Māca iesprukt eiro zonā
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs vakar publiski aicināja Valda Dombrovska valdību vismaz uz laiku atteikties no tās politikas pamata – no nepārtrauktas nodokļu celšanas.
Valdības kursa korekcija tiek pamatota ar augstu likmi – ar iesprukšanu eiro zonā. Gribētāju tur nokļūt ir vairāk nekā vietu, tāpēc gribētājiem tiek izvirzītas vairākas samērā grūti izpildāmas prasības. Latvijai svarīgākās prasības ir valsts budžeta deficīta ierobežošana ar 3% no iekšzemes kopprodukta un inflācijas (gada vidējās inflācijas rādītāja – tas vienmēr jāpatur vērā, jo statistiķi producē vairākus pēc nosaukumiem grūti atšķiramus inflācijas rādītājus) līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt triju labāko (tas nozīmē – zemāko) dalībvalstu vidējo rādītāju. Abas prasības vismaz daļēji ir pretrunā viena ar otru. Proti, nodokļu likmju celšana samazina budžeta deficītu, bet palielina inflāciju, kā tas tagad notiek Latvijā. I. Rimšēvičs ir izprātojis viltību, kā samazināt inflāciju uz neilgu laiku šā gada pēdējos un nākamā gada pirmajos mēnešos, kad ieplānoti mērījumi par Latvijas atbilstību eiro zonai. Ja mērījumi būs labvēlīgi, pievienošanās varētu notikt 2014. gada 1. janvārī. Pēc šā datuma, protams, valdība atkal varēs celt nodokļus, cik vien vēlēsies. Pirms pāris dienām līdzīgs ieteikums pavīdēja Neatkarīgās sarunā ar investīciju baņķieri Ģirtu Rungaini.
Eiro zona ir tik vilinoša, ka valdība pat varētu ņemt vērā I. Rimšēviča padomu un šā gada otrajā pusē uz mazu laiciņu samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi. Valdības rīcībā ir vairāki kopš 2008. gada aprobēti paņēmieni, kā nepieļaut pārmērīgu budžeta deficītu tad, kad samazinās valsts ieņēmumi no nodokļiem. Pirmais paņēmiens ir Eiropas Savienības projektu līdzfinansēšanas apturēšana. Ja ar to nepietiek, tad Latvijā vēl palicis valsts finansējums medicīnai un izglītībai, ko vienmēr var samazināt. Pārbaudīts paņēmiens ir valsts iestādēm piestādīto rēķinu apmaksas novilcināšana.
Būtu nepatiesi teikt, ka valdība tiecas uz eiro zonu tādēļ, lai drīkstētu celt nodokļus un slēgt slimnīcas. Eiro zonas vilinājums ir Eiropas Centrālās bankas politika emitēt tik daudz naudas, cik vien eiro zonas valstu valdībām vajag. Šādā stilā ECB pāris pēdējos mēnešos ir emitējusi vairāk nekā triljonu eiro, neskaitot kārtējo emisiju, uzturot jau iepriekš sasniegto skaidrās un bezskaidrās naudas daudzumu apgrozībā. Šīs emisijas nav pirmās eiro zonas valstu finanšu glābšanas akcijas. Tādas ar dažādiem nosaukumiem un ieganstiem risinās jau kopš 2008. gada. Iestājai eiro zonā izvirzīto prasību jēga ir drošība, lai vismaz jaunās zonas dalībvalstis nenāktu uz ECB ar pārāk lieliem naudas emisijas pieprasījumiem.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
Mieriņa: Izvirzām ambiciozu, bet sasniedzamu ekonomiskās izaugsmes mērķi – dubultot iekšzemes kopproduktu
“Izaugsmes mērķis – dubultot iekšzemes kopproduktu – ir ambiciozs, bet sasniedzams. Jo, tikai izvirzot augstas prioritātes, mēs motivējam sevi būt starp attīstītajām valstīm,” sacīja...
Lasīt tālākSaeimā pirmo reizi notiks ekonomiskās politikas debates
Saeimā ceturtdien, 16. maijā, norisināsies ekonomiskās politikas debates, kuru laikā deputāti vērtēs Latvijas Stabilitātes programmu...
Lasīt tālākPVD turpina pastiprinātas svaigu augļu un dārzeņu tirdzniecības pārbaudes
Turpinot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu tirdzniecības uzraudzību, Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 400 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, tostarp...
Lasīt tālāk“Latvenergo” valdes priekšsēdētājs: Elektrības cenas varētu samazināties pēc 6 gadiem
Tuvākajos gados elektrības cena samazināsies, intervijā "Nra.lv sarunas” sacīja a/s ''Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste. Vaicāts, kā "Latvenergo" gūst peļņu, Čakste...
Lasīt tālākLDDK aicina nekavējoties izstrādāt jaunu pieeju valsts iestāžu vadītāju atlases procesam
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Padome pauž neapmierinātību ar līdzšinējo pieredzi valsts pārvaldes rīkoto vadītāju atlases organizēšanā, jo tā grauj uzticēšanos valsts...
Lasīt tālākCaur Latviju plāno pārvadāt urāna rūdu no Uzbekistānas
Kamēr sankcijas lielu daļu tranzīta apturējušas, tās arī pavērušas iespējas jaunu preču pārvadāšanai. Caur Rīgas ostu šogad paredzēts vest urāna rūdu no Uzbekistānas uz Franciju....
Lasīt tālākLBAS: Jāstiprina koplīgumu tiesības un jāatbalsta godprātīgi uzņēmēji, kas neiesaistās ēnu ekonomikā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi Finanšu ministrijai (FM) vēstuli par FM sniegto darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējumu un priekšlikumiem tālākai...
Lasīt tālākSaeima neatbalsta alkohola iegādes vecuma celšanu, bet atbalsta ierobežot laiku, kurā varēs to iegādāties
Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi stingrākus ierobežojumus alkoholisko dzērienu tirdzniecībā, vienlaikus noraidot iepriekš Saeimas komisijā atbalstīto liegumu liegt pirkt alkoholu līdz...
Lasīt tālākEkspluatācijā nenodotajiem objektiem Rīgā sāk piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi
Rīgas pašvaldība pakāpeniski sāk piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli 3% apmērā būvobjektiem, kuriem ir izsniegta būvatļauja un būvniecības ieceres realizācijas laiks ir...
Lasīt tālākNozares eksperti: Jaunu dzīvokļu deficīts gaidāms jau tuvāko divu līdz trīs gadu laikā
Jauns mājoklis ir viens no lielākajiem pirkumiem dzīves laikā, kas prasa rūpīgu izvēli, visu “par” un “pret” izsvēršanu un arī finansiālu gatavošanos, nereti – ilgtermiņa saistību...
Lasīt tālāk