Pret izglītību latviešu valodā pie IZM piketē vairāki simti cilvēku
Iestājoties pret ieceri pāriet uz izglītību tikai latviešu valodā, vairāki simti, pārsvarā vecāka un vidēja gadagājuma cilvēku pulcējās protesta akcijā pie Izglītības un zinātnes (IZM) ministrijas.
Mītiņa dalībnieku plakātu uzraksti vēstīja: “Kārli, nepieskaries sarkanajai līnijai”, “Kārli, nešadurē!”, “Dzimtā valoda” u.c..
Pulksten 12 no skaļruņiem atskanēja mūzika krievu valodā un tika atskaņota krievu skolu aizstāvju himna – grupas “Pink Floyd” dziesmas “The Wall” muzikālais pavadījums ar tekstu krieviski.
Aicinot atcerēties, ka arī krieviski runājošie maksā nodokļus un ir sabiedrības daļa, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs atklāja piketa akciju.
„Mēs esam Latvija! Es darīšu visu lai panāktu, ka latvieši Latvijā var mācīties latviešu, bet krievi – krievu valodā,” norādīja piketa pieteicējs Degi Karajevs.
Mītiņa pirmajās rindās stāvēja Eiroparlamenta deputāti Tatjana Ždanoka un Andrejs Mamikins. Tāpat bija ieradies arī Saeimas deputāts Igors Pimenovs (S).
“Krievu skolām būt! Rokas nost no krievu skolām! Krievu valoda ir dzimtā, bet latviešu valoda – otrā valoda. Visu mazākumtautību bērniem ir jādod tiesības mācīties dzimtajā valodā. Ne tauta pret tautu, bet visi kopā pret tumsu,” citējot Raini, izteicās Ždanoka,.
Savukārt Mamikins uzsvēra, ka Latvija nav tikai ministrs Šadurskis un aicināja vienoties sauklī: “Es esmu Latvija.” Viņš aicināja izglītības un zinātnes ministru iznākt pie mītiņa dalībniekiem, saucot: “Kārli, nāc ārā!” Viņš pateicās visiem, kuri nav palikuši vienaldzīgi un ir ieradušies uz mītiņu.
Klātesošos uzrunāja arī Pimenovs. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka vairāk nekā 30% māju Latvijā runā krieviski. Savukārt politiķis Nikolajs Kabanovs (S) aicināja ministru Šadurski demisionēt. Viņa aicinājumu pavadīja klātesošo ovācijas.
Jau vēstīts, ka izglītības ministrs Kārlis Šadurskis iepriekš paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Tādējādi vairākas prokrieviskās organizācijas ar atklātu vēstuli vērsušās pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS), paužot neapmierinātību ar viņa atbalstu idejai par pāreju uz mācībām latviešu valodā vidusskolās.
IZM vērš uzmanību, ka jau šajā mācību gadā 12. klases centralizētie eksāmeni notiks latviešu valodā, savukārt 2019./2020. mācību gadā arī 9. klases valsts pārbaudījumi notiks latviešu valodā, to paredz jau iepriekš apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos.
No 2019./2020. mācību gada 7. klasē notiks pāreja uz jauno izglītības standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā.
Savukārt no 2020./2021. mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Foto: Video ekrānšāviņš
Vēl par tēmu:
Teju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālākValsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To ceturtdien,...
Lasīt tālākBāriņtiesu ētikas pārkāpumus izskatīs pašvaldības izveidota ētikas komisija
Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeima ceturtdien, 2.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Bāriņtiesu likumā. Bāriņtiesas savā...
Lasīt tālākNodrošinās telefonisku palīdzību iedzīvotājiem atkarības jautājumos
Šī gada 6. maijā darbu uzsāks konsultatīvais tālrunis iedzīvotājiem 67037333, kuriem nepieciešams atbalsts atkarības problēmu risināšanā. Atkarību izraisošo vielu lietošana ir plaši...
Lasīt tālākSkolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu
No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību...
Lasīt tālākValdība rosina iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas Nacionālo bruņoto spēku rindās uzņemt arī ārvalstu pilsoņus
Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā...
Lasīt tālākJauno Latvijas Universitātes kodolu veidos sešas fakultātes
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome pirmdien, 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot...
Lasīt tālākValsts prezidents iesniedz grozījumus Augstskolu likumā
22. aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir nosūtījis Saeimas Prezidijam vēstuli par grozījumiem Augstskolu likumā, lai novērstu normatīvajā regulējumā pastāvošās neskaidrības...
Lasīt tālākTiesībsargs: Steidzami jānovērš nevienlīdzīgā attieksme uzturlīdzekļu saņemšanas kārtībā
Tiesībām saņemt uzturlīdzekļus jābūt arī tiem jauniešiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta joprojām ir Latvijā, bet izglītību iegūst ārvalstīs. Tiesībsargs līdz šī gada 31. jūlijam...
Lasīt tālāk