• Tweet

Pērn piemaksas valsts iestādēs un ministrijās sasniegušas 81 miljonu eiro, turklāt tās galvenokārt piešķirtas formāli.

Valsts kontroles (VK) revīzijā secināts, ka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma mērķis – panākt, ka valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi, vēl joprojām nav sasniegts.

Revidenti norādīja uz skaidri redzamām atšķirībām starp “turīgākām” un “mazāk turīgām” ministrijām. Piemēram, Aizsardzības ministrijas centrālā aparāta atlīdzības izdevumi 2016. gadā uz vienu darbinieku vidēji bija 29 970 EUR, Finanšu ministrijas centrālā aprāta – 28 541 EUR, savukārt Tieslietu ministrijas – 19 749 EUR un Izglītības un zinātnes ministrijas – 19 314 EUR. Tāpat Valsts kontrole konstatējusi, ka no visiem izlasē iekļautajiem ministriju darbiniekiem 73% mēnešalga tiek noteikta 90 – 100 % apmērā no maksimāli pieļaujamās.

Savukārt atalgojuma mainīgās daļas – piemaksu, prēmiju, naudas balvu, pabalstu – īpatsvars kopējā atalgojumā lielākajā daļā no izlasē iekļautajiem ministriju darbiniekiem ir no 31% līdz 50%. Analizējot datus, redzamas būtiskas atšķirības ministrijās atalgojuma mainīgās daļas apjomā uz vienu darbinieku gadā. Piemēram, piemaksas par aizvietošanu vienam darbiniekam gadā ir no 451 EUR Ārlietu ministrijā līdz 1734 EUR Veselības ministrijā. Piemaksas par darbu ārpus darba laika un citas speciālās piemaksas – no 0 EUR VARAM līdz 3136 EUR Izglītības un zinātnes ministrijā, savukārt atvaļinājuma pabalsti – no 0 EUR Satiksmes ministrijā līdz 705 EUR Finanšu ministrijā.

Salīdzinot dažādu piemaksu veidus ministrijās, revidenti konstatējuši, ka to skaits sasniedz pat 11 vienā ministrijā. Jau iepriekš Valsts kontrole ir norādījusi uz piemaksu, prēmiju un naudas balvu piešķiršanas pamatojuma trūkumu, kā arī uz formāli veiktu darba rezultātu novērtēšanu. Revidenti ir konstatējuši, ka atsevišķās iestādēs piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti saņem līdz pat 94% darbinieku un tā tiek maksāta 10 līdz 12 mēnešus gadā.

Amatu klasificēšanas mērķis ir nodrošināt vienādiem un līdzvērtīgiem amatiem atbilstošu klasifikāciju un atalgojumu. Valsts kontrole norāda uz problēmu, kas attiecas uz vieglāk salīdzināmajiem atbalsta funkciju nodrošinošajiem vadītāju amatiem ar līdzīgiem darba uzdevumiem. Secināts, ka dažādās ministrijās tie ir klasificēti atšķirīgi. Piemēram, no 24 komunikācijas atbalsta funkciju nodrošinošajiem vadītājiem, četri departamentu vadītāju amati ir klasificēti trīs dažādās amatu saimēs: viens – (24) komunikācija un sabiedriskās attiecības, viens – (35) politikas ieviešana, divi – (36) politikas plānošana. Savukārt 18 komunikācijas nodaļu vadītāju amati klasificēti piecās amatu saimēs: viens – (19) informācijas tehnoloģijas, viens – (23) klientu apkalpošana, 10 – (24) komunikācija un sabiedriskās attiecības, pieci – (35) politikas ieviešana, viens – (40) starptautiskie sakari.

Valsts kontrole norāda, ka līdzvērtīgo amatu pamatotai klasificēšanai dažādās amatu saimēs amatu katalogā būtu nepieciešami papildu kritēriji, pēc kuriem precīzāk raksturot konkrētā amata pienākumu saturu. Neesot šādiem kritērijiem, pastāv risks, ka amati tiek klasificēti citās saimēs ar mērķi piemērot augstāku iespējamo mēnešalgas apmēru, kā rezultātā atgriežamies pie sākotnējās problēmas – atlīdzības noteikšanā netiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi.

Foto: kschneider2991/https://pixabay.com/en/users/kschneider2991-4936815/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/