LDz prezidents: Dzelzceļa elektrifikācija ir ilgtermiņa investīcija

Valdības sēdē, 5.decembrī, izskatīts informatīvais ziņojums par lielā projekta “Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija” sagatavošanas progresu un projekta īstenošanas risinājumiem.
Informatīvais ziņojums paredz, ka plānots virzīt projekta “Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija” I posma īstenošanu, paredzot pieejamo Kohēzijas fonda finansējuma 346 639 348 euro apmērā pēc Projekta iesnieguma apstiprināšanas Eiropas Komisijā. Paredzēts, ka projekta īstenošanai tiks izmantoti Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļi un VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) finansējums.
Minēto risinājumu izdevies panākt, jo tehnoloģiju attīstības rezultātā LDz ir izdevies samazināt projekta pirmā posma kopējās izmaksas no 519 miljoniem eiro līdz 441 miljonam eiro. Tas ļaus nepieciešamo līdzfinansējumu uzņēmumam piesaistīt pašam, bez valsts ieguldījuma. Par to patlaban jau uzsāktas sarunas ar Eiropas Investīciju banku.
Vienlaikus valdība uzdeva Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai pagarināt Projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu līdz 2018.gada 28.februārim.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis uzsver, ka projektam ir vairāki ekonomiskie ieguvumi turpmāko 30 gadu griezumā, t.sk. tas pārvadātājiem ļaus nodrošināt lētākus pārvadājumus un piedāvāt konkurētspējīgas cenas klientiem. Līdz ar to mūsu tranzīta koridoram ir visas iespējas piesaistīt vairāk kravu un tādējādi radīt papildu eksporta ieņēmumus un, protams, ieņēmumus valsts budžetā. Tāpat elektrifikācijas radītā izmaksu efektivitāte motivēs pakāpeniski pārcelt iekšzemes kravu pārvadājumus no autoceļiem uz dzelzceļa satiksmi, kā rezultātā mazāk tiks bojāts autoceļu segums.
“Svarīgs ir projekta finansiālais pienesums, jo vairāk nekā 300 milj. EUR no projekta kopējām izmaksām tiks investēti Latgales reģionā, radot gan tiešu, gan netiešu efektu – tostarp ļaujot attīstīties dažādām pakalpojumu nozarēm būvniecības darbu teritorijā, ” norāda Augulis.
LDz prezidents Edvīns Bērziņš: “Raugoties, kādi procesi notiek globālajā loģistikas tirgū, dzelzceļa efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšana ir izšķiroši nozīmīga, ja Latvijas mērķis arī turpmāk ir attīstīt savu darbību tranzīta un loģistikas jomā. Viens no virzieniem ir dzelzceļa tīkla pakāpeniska elektrifikācija, nodrošinot gan efektīvāku un lētāku vilces jaudu pārvadātājiem, gan radot priekšnosacījumus smagāku un garāku sastāvu transportēšanai. Valdības lēmums ļauj turpināt projekta virzību, paredzot līdz 2023.gadam viena pilna tranzīta koridora funkcionalitātes nodrošināšanu ar elektrovilci.”
E.Bērziņš uzsver, ka dzelzceļa elektrifikācija ir ilgtermiņa investīcija, kas dos ieguvumus nākamajām paaudzēm Latvijas tranzīta un loģistikas biznesa jomā, – tāpat kā šodienas infrastruktūra, kas tiek izmantota nozares eksporta pakalpojumu sniegšanai, ir veidota vēsturiski, daudzu gadu desmitu gaitā.
Satiksmes ministrijai uzdots precizēt Projekta iesniegumu atbilstoši jaunajiem tehniskajiem risinājumiem un izmaiņām finansējuma apjomā, nemainot Projekta iznākuma un rezultāta rādītājus, kā arī neradot ietekmi uz vispārējo valdības budžetu. Tāpat jāaktualizē Projekta izmaksu-ieguvumu analīzi un nepieciešamos dokumentus saskaņojot ar Eiropas Komisijas ekspertiem (JASPERS).
Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija kā nozīmīgs transporta nozares attīstības projekts ir iekļauta Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs šim pašam periodam. Projekta pirmajā posmā paredzēts elektrificēt dzelzceļa tīklu no Daugavpils un Rēzeknes iecirkņiem Rīgas virzienā, veicot elektrifikāciju ar 25 kilovoltu (kV) maiņstrāvas tehnoloģiju.. Būtiski, ka vairāk nekā puse projekta līdzekļu tiks ieguldīti tieši Latgalē, tādējādi pastarpināti veicinot ekonomisko aktivitāti reģionā.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Februārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas
Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Nerisinot minerālmēslu un degvielas cenu jautājumu, varam pieredzēt pārtikas un migrācijas krīzi
Valdība lēmusi, ka papildus 15 % akcīzes samazinājumam dīzeļdegvielai arī lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīze tiks samazināta par 5 centiem litrā. Lai gan šis ir...
Lasīt tālākPētījums: martā cenu atšķirība starp Latvijas veikaliem pārsniedz 16 eiro
Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi monitorē produktu cenas Latvijas lielākajos veikalu tīklos. Martā zemākās cenas konkrētu produktu grozam fiksētas “Lidl” veikalos, augstākās...
Lasīt tālāk