• Tweet

Arvien biežāk Latvijā un citviet pasaulē tiek runāts par cilvēktiesību pārkāpumiem. Šajā sakarā parādījušies jauni draudi, kas skar cilvēktiesību pamatus, tostarp palielinās privātās dzīves apdraudējums internetā, manipulācijas ar sabiedrisko domu un preses brīvības ierobežojumi, kā arī krasi pieaug dažādu radikālu ideju popularitāte un atklāti “savtīgu interešu” politikas atdzimšana, kā rezultātā tiek ignorētas starptautiskās tiesības. ASV senators Džons Makkeins šo bīstamo tendenci nosaucis par interešu prevalēšanu pār vērtībām. Arī Latvijai jāuzmanās no tā, ka mūsu valstī arvien sliktāk sāk darboties cilvēktiesību un brīvību iedzīvināšanas mehānismi.

Lai arī Latvija vēl nesen atzīmēja 20. gadadienu kopš pievienošanās Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, šajā jomā mūsu valsts joprojām atrodas ceļa sākumā. Problēmas ir gan tiesu sistēmā, gan tiesībsargājošo iestāžu spriedumu izpildē. Lai arī galvenais konvencijā nostiprināto normu realizācijas smagums gulstas uz nacionālo likumdošanu un nacionālajām tiesām, konvencijā noteikts, ka nacionālā likumdošana tiek grozīta atbilstoši starptautiskajām tiesībām. Taču, kā novērots, kaut vai mūsu pašu prokuratūra par to nav informēta un starptautisko līgumu normas tai nav prioritāte.

Prokuratūra ir viena no iestādēm, kuras uzdevums ir uzraudzīt likumu izpildi un ierosināt sodīt likumpārkāpējus, kā arī valsts vārdā uzturēt apsūdzību pret tiem tiesā. Taču, ko darīt gadījumā, ja pati iestāde nepārzina likumus un uzskatāmi sašaurinājusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECK) ietekmi uz Latviju, interpretējot to pēc saviem ieskatiem?

^{Ekrānšāviņš: izdevums “Jurista Vārds” Nr. 21/975}

Vaicājot, kādos jautājumos visbiežāk tiek piemērota Eiropas Cilvēktiesību konvencija un novērojama atsaukšanās uz ECK, prokuratūra žurnālam “Jurista vārds” norādījusi, ka praksē konstatēts, ka visbiežāk personas savu apsvērumu un lūgumu piemērošanai izmanto ECK 5., 6. un 8. pantu.

Atsauces uz ECK 5. pantu tiek izmantotas, pārsūdzot aizturēšanas un/vai apcietinājuma piemērošanas tiesiskumu. ECK 6. pants un EST judikatūra šajā jautājumā tiek izmantots, interpretējot Kriminālprocesa likuma normas saistībā ar procesuālo tiesību efektīvu izmantošanu, piemēram, lai pieteiktu lūgumus par izmeklēšanas darbību veikšanu, lai norādītu uz trūkumiem apsūdzības saturā. Atsauces uz ECK 8. pantu tiek izdarītas, piemēram, pārsūdzot procesa virzītāja rīcību ar kriminālprocesā arestēto mantu.

Kā norāda prokuratūra, savā praktiskajā darbā prokurori ECK pamatā nepiemēro tieši, bet izmanto ECK normu tvērumu un ECT judikatūru nacionālo tiesību normu interpretācijā.

Jāatgādina, ka jau 1990.gada 4.maija pieņemtā deklarācija “Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos” nosaka, ka likumdevējs ir apņēmies rūpēties par Latvijas Republikas likumdošanas aktu atbilstību starptautisko tiesību normām cilvēktiesību jautājumos. Jebkuram juristam, acīmredzot, izņemot tos, kas strādā prokuratūras sistēmā, ir skaidrs, ka starptautiskās tiesību normas ir prioritāras pār nacionālajām.

Tādējādi, prokuratūra ar saviem izteikumiem nozarē cienītam izdevumam ir ne tikai apliecinājusi, ka nepārzina likumu hierarhiju, bet arī sašaurinājusi ECK ietekmi uz Latviju. Kā ticēt Latvijas tiesu sistēmai, ja prokuratūra pati nosaka, kurš likums svarīgāks? Kā iespējams runāt par tiesiskumu un cerēt, ka cilvēktiesības kā vērtība nostiprināsies Latvijas valstī, ja tā vietā, lai vispārējās jurisdikcijas tiesās nostiprinātu šo praksi, prokuratūra nodarbojas ar likumu normu hierarhijas brīvu interpretāciju?

Likumu normu interpretācija ir radoša nodarbe, tad kāpēc gan prokuratūrai nespert soli tālāk un neatvērt pašai savu improvizācijas teātri? Iemaņas taču jau gūtas! Plašas telpas Rīgas centrā, tiesas zālē pilnveidota aktiera meistarība, radoša degsme interpretēt dažādas likumu normas pēc sava prāta – kur vēl labāk? Vajag tik sākt – varbūt tieši PROKURATŪRAS IMPROVIZĀCIJAS TEĀTRIS būs Latvijas sekmīgākais stārtaps, tā sacīt – Latvijas Nokia.

Lai veicas aktieriem!