – tas jau ir cits jautājums,” uzskata Kalnmeiers.

Kā zināms, izmeklēšanas komisija, vērtējot kriminālprocesa Nr.16870000911 lietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, secinājusi, ka tā dēvētajās Rīdzenes sarunās var saskatīt “valsts sagrābšanas” pazīmes, jo atsevišķos jautājumos ir apspriestas darbības, kas var liecināt par valsts varas kā instrumenta izmantošanu personiska ekonomiskā labuma gūšanai.

Ziņojumā teikts, ka izmeklēšanas komisija atbalsta juristu ierosinājumu organizēt diskusiju par “valsts sagrābšanas” jēdziena iestrādāšanu normatīvajos aktos. Tāpat komisija uzskata, ka ir jāpieņem likums par lobēšanu, kas palīdzētu noteikt robežšķirtni starp atļautām, leģitīmām un neatļautām, prettiesiskām politikas ietekmēšanas metodēm.

Komisijai nav pamata uzskatīt, ka kriminālprocesa izbeigšana pirmstiesas stadijā būtu saistīta ar procesa virzītāju politiska vai cita rakstura prettiesisku ietekmēšanu, teikts ziņojumā. Tāpat komisija aicina Ģenerālprokuratūru izveidot tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju komisiju un veikt resorisko pārbaudi par kriminālprocesa uzsākšanas pamatojumu un pirmstiesas izmeklēšanas gaitu, izdarot secinājumus par attiecīgo amatpersonu rīcību un iespējamo atbildību.

Foto: F64