Premjers neredz pamatu mediķu bažām saistībā ar Veselības likumu

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) neredz pamatu mediķu bažām, ka veselības aprūpes finansēšanas likumā varētu būtiski mainīties skaitļi, kas raksturo medicīnai atvēlamo finansējumu.
Jaunais veselības aprūpes nozares finansēšanas likums jāpieņem līdz 1.janvārim. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) gan pauž satraukumu par veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta bremzēšanu. Kā norādījis arodbiedrības vadītājs Valdis Keris, “atsevišķu aprindu mēģinājumi novirzīt veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu uz rezerves sliedēm rada bažas par kārtējo veselības aprūpei solītās naudas nozagšanu. Turklāt šīs aizdomas pastiprina fakts, ka par likumprojekta likteni valdība ir sākusi lemt slepus no arodbiedrībām”.
Arodbiedrība brīdina, ka lēmusi arī par iespējamām protesta akcijām gadījumā, ja kāds mēģinās likumprojekta pieņemšanu novilcināt vai arī svītrot no tā konkrētas finanšu garantijas.
Premjers gan noraida mediķu bažas, norādot, ka tas ir jauns likums, nevis likuma labojumi, tāpēc nevajadzētu to skatīt steidzamības kārtā. Intervijā LTV “Rīta Panorāma” Kučinskis uzsver, ka gan mediķiem, gan politiķiem ir būtiski, lai likumā skaidri parādītos virzība uz veselības aprūpes finansējumu 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta un arī “aizmetņi pārvaldībai”, lai būtu drošība, kā finansējumu izmantos.
“Tas no likuma nav pazudis, pārējais ir Saeimas komisijas rokās,” sacīja premjers.
Jau ziņots, ka jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums jau šonedēļ tiks iesniegts Saeimā un stāsies spēkā no nākamā gada. To pirmdien, 25. septembrī, izskatot Veselības ministrijas sagatavoto likumprojektu, nolēma Ministru kabineta komitejā.
Likumprojekta pašreizējā redakcijā likuma mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā, lai veicinātu labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu, tādējādi sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos.
Lai mērķi sasniegtu, likumprojekts nosaka veselības aprūpes finansēšanas avotus, piešķirtā valsts finansējuma izlietojumu, valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību un medicīniskās palīdzības minimumu, kā arī valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.
Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu veselības aprūpei tādā apmērā, lai publiskais finansējums 2020. gadā sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta; veselības aprūpes valsts finansējuma pieaugums nedrīkst būt mazāks par 235,8 milj. euro 2018. gadā, 372,1 milj. euro 2019. gadā un 442 milj. euro 2020. gadā; valsts finansējums veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai nedrīkst būt mazāks par 117,3 milj. euro 2018. gadā, 185,5 milj. euro 2019. gadā un 253,5 milj. euro 2020. gadā.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Rīgas skolu 10. klašu uzņemšanā uzaicinājumus saņēmuši 79% pretendenti
Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu 10. klasēs līdz 9. jūlijam uzņemti 2479 pretendenti, savukārt 812 pretendenti ir ar statusu “Uzaicinājums apstiprināts”. Uzņemšanas process norisinās...
Lasīt tālākTuvākajās dienās gaidāms mākoņains un lietains laiks
Šonedēļ Latvijā gaidāms mākoņains un lietains laiks, ko turpinās ietekmēt aktīva ciklonu darbība. Vietām būs novērojami arī negaisa mākoņi, kas nesīs stipras lietusgāzes. Arī vējš...
Lasīt tālākLai pasargātu mājas cūkas no Āfrikas cūku mēra, jāievēro biodrošība
Ir sācies īpaši bīstamais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) periods, kad ĀCM vīruss dabā cirkulē sevišķi aktīvi, radot nozīmīgu apdraudējumu mājas cūkām, tādēļ Pārtikas un veterinārais...
Lasīt tālākPartnerības otrajā gadā Latvijā reģistrēto pāru skaits tuvojas 1000
Šodien, 2026. gada 1. jūlijā, aprit divi kopš Latvijā ieviests Partnerības institūts. Tas piešķir tiesības divām pilngadīgām personām – neatkarīgi no dzimuma – juridiski nostiprināt...
Lasīt tālākKā luksusa dzīvesveids un hobiji mainījušies 21. gadsimtā?
Visticamāk, vēl pirms pāris desmitgadēm, domājot par luksusu, prātā nāktu zelta pulksteņi, milzīgas jahtas, privātās lidmašīnas un dizaineru apģērbs, kuru logo redzami jau pa gabalu....
Lasīt tālākLētākas recepšu zāles pacientiem – no 1. jūlija valsts sedz farmaceita pakalpojuma maksu zālēm līdz 10 eiro
No 2026. gada 1. jūlija iedzīvotājiem, iegādājoties recepšu zāles, kuru cena nepārsniedz 10 eiro par iepakojumu, vairs nebūs jāmaksā farmaceita pakalpojuma maksa - to pilnā apmērā segs valsts. Šis...
Lasīt tālākZZS: Esošajā demogrāfiskajā situācijā nav pieļaujama finansējuma samazināšana Rīgas Dzemdību namam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst iecerēm mazināt finansējumu Rīgas Dzemdību namam, aicinot otrdien, 30.jūnijā, valdībā atlikt Veselības ministrijas virzīto jautājumu par...
Lasīt tālākŠonedēļ karstums pakāpeniski atkāpsies, nedēļas otrajā pusē biežāk līs
Aizvadītajās dienās karstuma viļņa ietekmē daudzviet valstī termometra stabiņš pakāpās līdz +27…+30° atzīmei, bet vietām gaiss iesila līdz +33°. Nedēļai turpinoties, karstums pakāpeniski...
Lasīt tālāk83% augstskolu pasniedzēju saskata kritiskās domāšanas riskus mākslīgā intelekta laikmetā, atklāj starptautiska aptauja
Mākslīgais intelekts ir kļuvis par ikdienas darba rīku augstākajā izglītībā, taču vienlaikus rada nopietnus izaicinājumus akadēmiskajam godīgumam un studentu kritiskajai domāšanai. To atklāj...
Lasīt tālākZaudējot ienākumus, seši no desmit iedzīvotājiem obligātos maksājumus spētu segt līdz trim mēnešiem
Pusei (51%) Latvijas iedzīvotāju kopējais ikmēneša obligāto maksājumu apjoms nepārsniedz 500 eiro. Vienlaikus 58% iedzīvotāju, zaudējot ienākumus, savus obligātos maksājumus varētu segt...
Lasīt tālāk