Valsts cenšas atgūt vairāku miljonu ieguldījumus fondā, ko radījis uzņēmējs Viesturs Tamužs
Trīs miljoni eiro. Tādu summu valstij nav atdevis uzņēmējam Vieturam Tamužam vēl nesen piederējušais uzņēmums Eko investors. Tas pirms 11 gadiem uzvarēja Latvijas Garantiju aģentūras konkursā par riska kapitāla fonda izveidi. Garantiju aģentūra fondā ieguldīja Eiropas naudu un tā radās Otrais Eko fonds, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Lielākā daļa tā projektu bijuši sekmīgi, un Tamužs ar saviem biznesa partneriem ir labi nopelnījuši. Taču ne valsts. No ieguldītajiem 3,2 miljoniem tā saņēmusi tikai 250 000 eiro. Pārējo naudu Tamužs sola kaut kad nākotnē. Taču, ja valsts to vēlēsies piedzīt, tas var būt problemātiski, jo Tamuža Eko Investors, kurš valsts priekšā par fonda vadību atbildēja, kļuvis par čaulas firmu. Tā aktīvi ir pārgājuši citiem uzņēmumiem, kur tagad saimnieko Tamužs.
2006.gadā Latvijā bija pieejams Eiropas finansējums mazā un vidējā biznesa attīstībai. Naudas sadale bija uzticēta Latvijas Garantiju aģentūrai. Konkursa kārtībā tā piesaistīja uzņēmēja Viestura Tamuža akciju sabiedrību Eko investors. Šis uzņēmums noorganizēja riska kapitāla komandītsabiedrību Otrais Eko fonds. Garantiju aģentūrai tajā bija 37%, pārējais privātajiem investoriem, arī Tamužam.
Fonda uzdevums bija investēt jaunos perspektīvos biznesa projektos, palīdzēt tos attīstīt un tad iekustinātos uzņēmumus pārdot. Garantiju aģentūra fondā ieguldīja 3 miljonus eiro, un plānoja, ka fonds strādās līdz 2016.gada pavasarim. Tomēr, kad pienāca fonda likvidēšanas laiks, to vajadzēja pagarināt, jo bija palikuši divi neizpārdoti aktīvi. Pirmais daļas Klīnikā Diamed. Pēc pusgada to izdevās pārdot. Otrs- akcijas atkritumu apsaimniekošanas koncernā Eco Baltija, kuru Tamužs ir padomes priekšsēdētājs. Šīs akcijas vēl joprojām nav pārdotas.
No darījuma ar Diamed fonds guva vairāk kā 600 000 eiro. Tos vajadzēja sadalīt proporcionāli ieguldījumam. Fonds valstij samaksāja tikai 14 000. Garantiju aģentūras pēctece finanšu institūciju Altum sūdzēja tiesā Eko investoru kā fonda pārvaldnieku, prasot piedzīt vairāk kā 400 000 eiro.
Valsts AS Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš skaidro, ka tiesvedība ir saistīta ar to, ka arī šī pati fondu vadības kompānija, atsavinot vienu no saviem aktīviem, ir piemērojusi nepareizu kaskādi, jeb tā saukto ieņēmumu sadali, kur rezultātā Altumam ir ticis būtiski mazāk finansējums, nekā tam pienāktos, ja tas tiktu darīts pareizi. “Un arī šo naudu, mēs atprasām,” piebilda Bērziņš.
Kad sākās problēmas ar Altum, Tamužs pameta AS Eko investors vadību, uzņēmums viņam vairs nepieder. Viņa vietā tagad strādā Eko investora jurists Jānis Pūķis. Pirms neilga laika pret viņu Lietuvā ierosināta krimināllieta par PVN izkrāpšanu. Jurists skaidro, ka valstij nevar atdod naudu, kamēr pastāv strīds par izmaksām, kas radušās, uzņēmumu pārvaldot.
“Tajās sapulcēs bija ārkārtīgi grūti pieņemt kaut kādus lēmumus dažu mēnešu laikā tā arī nevienam neradās pilnvarojumi atbilstoši kaut kāda lēmuma pieņemšanai,” klāstīja AS Eko Investors Valdes priekšsēdētājs Jānis Pūķis.
Eko investors atlīdzībā par fonda vadību sev paturēja 100 000 gadā. Tik lieliem maksājumiem Altums nebija piekritis, fondu veidojot. Eko investors bijis nolīgts par divreiz mazāku samaksu. Altuma vadītājs pieļauj, ka Eko investors apzināti radījis strīdu par fondu vadības izmaksām, lai izvairītos no ieguldījumu atmaksas valstij.
“Ir tāda destruktīva rīcība un mēs arī nesaņemam finanšu informāciju, kas ir mums ir nepieciešama joprojām Altumam kā institūcijai, kas arī šos ieguldījumus ir veikusi. Un mēs nevaram šeit runāt par kādu pretimnākšanu. Ir dažas pazīmes, nu, kas liecina, ka šeit varētu arī būt runa par apzinātu nodarījumu,” uzsvēra AS Altum valdes priekšsēdētājs.
Pavisam Garantiju aģentūra investora fondā ir ieguldījusi vairāk kā trīs miljonus eiro. No šīs summas esot atgūti vien 250 000. Pūķis sola, ka nauda būšot, drīz fonds pārdošot pēdējo aktīvu, jau pieminētās akcijas Eco Baltija, tad samaksās valstij. Tomēr Altums nav drošs, vai no šī darījuma saņems savu daļu. Kopā ar procentiem tie būtu 4,8 miljoni. Pēdējā gada laikā fonda pārvaldnieks uzņēmums Eko investors no miljoniem vērta uzņēmuma ir kļuvis par čaulu.
“Kādi aktīvi ir pašam Eko investoram ? Nu, vairāk uz doto brīdi nekādu lielu aktīvu, nozīmīgu aktīvu arī nav,” raidījumam uzsver Puķis.
2016.gada sākumā Eko investora aktīvi bija 3,3 miljoni eiro. gada beigās tikai 1,3 miljoni. Šobrīd vērtība vēl samazinājusies. Agrāk uzņēmumam bija meitasuzņēmumi un biroju ēka Pārdaugavā. Šī ēka tagad ir nonākusi cita Tamuža uzņēmuma īpašumā.
“Ziniet, ir… Ja ir iespējams aktīvu labi realizēt, tad, kāpēc nē. Nu bet, ja tā realizācija būtu notikusi, tad jau būtu finanšu līdzekļi. Un tie jau būtu bilancē jāatspoguļo. Jā, noteikti un viņi tur arī ir atspoguļoti, ja tā ir. Nu bet jūs taču pats labāk zināt, ir vai nav. Mmmm. Aktīvi ir realizēti. Droši vien,” saka Pūķis.
Viesturs Tamužs ir uzņēmējs, kas izveidojis atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu Latvijas Zaļais Punkts. Bijs aktīvs sabiedriskajā dzīvē. Piedalījies Ingūnas Sudrabas partijas No sirds Latvijai veidošanā. Pēc Artusa Kaimiņa partijas KPV.LV bijušā valdes locekļa Ilmara Poikāna ziņām Tamužs bijis šīs partijas sponsors. Strādājis Valsts prezidenta Andra Bērziņa ekonomikas konsultatīvajā padomē.
Tamužs ir sašutis par to, ka žurnālisti cilā viņa darījumus ar Altumu. Viņaprāt, tā esot kaitniecība.
“Mēs cenšamies atdot valstij līdzekļus, un jūs tam traucējat ar savu publicitāti, nu,” uzsver Tamužs.
Finanšu institūcija Altum nu plāno vērsties policijā. “Tas, protams, rada bažas. Vai esat vērsušies kādā tiesībsargājošajā institūcijā vai policijā vai tiesā ar lūgumu uzlikt arestu viņa mantai? Šīs esošās lietas procesā šāds lēmums jau ir pieņemts, nu diemžēl tā situācija ir tāda, ka fondu vadības kompānija dara visu iespējamo, lai aktīvus atsavinātu un pozitīva tiesas nolēmuma rezultātā šī te piedziņa būtu neiespējama. Altum apspriež šādu opciju arī vērsties policijā,” norāda Altum Juridiskā departamenta vadītāja Edīte Kūkoja.
Eiropas krāpšanas un finanšu noziegumu izmeklēšanas aģentūra OLAF bija pamanījusi, ka fonda pārvaldnieki ieguldījuši Eiropas naudu uzņēmumos, kuros paši ieinteresēti. Tā esot rīkojies Tamuža biznesa partneris, kādu laiku otrā Eko fonda vadītājs Māris Simanovičs, kurš reizē bija arī valdes priekšsēdētājs uzņēmumā Eco Baltia. Par šo gadījumu OLAF Latvijas finanšu institūcijai Altum pērn likusi atmaksāt 200 000 eiro. Arī šo summu Altum vēlas piedzīt no Eko investora.
Foto: QuinceMedia/https://pixabay.com/en/users/QuinceMedia-1031690/https://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/
Vēl par tēmu:
Juris Lazdiņš: lauksaimnieki jāatbalsta ar konkrētiem risinājumiem
Ņemot vērā Zemkopības ministrijas priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, biedrība “Zemnieku saeima” uzsver, ka valsts atbalstam nozarei jābūt ar konkrētiem...
Lasīt tālākJūlijā uzlabojas uzņēmēju noskaņojums apstrādes rūpniecībā un mazumtirdzniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2025. gada jūlijā turpina uzlaboties apstrādes rūpniecībā, un tas ir optimistiskākais pēdējo trīs gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto...
Lasīt tālākKas mainīsies alkohola iegādē veikalos no 1. augusta
Lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, no 1.augusta noteikti jauni alkohola tirdzniecības laika ierobežojumi. Ar grozījumiem ierobežots laiks, kurā mazumtirdzniecībā, tostarp tīmekļvietnēs...
Lasīt tālākLatvijas vadošie kafijas grauzdētāji dodas uz Brazīliju un Kolumbiju
Lai stiprinātu savu pozīciju tirgū un turpinātu sadarbību tikai ar labākajiem kafijas piegādātājiem, Latvijas vadošās grauzdētavas Rocket Bean komanda šovasar devās uz Brazīlijas un...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības pieaugumu jūnijā veicināja nepārtikas preču apgrozījuma kāpums
Šā gada jūnijā gada laikā piedzīvots neliels mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums. Straujāku izaugsmi kavēja pārtikas un degvielas tirdzniecības kritums, savukārt to veicināja nepārtikas...
Lasīt tālākŠogad būtiski auguši ārvalstu viesu tēriņi Latvijā
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2025. gada pirmajos piecos mēnešos Latviju apmeklēja 533 880 ārvalstu viesu. Tas ir par 12,9% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn. Pieaug...
Lasīt tālākValdība akceptē grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā
Plānots noteikt vienlīdzīgus nosacījumus bezdarbnieka statusa iegūšanai un saglabāšanai darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām. Turpmāk pašnodarbinātajiem, tāpat kā darba ņēmējiem,...
Lasīt tālākLBAS pauž neizpratni par LDDK prezidenta A. Bites publiskajiem izteikumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) dalīborganizācijas ir sašutušas un pauž dziļu neizpratni par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidenta Andra Bites izteikumiem...
Lasīt tālākBudžeta plānošana maziem uzņēmumiem: 5 padomi
Mazie uzņēmumi bieži vien ir vietējās ekonomikas dzinējspēks – tie veido darba vietas, attīsta kopienas un ienes jaunas idejas tirgū. Baltijas valstīs MVU loma ir izteikta: Latvijā tie...
Lasīt tālākUzņēmēju vislabāk novērtētā publiskās pārvaldes institūcija, ar kuru tie saskaras, ir CSDD, bet vissliktāk – būvvaldes
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir apkopojusi uzņēmēju viedokļus par sadarbību ar publiskās pārvaldes institūcijām un aptaujas...
Lasīt tālāk