• Tweet

Latvijas ekonomiskā izaugsme šā gada otrajā ceturksnī saglabājās tikpat augstā līmenī kā pirmajā ceturksnī, iekšzemes kopproduktam (IKP) gada griezumā palielinoties par 4,0%, saglabājot augstāko izaugsmi kopš 2012.gada sākuma. Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem Latvijas IKP pieauga par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati, informē Finanšu ministrija (FM).

Ekonomisko izaugsmi šogad Latvijā nosaka vairāki faktori, tostarp noturīgais iekšējais pieprasījums, strauji augošais pieprasījums ārējos tirgos, kā arī Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu plūsmas aktivitātes pieaugums. Tieši ES fondu investīciju kāpums veicinājis spēcīgu ieguldījumu pieaugumu bruto pamatkapitāla veidošanā, kas šā gada otrajā ceturksnī palielinājušies par 26,1%. ES investīciju fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda izdevumi valsts budžetā 2017.gada otrajā ceturksnī bija gandrīz vai trīs reizes augstāki nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī, savukārt kopējie valsts budžeta kapitālie izdevumi šā gada otrajā ceturksnī pieauga par 53,7%. Augsts kapitālo izdevumu līmenis saglabājās arī jūlijā, tāpēc publisko investīciju pieaugums ir sagaidāms arī nākamajā ceturksnī.

Mērenāku izaugsmi, taču tajā pašā laikā nodrošinot lielāko pozitīvo devumu IKP izaugsmē, šā gada otrajā ceturksnī uzrādīja galapatēriņa izdevumi – privātais patēriņš palielinājās par 4,3% un sabiedriskais patēriņš uzrādīja 5,0% lielu kāpumu. Iekšējā patēriņa pieaugumu tupina veicināt iedzīvotāju ienākumu kāpums, kā arī bezdarba līmeņa pastāvīgs samazinājums. 2017.gada otrajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī pieauga par 8,7% un, ņemot vērā inflāciju, reālā neto darba alga – par 4,6%, turklāt bezdarba līmenis otrajā ceturksnī saruka līdz 8,9% – zemākajam līmenim kopš 2008.gada trešā ceturkšņa.

Pasaules un ES ekonomiskā situācija rada labvēlīgu vidi Latvijas eksportētājiem. Ekonomiskā izaugsme ES, kas ir galvenais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris, otrajā ceturksnī bijusi augstāka nekā iepriekš prognozēts, kā arī virkne pozitīvo faktoru liecina par izaugsmes spēcināšanos arī nākamajos ceturkšņos. Tādējādi Latvijas preču un pakalpojumu eksports 2017.gada otrajā ceturksnī bija par 5,1% augstāks nekā pirms gada. Pakalpojumu eksports pieaudzis straujāk – par 7%, kamēr eksportēto preču apjoms palielinājās par 4%. Taču preču un pakalpojumu imports palielinājies vēl straujāk par eksportu (+8,4%), ko lielā mērā noteica arī augstie kapitālpreču importa apjomi.

Nozaru griezumā spēcīgāko izaugsmi uzrādīja būvniecība, tās pievienotajai vērtībai šā gada otrajā ceturksnī pieaugot par 15,9%. Būvniecības sektora aktivitātes atjaunošanos veicināja ES fondu investīcijas, jo būtiski palielinājās inženierbūvju, kā arī atsevišķu nedzīvojamo ēku veidu celtniecības apjomi, kamēr dzīvojamo ēku celtniecība otrajā ceturksnī uzrādīja kritumu. Jāatzīmē, ka būtisks būvniecības apjomu pieaugums ir sagaidāms arī trešajā ceturksnī, par ko liecina šobrīd vērojamā būvdarbu intensitāte galvaspilsētā, uz Latvijas autoceļiem u.c.

Privātā patēriņa pieaugums atspoguļojas ar iekšējo tirgu saistīto nozaru darbības rezultātos. Piemēram, tirdzniecības nozares radītā pievienotā vērtība otrajā ceturksnī gada griezumā palielinājās par 3,1%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi nozares pievienoto vērtību kāpināja par 7,1%, māksla, izklaide un atpūta – par 7,4%, izglītība – par 7,6%. Arī citās nozarēs reģistrēta izaugsme, izņemot finanšu un apdrošināšanas darbības, kurā jau otro mēnesi pēc kārtas vērojams spēcīgs kritums (-8,6% otrajā ceturksnī) un operācijas ar nekustamo īpašumu, kas otrajā ceturksnī gada griezumā uzrādīja samazinājumu par 0,2%.

Savukārt spēcīgi augošais ārējais pieprasījums no visām Latvijas tautsaimniecības nozarēm visuzskatāmāk atspoguļojas apstrādes rūpniecības izaugsmē, jo lielākā daļa no nozarē saražotās produkcijas tiek eksportēta. Salīdzinot ar 2016.gada otro ceturksni, apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība šogad pieauga par 7,1%. Apstrādes rūpniecības izaugsmes noteicēji bija vairāki, jo nozares izaugsme šogad ir visaptveroša, taču spēcīgāko pozitīvo devumu nodrošināja izlaides apjomu pieaugums datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, mašīnbūves apakšnozarēs, kā arī pārtikas produktu ražošanā.

Šā gada otrajā ceturksnī pievienotās vērtības izaugsmi uzrādīja arī transporta un uzglabāšanas nozare, salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni pieaugot par 3,0%. Tas ir trīs reizes zemāks pieaugums nekā pirmajā ceturksnī, un izaugsmes palēnināšanos noteica kravu pārvadājumu sarukums dzelzceļā. Tikmēr kravu pārvadājumi Latvijas ostās otrajā ceturksnī palielinājās, kā arī augoši bija pasažieru pārvadājumu apjomi un uzglabāšanas pakalpojumi.

Arī gada otrā puse Latvijas ekonomikai solās būt veiksmīga, ko noteiks gan labvēlīgais ārējais fons, gan iekšējie faktori. ES uzņēmēju un patērētāju ekonomikas sentimenta indekss pēdējos mēnešos tuvinās augstajam pirmskrīzes līmenim un norāda uz spēcīgā ārējā pieprasījuma noturīgumu. Arī Latvijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojums pastāvīgi kāpj, 2017.gada augustā uzrādot augstāko līmeni kopš 2008.gada nogales. Tādējādi priekšnoteikumi turpmākam IKP pieaugumam saglabājas pozitīvi un var droši teikt, ka Latvijas ekonomiskā izaugsme šogad būs būtiski straujāka nekā iepriekšējos četrus gadus.