• Tweet

Ir pagājuši pieci mēneši kopš Saeimā izveidota t.s “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisija (PIK), kuras galvenais mērķis ir izvērtēt valsts nozagšanas pazīmēs krimināllietā un noskaidrot, cik kvalitatīvi veikta tās izmeklēšana. Šo mēnešu laikā komisija nav atklājusi neko ārkārtēju, tostarp joprojām nav zināms, vai žurnālā “Ir” publiskotās “Rīdzenes sarunas” ir autentiskas un kurš tās nopludinājis, nemaz nerunājot par citiem svarīgiem jautājumiem, saistībā ar “oligarhu lietu”. Vai tiešām komisija līdz apnikumam maļ lietu, kura jau sen kā zaudējusi aktualitāti? Tad kā interesēs patiesībā viss šis šovs?

Kā jau zināms, plašu rezonansi sabiedrībā izsaukušas žurnālā “Ir” publiskotās sarunas, kā rezultātā vasaras vidū Saeimā izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisiju par valsts nozagšanas pazīmēm. Par tās vadītāju iecelta Ingūna Sudraba (NSL), taču jau no pirmās dienas lielāko iniciatīvu izrādījis krimināltiesību jomas pārzinātājs, “Vienotības” Saeimas frakcijas pārstāvis Andrejs Judins (Kustība Par!), kurš komisijas sēdēs izcēlies ar īpaši savdabīgu uzvedību – mūžīgā nesavaldība un mēģinājumi diktēt savus noteikumus ir negatīvi atsaukušies uz komisijas darba rezultātiem jeb, pareizāk sakot, uz to neesamību.

Līdz pat šim brīdim komisija nav noskaidrojusi, vai “oligarhu lietā” figurējis “valsts nozagšanas” fakts, kas gan nav pārsteigums, ņemot vērā, ka šāds Judina izdomāts termins likumdošanā nemaz neeksistē. Kā atzinis viens no komisijas pieaicinātajiem ekspertiem – bijušais Latvijas Republikas Augstākās tiesas (LR AT) priekšsēdētājs Gvido Zemribo, nav tāda panta, kur šāds nodarījums būtu paredzēts. “Protams, skaisti skan “nozagt valsti”, bet pēc būtības tas ir absurds. Kā var nozagt valsti? Bet nu kādam žurnālistam tas ir ļoti iepaticies un tas tagad ir aizgājis. Es domāju, ka tādi jēdzieni jurisprudencē nav,” uzsver tiesību eksperts.

Tāpat nav zināms, kurš nopludinājis “Rīdzenes sarunas” un tas – vai tās maz ir autentiskas. Tieši jautājums par sarunu autentiskumu izraisījis plašākās debates pēdējā komisijas sēdē. Ilggadējais Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš norādīja, ka komisijai uz jautājumu, vai sarunas ir autentiskas, ir pēc iespējas ātrāk jāsniedz atbilde. “Vai žurnāla rīcībā nonāca audio ieraksti vai sarunu atšifrējumi? Komisijai tas būtu jānoskaidro,” teica Gruziņš. Arī prokurors Māris Leja norādīja, ka vārdi atšķiras no audio ieraksta un atšifrējuma, atzīstot, ka bijušas vairākas neatbilstības tekstā un audio saturā. “Tīri saturiski vārdi neatbilst,” pauda Leja, norādot, ka pēc septiņiem gadiem nevar konkrēti pateikt vietas, kur konstatētas neatbilstības. Varbūt tieši ar šo jautājumu vajadzēja sākt komisijas darbu?

Pats Judins atzinis, ka neesot pārliecības, ka darbi virzītos uz priekšu. Vienlaikus viņš, šķiet, cenšas darīt visu, lai paildzinātu komisijas eksistenci, lai gan, pēc kolēģu sacītā, pats vairāku mēnešu laikā nav piedāvājis risināt un virzīt kādas komisiju interesējošās iniciatīvas. Tad varbūt patiesības noskaidrošana nemaz nav tik svarīga, kā finansiālais ieguvums par darbu komisijā un bezmaksas PR?

Arī sabiedrībai nav ticības, ka komisija savu mērķi attaisnos un, šķiet, ka tā ir tikai vēl viena instance, kuru bezjēdzīgi nākas uzturēt nodokļu maksātājiem. “Varētu rasties iespaids, ka galvenais prokurors ir Judins ar palīgu Jansonu, turpretī Sudraba, Pimenovs darbojas kā advokāti, Šica kungs pats nesaprot, kur nokļuvis, bet Leja izskatās kā students praktikants, kas nezina, ko jautāt,” – tā par komisijas darbu izteicies kāds “Twitter” lietotājs. Un jāatzīst, ka nebūs pārsteigums, ja komisija tā arī nenonāks pie kaut kādiem rezultātiem, jo nav izslēdzams, ka viss jau sen ir noskaidrots.

Ir cerība, ka komisijas gausajā darbībā dzīvību iedvesīs Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš PIK sēdē piedalīsies 18. decembrī. Nav noslēpums, ka Lembergs asi izteicies par komisijas nepieciešamību un jau iepriekš apstiprinājis to, ko daudzi no mums domā, bet iespējams vairās skaļi atzīt – komisija izveidota politiskiem mērķiem un kļuvusi par viena cilvēka tribīni politiskajai reklāmai. Lembergs norādījis, ka viena no galvenajām prasībām komisijas sēde būšot, lai partijas “Vienotība” Saeimas frakcijas deputāts Andrejs Judins atzītos, kur glabājas nozagtā valsts. “Es domāju, ka Judins būs jāspīdzina, lai viņš atklātu, kur glabājas nozagtā valsts. Tad mēs, tāpat kā 90. gadā, atjaunosim neatkarīgo Latviju, kurā uz šo brīdi ir nozagta (…) Tā ir unikāla parādība, jo neviena valsts pasaulē nav nozagta, tikai Latvija. Viņš pat nevar pateikt – nozagta tauta, teritorija vai nozagta vara,” iepriekš pauda Lembergs.

Tā vien šķiet, ka “oligarhu” temats ir kā veca zupa, kuru uzsilda ik reizi, kad tuvojas Saeimas vēlēšanas! Taču izskatās, ka politiķi ir aizmirsuši vienu – tā jau sen vairs nav ēdama…