Interneta balsošanas ieviešana izmaksās miljons latu
Interneta vēlēšanu sistēmas ieviešanai paredzētie izdevumi interneta vēlēšanu portāla izveidošanai, Vēlētāju reģistra uzlabošanai un Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) darbam kopā varētu sasniegt vienu miljonu latu, liecina 8.marta valsts sekretāru sanāksmei iesniegtā koncepcija “Par interneta vēlēšanu sistēmas izveidi”.
Nauda būtu nepieciešama trīs interneta vēlēšanu procesā iesaistītajām institūcijām. Pirmkārt, interneta vēlēšanu portāla turētājam. Saskaņā ar pašreiz veikto interneta vēlēšanu portāla funkcionalitātes novērtējumu interneta vēlēšanu portāla izstrādes izmaksas paredzamas robežās no 500 000 līdz 700 000 latu, kas tiks precizētas pēc interneta vēlēšanu sistēmu gala prasību definēšanas. No šīs summas interneta vēlēšanu portāla izveidei (programmatūras izveidei) nepieciešamais finansējums būs no 400 000 līdz 600 000 latu. Savukārt interneta vēlēšanu portāla tehniskā aprīkojuma iegādei nepieciešamais finansējums ir 100 000 latu.
Otrkārt, prognozējot CVK nepieciešamo finansējumu interneta vēlēšanu nodrošināšanai, jāņem vērā, ka interneta vēlēšanu sistēmas risinājums paredz papildu pienākumu CVK elektroniski nosūtīt interneta vēlēšanu portālam to vēlētāju sarakstu, kuri balsojuši klātienē vēlēšanu iecirkņos.
Treškārt, prognozējot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nepieciešamo finansējumu interneta vēlēšanu nodrošināšanai, koncepcijā atzīmēts, ka interneta vēlēšanu sistēmas risinājums paredz Vēlētāju reģistra sagatavošanu arī Saeimas vēlēšanu un tautas nobalsošanu nodrošināšanai. Saskaņā ar pašreiz veikto vēlētāju reģistra funkcionalitātes novērtējumu, pēc PMLP prognozēm, Vēlētāju reģistra uzlabojumu izmaksas veido 300 000 latu: Vēlētāju reģistra informācijas sistēmas pamata funkcionalitātes pilnveidošanai nepieciešamais finansējums ir 100 000 latu, Vēlētāju reģistra informācijas sistēmas infrastruktūras uzlabojumiem nepieciešamais finansējums ir 140 000 latu, Vēlētāju reģistra informācijas sistēmas ārējo saskarņu pilnveidošanai nepieciešamais finansējums ir 60 000 latu.
Interneta vēlēšanu sistēmas tehniskais risinājums paredz, ka interneta vēlēšanu procesā tiks izmantots uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja izveidots interneta vēlēšanu portāls, kā arī droša elektroniska paraksta risinājums. Līdz ar to ar pašreizējiem tehnoloģiju risinājumiem tiks izveidota tāda interneta vēlēšanu sistēma, kas ir droša un uzticama.
Tendence izvēlēties sev ērtāko un efektīvāko pakalpojuma saņemšanas veidu, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un informācijas sabiedrības straujais attīstības temps mudina arī valsts pārvaldes procesus sakārtot atbilstoši jaunāko tehnoloģiju sasniegumiem. Jaunāko tehnoloģiju piedāvāto risinājumu ieviešana nodrošina labas pārvaldības un citu valsts pārvaldes darbībai saistošu principu faktisku iedzīvināšanu, teikts koncepcijā.
Koncepcijā teikts, ka vēlēšanu procesa modernizācija veicinās balsstiesīgo iedzīvotāju aktivitāti un vēlēšanu pieejamību, iesaistot vēlēšanu procesā arī “mazāk aktīvos” vēlētājus, kā arī tos vēlētājus, kuriem dažādu iemeslu dēļ nav iespējas atrasties deklarētajā dzīvesvietā vispārējā vēlēšanu dienā.
Šādas sistēmas ieviešana veicinās vēlēšanu tiesību īstenošanu un nodrošinās to ērtu pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī nodrošinās iespēju vēlēšanās piedalīties “e-paaudzei” (uz mūsdienu tehnoloģijām orientēta sabiedrības daļa).
Interneta vēlēšanu sistēmā ir jāiekļauj šādi konceptuāli svarīgi elementi: vēlētāja identitātes pārbaude elektroniskā vidē jeb autentifikācija, kas ir interneta vēlēšanu ieviešanas tehniskais priekšnosacījums, balsojuma aizklātums un atkārtotas balsošanas iespēja vēlētāju iecirknī vispārējā vēlēšanu dienā pēc tam, kad vēlētājs ir nobalsojis internetā.
Pēc elektroniski aizpildītas vēlēšanu zīmes sagatavošanas vēlētāja balsojums tiks sašifrēts ar vēlēšanu zīmju šifrēšanas sertifikātu un parakstīts ar vēlētāja drošu elektronisku parakstu, kā rezultātā interneta vēlēšanu portāla turētājs varēs konstatēt tikai to, ka konkrēts vēlētājs ir balsojis elektroniski, bet nevarēs redzēt pašu balsojumu. Pēc balsošanas internetā slēgšanas interneta vēlēšanu portāls sagatavos internetā nobalsojušo vēlētāju sarakstu un nosūta to CVK.
Ņemot vērā to, ka šobrīd valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) ir vienīgais USPS, kas ir reģistrēts Latvijā, akreditēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kura akcijas pieder valstij Satiksmes ministrijas personā, interneta vēlēšanu platformas turētāja funkcijas veikšanu jānodod LVRTC.
Atzīmējams, ka tehnisko risinājumu interneta vēlēšanu sistēmas ieviešanai, tostarp sadalījumu pa vēlēšanu apgabaliem, vēlēšanu kārtību un vēlēšanu procedūras posmus, ir iespējams aktualizēt atbilstoši CVK pieprasījumiem un tiesību aktu grozījumiem, kas regulē vēlēšanu procesu, tādējādi nodrošinot tehniskā risinājuma pielāgošanu prasībām attiecībā uz interneta vēlēšanu organizēšanu un norisi.
Koncepcija paredz grozījumu veikšanu septiņos likumos.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Rīgas lidosta saņem 2025. gada Eiropas pasažieru pieredzes balvu
RIX Rīgas lidosta saņēmusi Starptautiskās lidostu padomes balvu “2025. gada labākā lidosta izlidojošo pasažieru vērtējumā” to Eiropas lidostu kategorijā, kas gadā apkalpo no 5 līdz...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākZemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...
Lasīt tālākLatvijas uzņēmumu prioritāte ir efektivitāte, kaimiņvalstīs – taupība un stratēģija
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai risinātu būtiskākos uzņēmējdarbības izaicinājumus –...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālāk2025. gadā tūristu mītnēs apkalpots par 4,5% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,8 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 4,5% pieaugumu pret 2024. gadu. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 5 miljonus nakšu, kas ir par 6,1%...
Lasīt tālākPTAC: biežākās problēmas e-komercijā – neskaidras cenas, atteikuma tiesības, preču atgriešana
Iepērkoties internetā, ikviens var nonākt situācijā, kad piedāvājums šķiet izdevīgs, bet noteikumi – neskaidri. Apģērbs, sadzīves tehnika vai preces ar “īpašo piedāvājumu” nereti...
Lasīt tālākSaeima pieņem jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu
Ceturtdien, 12. februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, padarot speciālo pensiju sistēmu ilgtspējīgāku un sabalansētāku....
Lasīt tālākNoteic cenu griestus siltumenerģijai
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt siltumenerģijas cenu griestus. Grozījumi...
Lasīt tālākFM: patēriņa cenu skrējiens rimstas
Patēriņa cenu līmenis 2026. gada janvārī palika nemainīgs salīdzinājumā ar aizvadītā gada decembri. Savukārt gada griezumā inflācija turas aizvien augstā 2,9% līmenī. Tomēr šāds...
Lasīt tālāk